Dienas notikumu apskats

Eksperti: NATO ir jaunu izaicinājumu un pārmaiņu priekšā

Dienas notikumu apskats

NATO karavīri Latvijā

Vācija kritizē ASV sankciju plānus pret Krieviju

ASV Senāts nobalso par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Irānu

ASV parlamenta augšpalāta Senāts apstiprinājis likumprojektu par sankciju pastiprināšanu pret Irānu un Krieviju. Britu raidorganizācija BBC ziņo, ka pret šo iniciatīvu iebilst Vācijas un Austrijas amatpersonas.

Likums paredz noteikt sankcijas pret cilvēkiem, kas ir iesaistīti Irānas ballistisko raķešu programmā un Revolucionārajā gvardē. Paredzēts arī aizliegt ieroču tirdzniecību ar Irānu.

Senatori pauž vēlmi noteikt papildu sankcijas pret Krievijas kalnrūpniecības, metalurģijas, kuģu pārvadājumu un dzelzceļa kompānijām, kā arī pret cilvēkiem, kuri veic ļaunprātīgu kiberdarbību Krievijas valdības uzdevumā.

Par likumprojektu nobalsoja 98 no 100 senatoriem, un tas liecina, ka iniciatīva, visticamāk, tiks atbalstīta arī parlamenta apakšpalātā.

Tikmēr bažas par šo lēmumu jau pauduši Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels un Austrijas kanclers Kristiāns Kerns. Kopīgā paziņojumā viņi aicina ASV parlamentu atteikties no šiem plāniem, jo tie apdraud Eiropas enerģētisko kompāniju kopprojektus ar Krieviju. “Politiskās sankcijas nedrīkst apdraudēt ekonomiskās intereses,”  pausts dokumentā.

Kopējā paziņojumā Vācijas un Austrijas ārlietu ministri pauduši, ka Eiropai un ASV ir svarīgi veidot vienotu nostāju attieksmē pret Krieviju un nav pieņemami, ka amerikāņu sankcijas apdraud Eiropas lielos enerģētikas infrastruktūras projektus.  

Eiropas trauksmes pamatā ir apgalvojums, ka Savienotās Valstis pretosies pretrunīgi vērtētā “Nordstream 2” gāzes cauruļvada izbūvei, kas, tāpat kā pirmais cauruļvads, Krievijas gāzi piegādās Vācijai. Tas paver iespēju, ka varētu notikt vēršanās pret Eiropas uzņēmumiem, kas piedalīsies šajā  un citos ar gāzi un  naftu saistītos projektos. Projektā bez Gazprom iesaisti arī  Vācijas “Wintershall” un Austrijas “OMV”.

Vācijas un Austrijas ārlietu ministri tagad apsūdz ASV par mēģinājumiem tādā veidā traucēt Eiropas biznesu un palīdzēt amerikāņu sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem uz viņu Krievijas konkurentu rēķina.

Kopējā vēstulē Gabriēls un Kerns pauž, ka šāda atšķirīga politika vienā jautājumā met ēnu uz Eiropas Savienības un ASV attiecībām.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka ir „savādi”, ka sankcijas, ka vērtas pret Krieviju, var novest pie sodiem arī Eiropas firmām. Tā piektdien paziņoja viņas preses pārstāvis Štefens Zeiberts. Saskaņā ar viņa teikto Merkele norādīja, ka jaunu sankciju ietekme uz Eiropas uzņēmumiem būtu „satraucoša”, un tas „nedrīkst notikt”.

Vienlaikus projekts apiet Baltiju un Poliju, kas pret to iebilst, turklāt Polija, kā arī Ukraina bažījas, ka jaunais cauruļvads samazinās viņu peļņu no tranzīta. Pret projektu vērsts arī nozīmīgs politisks spiediens, ņemot vērā, ka projekts ir pretrunā ar mērķi nodrošināt lielāku Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību no Krievijas, kas jau tā piedāvā trešdaļu Eiropai nepieciešamās gāzes.

Aprīlī “Gazprom” partneri Rietumvalstīs piekrita finansēt pusi jeb gandrīz desmit miljardus eiro no projekta, un to plānots pabeigt līdz 2019.gadam.

ASV sankciju paplašināšana pret Krieviju vēl jāapstiprina Kongresa Pārstāvju palātai un prezidentam, tāpēc vēl nav skaidrs, vai tās tiešām stāsies spēkā. ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons, kurš pirms iešanas politikā ilgu laiku strādāja par izpilddirektoru enerģētikas gigantā “ExxonMobil”, tostarp arī Krievijā, uzsvēris, ka vēlas elastīgu ASV pozīciju ar Krieviju, kas saglabātu dialoga iespējas.  

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti