11. martā Serbijā uz 100 iedzīvotājiem bija 26,85 vakcinācijas gadījumi (pirmā un otrā deva tiek skaitītas atsevišķi, tāpēc šis rādītājs liecina nevis par vakcinēto cilvēku skaitu, bet par vakcinācijā izmantoto devu skaitu). Eiropas Savienībā šis rādītājs 11. martā bija 10,48, tātad potēšana ES norit divarpus reižu lēnāk.
Vismaz vienu vakcīnas devu Serbijā 11. martā bija saņēmuši 17,1% iedzīvotāju.
Vakcīnu "zviedru galds"
Masu vakcinācija Serbijā sākās 19. janvārī (ASV – 14. decembrī, Izraēlā - 19. decembrī, ES – 27. decembrī). Tobrīd Serbija bija saņēmusi nedaudz vairāk kā miljonu dažādu ražotāju vakcīnu devu, bet vēl seši miljoni devu bija pasūtītas un par tām bija veikts avansa maksājums.
Dienā, kad sākās potēšanas kampaņa, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un premjerministre Ana Brnabiča prezentēja jauno datorizēto sistēmu, ar kuras palīdzību iespējams saplānot un izsekot visu procesu, sākot ar vakcīnu iepirkumiem un beidzot ar katras devas injicēšanu.
Prezidents aicināja līdzpilsoņus vakcinēties pēc iespējas aktīvāk. Lai rādītu valsts iedzīvotājiem piemēru, Vučičs un Brnabiča tika sapotēti ar "Pfizer/Biontech" vakcīnu, bet iekšlietu ministrs Aleksandrs Vulins – ar Krievijas vakcīnu "Sputņik V". Savu izvēli Vulins skaidroja ar to, ka "tic Krievijas medicīnai". Savukārt veselības ministrs Zlatibors Lončars deva priekšroku Ķīnas uzņēmuma "Sinopharm" vakcīnai.
Sazvērestības teorijas
Augstāko amatpersonu vakcinācijai kameru priekšā bija jāpārliecina diezgan skeptiski noskaņotie iedzīvotāji par to, ka visas valsts iepirktās vakcīnas ir drošas. Janvārī veiktā "Demostat" aptauja liecināja, ka vakcinēties bija gatavi 52% respondentu, 31% paziņoja, ka nevakcinēsies nekādā gadījumā, bet 17% nespēja sniegt konkrētu atbildi (šīs proporcijas ir diezgan līdzīgas tām, kādas bija janvārī pēc LSM.lv pasūtījuma veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā– bija gatavi potēties 50%, nebija gatavi – 38%, bet konkrēti nevarēja atbildēt 12% respondentu).
Plaši izplatītas ir arī sazvērestības teorijas – cita aptauja, kuru veica "Eiropas fonds Balkāniem" (European Fund for the Balkans), parādīja, ka puse respondentu (50,5%) uzskata, ka ar koronavīrusa izplatīšanos ir saistīta farmācijas rūpniecība. 42,8% pauda viedokli, ka ar pandēmiju ir saistīta 5G tehnoloģija. Bet gandrīz puse atzina, ka tic tam, ka vakcinācija notiek Bila Geitsa interesēs, lai cilvēkiem ievadītu mikročipus un viņus varētu totāli izsekot.
"Tas nav politisks jautājums"
Vakcīnu iepirkumos Serbijas vadība izmantoja "visēdāja" principu, un, pateicoties tam, valsts pēc vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara kļuvusi par līderi kontinentālajā Eiropā, tiesa gan, atpaliekot no Lielbritānijas, norāda BBC.
Pašlaik Serbija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras iedzīvotāji var izvēlēties vakcīnu, kura viņiem tiks iepotēta.
Valstī apstiprinātas izmantošanai četras vakcīnas – "Pfizer/BioNTech", "AstraZeneca", "Sinopharm" un "Sputņik V". Abas pēdējās izmantošanai Eiropas Savienībā nav apstiprinātas. (Vairākās ES dalībvalstīs – tostarp Ungārijā, Slovākijā un Čehijā — nacionālie regulatori apstiprinājuši vai izskata iespēju apstiprināt vienu vai abas šīs vakcīnas. Slovākija iepirkusi divus miljonus "Sputņik V" devu. Polija paziņojusi, ka prezidents Andžejs Duda par vakcīnu iepirkšanu no Ķīnas runājis ar šīs valsts prezidentu Sji Dzjiņpinu.)
"Serbija bija viena no nedaudzajām valstīm, kas vakcīnu iepirkšanu un izplatīšanu uzskatīja par veselības aizsardzības jautājumu, nevis politisku problēmu. Lūk, tāpēc esam guvuši tādus panākumus. Vienīgais, kas mums ir patiešām svarīgi, ir [vakcīnu] drošums un iedarbīgums," Serbijas valdības nostāju telekanālam "Euronews" pamatoja premjere Brnabiča.
"Mēs nolēmām ātri skriet pa visiem iespējamajiem maršrutiem," vakcinācijas kampaņas agrīno plānošanu skaidroja valdības vadītāja.
Pēc viņas teiktā, ar Eiropas Komisijas starpniecību Serbija vakcīnu izstrādei piešķīrusi 2,1 miljonu eiro. Valsts ir iesaistījusies COVAX – globālajā mehānismā vakcīnu nodrošināšanai mazāk turīgām valstīm (.pdf), kas darbojas Pasaules Veselības organizācijas paspārnē.
"Tomēr mēs arī nospriedām, ka būtu saprātīgi sākt divpusējās sarunas ar visiem vakcīnu ražotājiem, lai mūsu pilsoņi saņemtu pēc iespējas vairāk devu pēc iespējas agrāk. Mēs bijām viena no pirmajām piecām valstīm, kas parakstīja līgumu ar "Pfizer/BioNTech". Un mēs arī parakstījām līgumus par "Sputņik V" un Ķīnas [kompānijas] "Sinopharm" vakcīnām. Mēs bijām Eiropā otrā valsts pēc Lielbritānijas, kas saņēma pirmās "Pfizer" vakcīnas partijas," norādīja premjerministre.
Starp Rietumiem un Austrumiem
"Belgradai nebija citas izvēles kā apsveikt Ķīnas "vakcīnu diplomātiju". Tomēr tam var būt ilglaicīgas diplomātiskās sekas," brīdina serbu politologs, Serbijas domnīcas "Belgradas Politiskās izcilības fonds" (Belgrade Fund for Political Excellence, BFPE) programmu koordinators Stefans Vladislavļevs.
Pēc viņa vārdiem, "Serbija atkal nokļuvusi starp Austrumiem un Rietumiem". Pagājušā gada martā, kad Eiropā bija pats pandēmijas karstums, kad aizsargmaskas bija kļuvušas par deficītu un valstis cita ar citu par tām burtiski cīnījās, prezidents Vučičs paziņoja, ka "Eiropas solidaritāte neeksistē" un ka "tikai Ķīna var palīdzēt Serbijai cīņā ar vīrusu". Drīz pēc tam Belgradā tika saņemta pirmā medicīniskā aizsargaprīkojuma partija no Ķīnas.
Pagājušā gada beigās un šā gada janvāra sākumā Serbijai izdevās sadabūt tikai nedaudz vairāk kā 10 tūkstošus "Pfizer/BioNTech" vakcīnas devu, un, kā raksta Stefans Vladislavļevs, pat pie šīs mazās partijas izdevies tikt, tikai pateicoties Serbijas amatpersonu pūliņiem, nevis sadarbojoties ar ES ar COVAX starpniecību. Prezidents Vučičs toreiz neaizmirsa atgādināt, ka Serbija nav saņēmusi nevienu vakcīnas devu ar COVAX starpniecību, lai gan samaksājusi par dalību programmā.
Krievijas vakcīnas "Sputņik V" pirmā izmēģinājuma partija tika saņemta Serbijā jau decembra beigās (otrā partija – 50 tūkstoši devu – tika saņemta 10. februārī).
Bet 16. janvārī Serbijas galvaspilsētas lidostā nolaidās lidmašīna ar miljonu Ķīnas kompānijas "Sinopharm" vakcīnas devu, un masu vakcinācijas sākšana kļuva iespējama.
Janvāra beigās 26 Eiropas Parlamenta deputātu grupa pauda bažas par Ķīnas ietekmes Serbijā pastiprināšanos.
"Eiropas Savienību ēnā atkal atstājusi Ķīna – Serbijas nelokāmais draugs, kad runa ir par cīņu ar pandēmiju. ES nesniedz redzamu palīdzību, bet tā vietā kritizē Ķīnas un Serbijas draudzību. Vēl nav zināms, kā ES sistēmas lēnīgums, Serbijas režīma oportūnistiskais raksturs un Pekinas gatavība apmierināt Belgradas vajadzības ietekmēs vairākus citus procesus ar šo subjektu līdzdalību – piemēram, Eiropas integrācijas procesu un Serbijas dalības ES perspektīvas," norāda politologs Vladislavļevs.
Digitalizētā vakcinācija
Politiskā pragmatisma panākumus vairoja tehnoloģijas. Viss imunizācijas process Serbijā tika pilnībā modernizēts ar programmnodrošinājuma palīdzību, kas katru procesa posmu paātrināja trīs reizes – turklāt ņemot vērā to, kuru vakcīnu izvēlējušies potējamie. Tika arī ieviesta jauna digitālā platforma vakcīnu piegādes un vakcinācijas plānošanai, kas ļauj kontrolēt katra iedzīvotāja imunizāciju reāllaika režīmā. Pēc Serbijas valdības ģenerālsekretāra vietnieka Petera Jaņiča teiktā, informācijas sistēmu vietējie programmētāji izstrādājuši dažās nedēļās, un tā nodrošinājusi procesa pilnīgu automatizāciju.
Vakcinācija Serbijā notiek vairāk nekā 400 punktos visā valstī. Galvaspilsētā Belgradā ir vairāk nekā 15 vakcinācijas punktu. Viens no tiem atrodas izstāžu paviljonā, kur 50 teltīs var vakcinēt vairāk nekā 8000 cilvēku dienā (valstī ir nepilni septiņi miljoni iedzīvotāju).
Piekļuve vienotajai digitālajai platformai ir iedzīvotājiem, zvanu centru operatoriem (viņi veic reģistrāciju un paziņo, kad jāierodas vakcinēties), medicīnas personālam, brīvprātīgajiem palīgiem (viņi izsniedz vakcinācijas apliecības), vakcīnu piegādes ķēžu darbiniekiem, kā arī vispārējās vadības sistēmas darbiniekiem (viņi atbild par vakcinācijas punktu organizāciju, personāla vadību, monitoringu un atskaitēm).
Sistēmā integrēti simtiem pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas punktu, masu vakcinācijas punkti, Nacionālais veselības institūts un tā reģionālās nodaļas, vairākas valsts iestādes, elektroniskās valdības portāls un vairāki zvanu centri.
Iedzīvotāji aizpilda vienkāršu elektronisku formu, kas pieejama elektroniskās valdības portālā, vai arī vēršas zvanu centrā. Mākslīgā intelekta algoritms katram vakcinējamajam nosaka potēšanas datumu un laiku, ņemot vērā izvēlēto vakcīnu, pārbauda vecuma, profesijas, piederības prioritārajām grupām un veselības stāvokļa atbilstību.
Sistēma ne tikai atvieglo un paātrina vakcinācijas procesu, bet arī nodrošina monitoringu reāllaikā un ļauj veikt svarīgu kampaņas aspektu analīzi, piemēram, iedzīvotāju interesi par imunizāciju un faktisko ierašanos uz vakcināciju.
Tas palīdz pieņemt svarīgus lēmumus – vai nepieciešams (un kur konkrēti) aktivizēt sabiedrības informēšanas kampaņas, vai iepirkt konkrētās vakcīnas papildu devas. Sistēma arī analizē vakcinēto iedzīvotāju skaitu pēc vecuma, profesijas un dzīvesvietas, kā arī palīdz ieviest jaunus vai mīkstināt esošos epidemioloģiskos pasākumus. Turklāt pastāvīgajam piegāžu ķēdes, tostarp noliktavu telpu, ledusskapju un saldēšanas iekārtu, kā arī transporta monitoringam, ir izšķiroša nozīme vakcīnu izplatīšanas procesa optimizācijā, norāda "Forbes".
"Mūsu institūts, kuram ir daudzu gadu pieredze iedzīvotāju imunizācijā, pirmo reizi ieguvis instrumentu, ar kura palīdzību mēs varam izsekot reāllaika režīmā gan epidēmiju gaitu, gan katra pilsoņa imunizāciju," sacīja Serbijas Nacionālā veselības institūta direktore Verika Jovanoviča.
