Panorāma

Jēkabpils kriminālprocesā aizturētajiem saiknes ar SIA «Energoterms»

Panorāma

Panorāma

Vakcinēties vēlas tikai puse sabiedrības

SKDS aptauja: baidās gan no Covid-19, gan no vakcīnas; potēties gatava tikai puse

No tiem, kuri mājās runā latviešu valodā, vakcinēties pret Covid-19 gatavojas 58%, no tiem, kuri runā krievu valodā, – 37% respondentu, liecina aptauja, kuru pēc LSM.lv pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Atšķirības ir arī starp citām grupām, tomēr valodas ziņā tās ir visvairāk izteiktas. Taču iemesls, kā liecina aptauja, nebūt nav “koviddisidentisms” (tas kā masveida fenomens aptaujā netika atklāts), bet pilnībā racionāls – cilvēki atzīst, ka viņiem pietrūkst ticamas informācijas un ka viņi ir ļoti neapmierināti ar valdības darbu.

Kopumā par gatavību vakcinēties, kad radīsies tāda iespēja, SKDS aptaujā paziņojuši tieši puse visu respondentu (tas noteikti nav pietiekami, lai sasniegtu valdības noteikto mērķi – izveidot sabiedrībā kolektīvo imunitāti). Par nodomu atteikties potēties paziņojuši 38% aptaujāto, bet vēl 12% nav varējuši sniegt konkrētu atbildi.

KO PARĀDĪJA APTAUJA. ĪSUMĀ:
  1.  Vai Latvijā ir “koviddisidenti”, “kovidnoliedzēji” un ”kovidskeptiķi”? Ir, tomēr kopumā ļoti nedaudz. Piemēram, mazāk nekā 10% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka nekādas epidēmijas un nekāda vīrusa nav. Dažās iedzīvotāju grupās šāda viedokļa atbalstītāju ir vairāk – piemēram, katrs trešais (29%) no respondentiem ar pamatizglītību. Vīrusa bīstamība netiek vērtēta tik pārliecinoši, tomēr kopumā sabiedrība to labi apzinās. 

  2.  Vai Latvijā ir vakcinācijas “entuziasti”? Dažās iedzīvotāju grupās – jā, turklāt ļoti lieli entuziasti. Starp gados visvecākajiem respondentiem (kuru vakcinācijas rinda atbilstoši plānam pienāks vispirms) kopumā potēties gatavi 74%. Daudz tādu ir arī starp cilvēkiem ar augstāko izglītību un labiem ienākumiem (vairāk nekā 60%).

  3. Vai Latvijā ir tādi, kas gatavojas atteikties vakcinēties? Jā, un diezgan daudz. No krievvalodīgajiem respondentiem tikai 15% paziņojuši, ka noteikti vakcinēsies, – salīdzinājumā ar 37% respondentu, kuri mājās runā latviski. Apmēram tādu pašu attieksmi demonstrējuši cilvēki ar zemiem ienākumiem un 35–44 gadus vecie respondenti (gan vienā, gan otrā gadījumā – 14%) neatkarīgi no valodas. Lasīt vairāk

  4. Varbūt cilvēki netic vakcīnu drošumam? Visas pazīmes liecina, ka tā tas ir. Daļa iedzīvotāju gatavojas potēties, pārvarot bailes, – par nodomu vakcinēties paziņojuši 50% visu respondentu, bet pārliecību par vakcīnu drošumu pauduši tikai 46%. Atsevišķās grupās šī pārliecība ir vēl zemāka, konkrēti, starp krievvalodīgajiem aptaujas dalībniekiem (30%) un grupā ar zemiem ienākumiem (28%). Lasīt vairāk

  5. Iespējams, cilvēkiem nepietiek informācijas, lai pieņemtu lēmumu? Jā, jā un vēlreiz jā! To, ka ir ticamas informācijas par vīrusu un vakcināciju trūkums, norāda liels skaits respondentu visās grupās bez izņēmuma. No visiem respondentiem to, ka informācija par vakcīnām ir pilnīgi pietiekama, atzinuši tikai 14%, to, ka tās akūti pietrūkst, – 31%. Turklāt grupās, kuras bijušas visskeptiskākās, augstāks ir arī to īpatsvars, kuri atzinuši, ka informācijas ļoti pietrūkst, – 41% krievvalodīgo un 40% cilvēku ar zemiem ienākumiem.

  6. Bet kur cilvēki iegūst informāciju un vai nav naidīgas ārējās ietekmes pazīmju? Informācija tiek iegūta galvenokārt no Latvijas avotiem, turklāt galvenā loma ir interneta portāliem – tos nosaukuši vairāk nekā 80% respondentu, kuri ģimenē runā latviski, un vairāk nekā 60% respondentu, kuri ģimenē runā krieviski. Augsti rādītāji ir arī ētera plašsaziņas līdzekļiem, kā arī sociālajiem tīkliem. Krievijas avotu lietotāju īpatsvars kopumā ir tikai nedaudzi procenti – un šo cilvēku vairākums arī nav “kovidskeptiķi”.

  7. Un ko cilvēki domā par valdības darbu saistībā ar epidēmiju? Kopumā neko patīkamu valdībai: tikai trešdaļa (34%) respondentu kopumā pozitīvi novērtējuši tās darbu pandēmijas iegrožošanā, bet gandrīz divām trešdaļām (59%) viedoklis ir negatīvs. Atsevišķās grupās jūtama daudz labvēlīgāka attieksme (piemēram, starp respondentiem senioriem – 55%), citās – gluži pretēji, pausta negatīvāka attieksme (piemēram, starp pirmspensijas vecuma cilvēkiem un krievvalodīgajiem kopumā negatīvu vērtējumu snieguši vairāk nekā 70%).

 

1. Latvijā ir “kovidnoliedzēji” un “kovidskeptiķi”, taču tādu ir maz

Pētījuma gaitā sociologi piedāvāja respondentiem piekrist vai nepiekrist virknei apgalvojumu.

Lieto “Telegram”? Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais! 📣

 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Izrādījās, ka tikai 9% uzskata, ka ne Covid-19 izraisošais vīruss, ne epidēmija neeksistē, vēl 8% bija grūtības atbildēt, bet 83% šim apgalvojumam nepiekrita. Šāda nostāja ir tipiska praktiski visām aptaujas aptvertajām grupām – atkarībā no vecuma “noliedzēju” (t.i., šim apgalvojumam piekritušo) daļa svārstās no 5–6% (gados visjaunākie un visvecākie respondenti) līdz 14% (vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem). To īpatsvars, kuri uzskata, ka vīruss un epidēmija pastāv, ir 90% starp senioriem un 88–89% starp visjaunākajiem dalībniekiem.

Tiešu “noliedzēju” īpatsvars to vidū, kuri mājās runā latviski un krieviski, ir apmēram līdzīgs – attiecīgi 8% un 11%, tomēr “latviešu pusē” ir mazāk tādu, kuriem bija grūtības atbildēt, – 6% pret 12%. Attiecīgi starp latviski runājošajiem bija arī vairāk stingri pārliecināto, ka vīruss un epidēmija ir reāli, – 86% pret 77%.

Nav acīmredzamu atšķirību arī starp galvaspilsētu, provinces pilsētām un laukiem. Tās nav lielas arī starp reģioniem, ja neskaita, ka to, kuriem bija grūtības atbildēt, īpatsvars ir liels Latgalē (15%, turklāt pārējos reģionos šādu respondentu īpatsvars nepārsniedz 8%).

Izteikts izņēmums ir tikai viena grupa – cilvēki ar pamatizglītību, starp kuriem ir 29% “kovidnoliedzēju”.

 

Daudz lielāka viedokļu dažādība atklājās, kad sociologi pajautāja respondentiem par viņu priekšstatiem par koronavīrusa bīstamību. 32% uzskata, ka vīrusa lipīgums tiek pārspīlēts, bet slimības gaitas smagums šķiet pārspīlēts 28%. Visvairāk Covid-19 par bīstamu uzskata respondenti no vecuma riska grupas. Starp aptaujas dalībniekiem, kas vecāki par 76 gadiem, apgalvojumam “Covid-19 nav lipīgāks par parastu sezonālo gripu” nav piekrituši 71%, turklāt 51% – kategoriski. Vēl noliedzošāk viņi reaģējuši uz apgalvojumu, ka Covid-19 nenoris smagāk par parastu sezonālo gripu, – tam nav piekrituši 75%, turklāt 58% – kategoriski. Tik stingru pārliecību nav demonstrējusi neviena cita grupa.

Šajos jautājumos ir izteiktāka nostāju atšķirība starp latviski un krieviski runājošajiem. Pirmā grupa mazāk nekā otrā uzskata, ka Covid-19 nav lipīgāks par gripu – apgalvojumam nepiekrīt attiecīgi 63% un 45%. Tomēr starp krievvalodīgajiem tādu, kas nav spējuši izšķirties par atbildi, izrādījies vairāk (17%) nekā starp latviešiem (8%). Pilnīgi analoģiski izskatās arī atbildes uz jautājumu par slimības gaitas smagumu.

 

Aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk baidās par to, ka varētu inficēt savus tuviniekus, nekā par to, ka saslims paši.

Inficēties un saslimt baidās divas trešdaļas (66%), turklāt vecuma grupās ar lielāku gadu skaitu (tās arī ir galvenās riska grupas) šis īpatsvars pieaug līdz 81–83%. Vismazāk baiļu Covid-19 izraisa gados visjaunākajiem respondentiem (kuriem slimības smagas gaitas risks ir minimāls). Turklāt viņi tomēr saprot, kādas briesmas vīruss var radīt vecākajām paaudzēm, – to, ka baidās inficēt tuviniekus, atzinuši 75% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

 

To īpatsvars, kuri nebaidās inficēties un saslimt, starp latviski un krieviski runājošajiem respondentiem ir gandrīz vienāds – attiecīgi 28% un 31%, lai gan starp krieviski runājošajiem ir vairāk to, kuriem nav konkrēta viedokļa (attiecīgi 8% un 4%), tātad mazāks ir arī to īpatsvars, kuri baidās inficēties. Principiālu atšķirību nav arī starp reģioniem.

Pirmajā acu uzmetienā paradoksālas šķiet arī cilvēku ar vislielākajiem ienākumiem atbildes – 34% no viņiem nebaidās inficēties.

“Iespējams, tas saistīts ar labākiem dzīves apstākļiem – piemēram, sava māja, personiskais transports, lielākas iespējas pasūtīt pārtikas produktus un citas preces internetā ar piegādi mājās utt. Tomēr tuvinieku pasargāšana no inficēšanās viņus satrauc, turklāt ļoti, – bažu līmenis šajā grupā ir viens no maksimālajiem, 88%,” uzskata SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

 

Toties ar izglītības līmeni priekšstati par Covid-19 saistīti tieši un nepārprotami – jo zemāks izglītības līmenis, jo augstāks “bezbailīguma” un “bezrūpības” līmenis.

51% respondentu ar pamatizglītību paziņojuši, ka nebaidās inficēties un saslimt, savukārt starp augstāko izglītību ieguvušajiem tādu izrādījies tikai 23%. Anomālas uz kopējā fona šķiet arī respondentu ar pamatizglītību atbildes uz jautājumiem gan par lipīgumu (57% uzskata, ka Covid-19 nav infekciozāks par gripu), gan par slimības gaitas smagumu (54% domā, ka slimība nenoris smagāk kā sezonālā gripa), gan par iespēju inficēt citus (51% tādu nesaskata). Līdzīga nostāja ir arī grupai ar viszemākajiem ienākumiem.

“Taču jāpatur prātā, ka Latvijā izglītības un ienākumu līmeņi ir diezgan lielā mērā savstarpēji saistīti, – iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ļoti bieži vienlaikus ietilpst arī zemāko ienākumu grupās. Tāpēc ļoti lielā mērā šeit mēs runājam par vienu un to pašu iedzīvotāju grupu – no Covid-19 mazāk baidās trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji ar ne pārāk augstu formālās izglītības līmeni,” norāda Kaktiņš.

Uz sākumu

2. Latvijā ir vakcinācijas “entuziasti”

SKDS aptaujā vislielāko gatavību vakcinēties demonstrējuši cilvēki, kuriem ir visnopietnākā attieksme pret šo slimību, – cilvēki solīdā vecumā: 56% respondentu, kas vecāki par 76 gadiem, paziņojuši, ka nodomājuši noteikti vakcinēties, kad radīsies tāda iespēja, vēl 18% – ka, visticamāk, to darīs. Ar viņiem solidāri ir arī paši jaunākie (18–24 gadus vecie) – 61%, un tas ir jūtami vairāk par visu respondentu kopējo rādītāju 50%.

Liela ir arī vakcinēties gatavo daļa starp cilvēkiem ar vidēji augstiem (68%) un augstiem (63%) ienākumiem, kā arī ar augstāko izglītību (58%).

 

Uz sākumu

3. Latvijā ir tādi, kas gatavojas atteikties vakcinēties

Vismazākais procents vakcinēties gatavo izrādījies starp tām sociālajām grupām, kuras paudušas “visrelaksētāko” attieksmi pret koronavīrusu.

Šajā gadījumā saskatāma tā pati saistība ar izglītības un ienākumu līmeni. Starp respondentiem ar pamatizglītību noteikti būtu gatavi vakcinēties 24%, toties to noteikti negatavojas darīt 36%. Starp personām ar zemiem ienākumiem attieksme pret vakcināciju ir vēl negatīvāka – noteikti gatavi vakcinēties tikai 14%, bet to noteikti nedarīšot 29%.

Šajā jautājumā izpaužas arī izteikta atšķirība noskaņojumā, kāds ir latviski un krieviski runājošajiem. Par gatavību vakcinēties paziņojuši 58% respondentu, kuriem dzimtā valoda ir latviešu (turklāt 37% atbildējuši, ka to noteikti darīs), un tikai 37% krieviski runājošo (15% – noteikti).

Šī atšķirība ir būtiski lielāka nekā iepriekš aprakstītās atšķirības uzskatos par vīrusa lipīgumu un bīstamību, kā arī par risku inficēties pašam un inficēt tuviniekus.

Uz sākumu

4. Cilvēki netic vakcīnu drošumam

Kopumā apgalvojumam, ka vakcīnas pret Covid-19 ir drošas un nekaitēs veselībai, piekrituši tikai 46% respondentu, turklāt pilnībā piekrituši tikai 15%.

Šis īpatsvars pieaug līdz 71% vecuma grupā virs 76 gadiem (taču arī tajā tādu, kas ir pilnībā pārliecināti par vakcīnu drošumu, ir tikai 31%) un sarūk līdz 28% cilvēku grupā ar nelieliem ienākumiem (un tikai 7% no viņiem ir pilnībā pārliecināti, ka vakcīna viņiem nekaitēs).

Starp latviski runājošajiem respondentiem kopumā 55% uzskata vakcīnas par drošām (21% – par pilnīgi drošām), starp krieviski runājošajiem – 30% (un 5% – par pilnīgi drošām).

Šāda aina – to, kuri gatavi vakcinēties, ir vairāk par tiem, kuri uzskata vakcīnas par drošām, – ir vērojama visās aptaujas dalībnieku grupās, arī starp respondentiem ar augstāko izglītību.

Visbeidzot, tieši uz jautājumu par vakcīnu drošumu bijušas grūtības konkrēti atbildēt visvairāk cilvēkiem – 16% visu respondentu, turklāt dažās grupās šis rādītājs pieaug līdz 20% un pat pārsniedz šo atzīmi.

 

Uz sākumu

5. Cilvēkiem pietrūkst informācijas lēmuma pieņemšanai

Šī apstākļa noskaidrošanai SKDS aptaujā bija veltīti divi jautājumi – dalībniekiem tika piedāvāts piekrist (vai nepiekrist) apgalvojumiem “man pietrūkst ticamas informācijas par vakcīnām” un “man pietrūkst ticamas informācijas par vīrusu un epidēmiju”.

Atbildes apliecināja, ka informācijas ļoti pietrūkst: uz pirmo jautājumu nevienā grupā – pēc vecuma, dzimuma reģiona, izglītības un ienākumu līmeņa vai saziņas valodas – to cilvēku īpatsvars, kuri uzskatīja savas zināšanas par pietiekamām, nesasniedza pusi.

Atsevišķās grupās to īpatsvars, kuriem pietrūkst informācijas, tuvojas trim ceturtdaļām, un šīs grupas sakrīt ar tām, kurām bija skeptiska attieksme pret vīrusa bīstamību un negatīva attieksme pret vakcināciju.

71% krieviski runājošo respondentu (un 62% latviski runājošo) atzinuši, ka viņiem pietrūkst informācijas par vakcīnām. Starp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tādu izrādījies 70%, starp tikai pamatizglītību ieguvušajiem – 61%, bet starp dalībniekiem ar augstāko izglītību 54% piekrituši, ka informācijas ir maz. Par vislabāk informētajiem sevi uzskata galvenie vakcinācijas entuziasti. Tie ir cilvēki, kas jaunāki par 25 gadiem (to, ka trūkst informācijas, atzina 49%, bet tikpat daudz atzina, ka informācijas pietiek), un seniori vecumā virs 76 gadiem (attiecīgi 50% un 44%).

Tomēr kopumā 60% piekrituši apgalvojumam par informācijas trūkumu un tikai 35% pauduši pretēju viedokli.

Savas zināšanas par vīrusu un epidēmiju respondenti novērtējuši nedaudz labāk. Katrā ziņā to īpatsvars, kuri piekrituši apgalvojumam par informācijas trūkumu, šajā gadījumā izrādījies nedaudz mazāks (45%) nekā to īpatsvars, kuri nav piekrituši (47%), tomēr atsevišķās grupās aina ir pretēja. Piemēram, starp krieviski runājošajiem sevi par nepietiekami informētiem uzskata 53% (salīdzinājumā ar 40% latviski runājošo). Izceļas arī Latgales iedzīvotāji (55%) un cilvēki ar zemiem ienākumiem (51%).

“Domāju, ka iemesls tam, kāpēc iedzīvotāji par vīrusu caurmērā jūtas zinošāki nekā par vakcīnām, ir saistīts ar to, cik ilgi katra no šīm tēmām ir masu mediju dienaskārtībā un uzmanības centrā,” uzskata Arnis Kaktiņš. “Ja informācija par epidēmiju un vīrusu no visiem iespējamajiem kanāliem mūs intensīvi bombardē jau desmit mēnešus, tad vakcīnas kā īpaša tēma prožektoru gaismā ir tikai salīdzinoši ļoti neilgu laika posmu.”

Uz sākumu

6. Kur cilvēki iegūst informāciju

Galvenie informācijas avoti pētījuma dalībniekiem neatkarīgi no mājās runātās valodas ir Latvijas plašsaziņas līdzekļi, liecina atbildes uz attiecīgo jautājumu (varēja izvēlēties līdz trim variantiem). Zināmas ar valodu saistītas nianses atkarībā no valodas tomēr parādās.

 

Starp mājās latviski runājošajiem respondentiem avotu topā bija ētera plašsaziņas līdzekļi (TV un radio) latviešu valodā (82%), Latvijas portāli latviešu valodā (81%) un sociālie tīkli (42%). Visi pārējie iespējamie avoti pieminēti daudz retāk. Ceturtajā vietā ar 14% bija drukātā prese latviski – pateicoties pieprasījumam pēc tās vienīgajā – senioru – grupā, kur to minējuši gandrīz trešdaļa (29%) respondentu.

 

Krievvalodīgajiem tops bija blīvāks – tajā iekļuvušo avotu popularitāte bija nedaudz zemāka, bet pašu avotu bija vairāk, turklāt tie aptver divas valodas. Visbiežāk respondenti minējuši Latvijas portālus krievu valodā (61%). Tālāk ar savstarpēji ļoti līdzīgu īpatsvaru seko Latvijas portāli latviešu valodā (39%), sociālie tīkli (37%) un Latvijas ētera plašsaziņas līdzekļi (radio un TV), kas raida krievu valodā (33%). Krievijas plašsaziņas līdzekļu īpatsvars izrādījies pavisam neliels – 17% minējuši Krievijas telekanālus un 10% – Krievijas interneta portālus. Šis īpatsvars ir mazāks nekā Latvijas ētera plašsaziņas līdzekļiem latviešu valodā – tos minējuši 20% krievvalodīgo respondentu.

SKDS sociologi arī pētīja saistību starp “kovidskeptiķiem” un informācijas avotiem – atbildes uz jautājumu par bažām inficēt ar vīrusu tuviniekus tika aplūkotas saistībā ar atbildēm uz jautājumiem par vispieprasītākajiem plašsaziņas līdzekļiem. Izrādījies, ka attieksme ir maz atkarīga no informācijas avota. Latviešu ētera plašsaziņas līdzekļu auditorijas un, piemēram, Krievijas telekanālu auditorijas rādītāji izrādījušies diezgan līdzīgi (88% un 78%). Nevienam avotam šis rādītājs nav zemāks par 78%, izņemot Krievijas portāliem (64%).

 

Analoģiska jautājuma par gatavību vakcinēties aplūkošana saistībā ar jautājumu par avotiem sniedz citu ainu. Atbilžu diapazons ir krietni plašāks – no 64% drukāto izdevumu latviešu valodā auditorijai līdz 26% drukāto izdevumu krievu valodā auditorijai.

“Iespējams, ka daļēji šīs atšķirības varētu būt saistāmas ar to, ka daļa krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju līdztekus Latvijas medijiem informāciju smeļas arī no Krievijas masu saziņas līdzekļiem. Tomēr, cik var spriest, “galvenie” vēstījumi abās mediju telpās sakrīt: vīruss – tas ir bīstami, bet vakcinācija ir valstiski svarīgs uzdevums. Tomēr ir arī nianses. Piemēram, Krievijas mediju telpā vārdi “vakcīna” un “Sputņik V” tiek lietoti gandrīz kā sinonīmi. Latvijā izmantotās Rietumos radītās vakcīnas tiek minētas reti un drīzāk negatīvā tonalitātē. Tāpēc tie, kas informāciju vienlaikus smeļ no abiem avotiem, biežāk ir apmulsuši un apjukuši,” pieļauj SKDS vadītājs, piebilstot: “Taču tas ir tikai pieņēmums, kam man nav datos balstīta apstiprinājuma.”

“Taču, lai kas tam nebūtu pamatā, skaidrāk ir iezīmējies šāds aspekts – mūsu jau atklātās atšķirības informētības līmeņos, informācijas esamībā vai trūkumā. Man šķiet, ka te varētu veidoties cēloņu un seku ķēde, ka tie, kuri apgalvo, ka viņiem pietrūkst ticamas informācijas par epidēmiju, vīrusu un vakcīnām, ar mazāku entuziasmu pie pirmās izdevības rausies vakcinēties. Un, kā jau iepriekš tas tika iezīmēts, tieši krievvalodīgie biežāk ir atzinuši informācijas trūkumu,” viņš uzsver.

Uz sākumu

7. Ko sabiedrība domā par valdības darbu saistībā ar epidēmiju

Ļoti pozitīvi valdības darbu epidēmijas ierobežošanā novērtējuši tikai 3% visu respondentu, ļoti negatīvi – 26%. Viskritiskāk noskaņotie izrādījušies pirmspensijas vecuma cilvēki. Šajā grupā ir lielākais summārais negatīvā un ļoti negatīvā vērtējuma rādītājs (73%) un mazākais summārais pozitīvā vērtējuma rādītājs (20%). Praktiski tādas pašas atbildes snieguši krievvalodīgie respondenti (72% un 18%) un cilvēki ar zemiem ienākumiem (71% un 24%). Starp reģioniem izceļas Latgale – te ir vislielākais negatīvo vērtējumu procents un vismazākais pozitīvo vērtējumu īpatsvars (65% un 27%).

Vislabvēlīgāko attieksmi demonstrējušas divām vecuma grupas, kuras iepriekš sevi parādījušas kā “vakcinācijas entuziastus”, – tie, kuri jaunāki par 25 gadiem, un tie, kuri vecāki par 76 gadiem, turklāt seniori izrādījušies vienīgā respondentu grupa, kurā valdības darbu pozitīvi vērtē vairāk nekā 50%.

“Savā ziņā šīs valdības darba vērtējumu atšķirības iedzīvotāju grupās nav liels pārsteigums,” uzskata Arnis Kaktiņš. “Arī citas iepriekš veiktās aptaujas ir nepārprotami uzrādījušas, ka krievvalodīgie un līdz ar to lielā mērā arī Latgale ir kritiskāk noskaņoti pret centrālo varu, ka viņi mazāk jūtas varas uzklausīti un pārstāvēti.”

“Savukārt vērtējumu atšķirības vecumu grupās, visdrīzāk, ir skaidrojamas ar piederību pie dažādiem dzīves cikla posmiem,” viņš uzskata. “Respektīvi, ja cilvēks strādā algotu darbu un viņam ir ģimene un bērni, par kuriem rūpēties, tad šāds indivīds krietni sāpīgāk uztvers visus lokdaunus un citus ierobežojumus, kas apdraud un daudzos gadījumos arī negatīvi ietekmē viņa ienākumu avotu, nekā tie, kuriem ģimenes un kredītu vēl nav, vai tie, kuri pamatā dzīvo no pensijas. Jo pandēmijas dēļ pensiju līdz šim neviens vēl nav zaudējis,” norāda SKDS vadītājs. Iespējams, ar šiem pašiem iemesliem daļēji skaidrojams respondentu senioru vakcinācijas entuziasms, – valdības rīcība viņiem izraisa mazāku sapīkumu, uzskata Arnis Kaktiņš. Turklāt dabiski, ka cienījama vecuma cilvēki jau no personīgās pieredzes saprot, ka veselība – tas ir nopietni. Un galu galā nav izslēgts, ka viņiem ir vienkārši vairāk brīvā laika informācijas lietošanai, turklāt ļoti lielā mērā informāciju gūstot no televizora, viņš pieļauj.

Valdībai, veidojot savu “vēstījumu” iedzīvotājiem, vajadzētu sev “pielaikot” visdažādāko iedzīvotāju grupu “ādu”, uzsver Kaktiņš: “Man šķiet, ka valdībai, domājot par turpmāko komunikāciju, vajadzētu nemitīgi paturēt prātā, ka “paēdušais izsalkušo nesaprot”, un tāpēc ir svarīgi visu laiku apzināties, ka dažādi cilvēki un dažādas iedzīvotāju grupas uz notiekošo raugās no dažādām perspektīvām. Ir svarīgi neskatīties uz Covid-19 problemātiku tikai ar “savām acīm”. Efektīva komunikācija ir tikai tāda, kas ņem vērā visas daudzās perspektīvas un attiecīgi ir pieskaņota ļoti atšķirīgu bažu un baiļu kliedēšanai.”

Uz sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt