Sadaļas Sadaļas

Covid-19. Kas ir dabiskā «pūļa imunitāte» un kāpēc tā ir nereāla

Rudenī, sākoties saslimšanas ar Covid-19 pieaugumam, kļuvuši skaļāki aicinājumi “ļaut vaļu” koronavīrusam, lai “dabiskā ceļā” izslimotu pēc iespējas vairāk cilvēku. Šī teorija apgalvo, ka tad cilvēki iegūtu kolektīvo imunitāti, vīruss iznīktu un ar to pandēmija arī beigtos. Tomēr imunitātes sasniegšana šādā veidā nez vai ir reāla. Šīs metodes efektivitāte pagaidām nav prognozējama atšķirībā no sekām, kādas spēj izraisīt tās izmantošana – neskaitāmi nāves gadījumi un neaprakstāmas ciešanas, brīdina zinātnieki.

ĪSUMĀ:

  1. Precedents: pilsēta, kurā inficējās līdz divām trešdaļām iedzīvotāju. Brazīlijas pilsētā Manausā koronavīrusa infekcijas vilnis maijā izraisīja daudzus tā dēvētos liekos nāves gadījumus, tomēr līdz augustam tie bija beigušies par spīti tam, ka ierobežojumi tika mīkstināti. Pētījumi parādīja, ka bijuši inficēti vismaz 66% iedzīvotāju un kolektīvā imunitāte, iespējams, tikusi sasniegta. Tomēr tagad saslimstības līkne atkal virzās augšup. ►Sīkāk
  2. Vai var “padoties” vīrusam un tādējādi to uzvarēt. Ideja par epidemioloģisko ierobežojumu atcelšanu un “ekonomikas atvēršanu” politiķus aizrauj daudz vairāk nekā zinātniekus. Tomēr arī akadēmiskajās aprindās daži speciālisti šādu pieeju uzskata par vēlamu. ►Sīkāk
  3. Kas ir kolektīvā imunitāte. Tā rodas, kad potenciālie jaunie infekcijas nēsātāji ir aizsargāti no inficēšanās. Tiklīdz būtiska daļa iedzīvotāju vairs neinficējas un nenodod vīrusu tālāk, slimības uzliesmojums sāk dzist. Tomēr parasti šādu imunitāti sasniedz ar vakcināciju, nevis “dabisku” inficēšanos. ►Sīkāk
  4. Kā tiek prognozēta kolektīvā imunitāte. Ideālā gadījumā tā tiek aprēķināta pēc vienkāršas formulas – jo infekciozāka ir slimība, jo lielākai jābūt iedzīvotāju daļai, kas nav uzņēmīga pret inficēšanos. Mūsu neideālajā pasaulē jāņem vērā ļoti daudz papildu parametru. ►Sīkāk
  5. Cik liels ir kolektīvās imunitātes slieksnis SARS-CoV-2. To var pārbaudīt tikai praksē. Lielākā daļa teorētisko modeļu norāda – nepieciešams, lai pret infekciju būtu neuzņēmīgi 60-70% iedzīvotāju. ►Sīkāk
  6. Cik augsta cena būs jāmaksā par “pūļa imunitāti”. Piemēram, ASV neierobežota vīrusa izplatīšanās izraisīs līdz diviem miljoniem nāves gadījumu. Tātad  astoņi cilvēki no katra tūkstoša, neskaitot tos, kuri izdzīvos, bet ar dažādiem sarežģījumiem. ►Sīkāk
  7. Kādi vēl argumenti ir pret kolektīvo imunitāti. Līdz šim nav skaidrs, cik ilgi saglabājas “dabiskā” imunitāte, kas iegūta, izslimojot Covid-19. Ja tā izzūd gada laikā (atkārtotas inficēšanās un saslimšanas gadījumi jau ir zināmi un aprakstīti), tad kolektīvās imunitātes sasniegšana “dabiskās” inficēšanās ceļā principā kļūst neiespējama. ►Sīkāk

1. Precedents: pilsēta, kurā inficējās līdz divām trešdaļām iedzīvotāju

Maijā Covid-19 nonāca līdz Вrazīlijas pilsētai Manausai. Slimnīcas ātri tika pārpildītas, resursu un mediķu trūka, mirušo apbedīšanai bija jāierīko jaunas kapsētas mežos ap pilsētu. Līdz augustam situācija bija būtiski uzlabojusies. Neskatoties uz vīrusa izplatības iegrožošanas pasākumu mīkstināšanu, pilsētā ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju tā dēvēto lieko nāves gadījumu (tādu, kas ir vairāk, nekā būtu gaidāms parastos apstākļos) skaits bija samazinājies no apmēram 120 dienā līdz gandrīz nullei, pandēmijai ne īpaši tipisko gadījumu  apraksta amerikāņu žurnāliste Kristija Ašvandena izdevuma “Nature” publikācijā, kas veltīta aktuālajiem zinātniskajiem priekšstatiem par kolektīvo imunitāti pret Covid-19.

Ar Covid-19 mirušo kapi Manausā, Brazīlijā. Skats no drona.

Septembrī divas Brazīlijas pētnieku grupas izteica pieņēmumu, ka epidēmijas tempa palēnināšanos vasaras beigās Manausā vismaz daļēji var izskaidrot ar to, ka bija izveidojusies iedzīvotāju kolektīvā imunitāte.

Imunoloģe Estere Sabinu no Sanpaulu Universitātes un viņas kolēģi testēja vairāk nekā 6000 paraugu no asins bankām Manausā nolūkā atklāt antivielas pret SARS-CoV-2. Pētījums parādīja, ka inficēto Manausas iedzīvotāju īpatsvars pirmā viļņa beigās varēja sasniegt 66%.

Zinātnieki secināja: tik augsts līmenis nozīmē, ka bijis pārāk maz neinficētu cilvēku, lai rastos jauni Covid-19 uzliesmojumi. Tātad, pēc pētnieku domām, Manausā tika sasniegta kolektīvā imunitāte. Cita zinātnieku grupa, arī no Brazīlijas, nonāca pie analoģiska secinājuma.

Tomēr šāda pārliecība nav vispārēja. Mirstības līmenis Manausā maija pirmajā nedēļā palielinājās četrarpus reizes salīdzinājumā ar to pašu laiku pagājušā gadā.

Līdz augustam jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugums patiešām būtiski palēninājās, tomēr tagad saslimstības līkne atsākusi virzīties augšup. Imunologs Kristians Andersens no Skripsas pētniecības institūta Kalifornijā uzskata, kas tas pierāda – pieņēmums par to, ka Manausas iedzīvotāji sasnieguši kolektīvo imunitāti, neatbilst patiesībai.

Tomēr Brazīlijā veikto pētījumu secinājumi kļuvuši par spēcīgu argumentu diskusijās par to, ka cīnīties ar koronavīrusu ir dārgi un bezjēdzīgi, tāpēc visiem jāatgriežas normālā dzīvē, izolējot tikai riska grupas. Lai Covid-19 izslimo pēc iespējas vairāk cilvēku, un tad koronavīruss beigsies pats no sevis.

Atpakaļ uz sākumu

2. Vai var “padoties” vīrusam un tādējādi to uzvarēt 

Epidemiologi ne reizi vien noraidījuši šādas idejas. “Padoties” vīrusam ir nepamatots plāns, uzsver imunologs Kristians Andersens. “Pagātnē mums nav šādas veiksmīgas pieredzes, un tas novedīs pie nepieņemamiem un nevajadzīgiem cilvēku nāves gadījumiem un ciešanām,” Andersena teikto citē “Nature”.

Neskatoties uz kritiku akadēmiskajās aprindās, iespēja sasniegt kolektīvo imunitāti (tā tiek dēvēta arī par “pūļa imunitāti”) turpina nodarbināt politiķu prātus daudzās valstīs, tostarp Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV. Septembrī par to pozitīvi izteicās ASV prezidents Donalds Tramps, tiesa, viņš kļūdaini lietoja vārdu savienojumu “pūļa mentalitāte”.

Šo ideju atbalsta arī atsevišķi zinātnieki. Aprīļa beigās grupa Indijas un ASV zinātnieku izvirzīja versiju, ka teorija par kolektīvās imunitātes izstrādāšanu pret jauno koronavīrusu var tikt izmēģināta praksē blīvi apdzīvotās un nabadzīgās valstīs, piemēram, Indijā. Pēc šo zinātnieku domām, risks tur būtu mazāks, jo Indijā ir proporcionāli ļoti daudz gados jaunu cilvēku, kuri viegli pārciestu epidēmiju.

Oktobra sākumā libertariānisma idejas atbalstošā ASV domnīca “Amerikas Ekonomikas pētījumu institūts” (American Institute for Economic Research) un neliela zinātnieku grupa publiskoja dokumentu, kuram dots nosaukums Greitbaringtonas deklarācija (domnīca atrodas Masačūsetsas štata Greitbaringtonā). Deklarācijas parakstītāji aicina cilvēkus, kuriem Covid-19 smagas slimības gaitas risks tiek uzskatīts par zemu, atgriezties normālā dzīvē un ļaut vīrusam SARS-CoV-2 brīvi izplatīties un inficēt tik daudz cilvēku, cik nepieciešams, lai sasniegtu kolektīvo imunitāti.

Deklarācijas autoriem bija audience Baltajā namā, pēc kuras cita zinātnieku grupa pasaules prominentākajā medicīnas žurnālā “The Lancet” publicēja kontrmemorandu, kurā tāda pieeja kolektīvajai imunitātei nodēvēta par bīstamu maldīgu uzskatu, kam nav zinātnisku pierādījumu.

Pēc “Nature” publikācijas autores domām, vīrusa nekontrolētas izplatīšanās atbalstītāju argumenti liecina par to, ka viņi nesaprot kolektīvās imunitātes un tās sasniegšanas metožu būtību.

Atpakaļ uz sākumu

3. Kas ir kolektīvā imunitāte

Kolektīvā imunitāte rodas, kad vīruss nevar izplatīties, jo tā potenciālie nēsātāji ir aizsargāti no inficēšanās. Turklāt ne visi – tiklīdz būtiska iedzīvotāju daļa vairs neinficējas un nenodod vīrusu tālāk, jebkurš jauns slimības uzliesmojums apdziest.

Parasti kolektīvā imunitāte tiek uzskatīta par plašu vakcinācijas programmu, nevis “dabiskās” inficēšanās vēlamu rezultātu. Pēc Hārvarda universitātes epidemioloģes Kerolainas Bakī vārdiem, mediķi dod priekšroku terminam “kolektīvā aizsardzība”, jo šajā gadījumā netiek garantēta imunitāte pret pašu vīrusu, bet tikai samazinās risks apdraudētām grupām nonākt kontaktā ar patogēnu. Parasti veselības aizsardzības speciālisti neuzskata kolektīvo imunitāti par instrumentu cīņai pret epidēmiju, ja nav vakcīnas. “Esmu nelielā nesaprašanā, ka šis termins tiek izmantots, spriežot par to, cik cilvēkiem jāinficējas, pirms pandēmija tiks apturēta,” atzīst epidemiologs Marsels Salatē no Šveices Federālā politehniskā institūta Lozannā.

Atpakaļ uz sākumu

4. Kā tiek prognozēta kolektīvā imunitāte

Epidemiologi var aplēst, cik lielai daļai iedzīvotāju jākļūst neuzņēmīgai pret slimību, lai izveidotos kolektīvā imunitāte. Šī sliekšņa līmenis ir atkarīgs no bāzes reproduktīvā skaitļa R0. Tas ir epidemioloģisks parametrs, kas raksturo slimības infekciozitāti, tas ir, cilvēku skaitu, kuru inficēs tipisks inficētais, kurš nokļuvis pilnīgi neimunizētā vidē, kurā netiek īstenoti īpaši epidemioloģiskie pasākumi.

Kolektīvās imunitātes sliekšņa aprēķināšanas formula ir 1-1/R0. Tātad, jo vairāk cilvēku inficējas no katra ar vīrusu inficētā, jo lielāka ir to iedzīvotāju daļa, kuriem jābūt imunitātei, lai varētu sasniegt kolektīvo imunitāti. Piemēram, masalas ir ļoti infekcioza slimība, kurai R0 parasti ir no 12 līdz 18, tādējādi kolektīvās imunitātes slieksnis ir 92–94% iedzīvotāju. Mazāk infekciozam vīrusam slieksnis ir zemāks.

Tomēr tas ir modelis un teorija, realitātē lielumi var mainīties, tostarp R0 un cilvēku skaits, kas ir uzņēmīgs pret vīrusu. Tāpēc kolektīvā imunitāte nav stabils stāvoklis.

Pat tad, ja ir sasniegta kolektīvā imunitāte pret kādu infekcijas slimību, tomēr ir iespējami lieli uzliesmojumi, piemēram, rajonos ar zemu vakcinācijas līmeni.

Atpakaļ uz sākumu

5. Cik liels ir kolektīvās imunitātes slieksnis SARS-CoV-2

No marta līdz jūnijam Honkongas Ķīniešu universitātes epidemiologs un matemātisko modeļu izstrādātājs Kinons Kvoks kopā ar kolēģu grupu sekoja diennakts inficēšanās dinamikai 30 valstīs, novērtējot rādītājus un aprēķinot kolektīvās imunitātes sasniegšanas slieksni katrai valstij. Sliekšņa līmenis svārstījās no 85% Bahreinā, kur Rt (faktiskais reproduktīvais skaitlis) tobrīd bija 6,64 līdz tikai 5,66% Kuveitā, kur Rt bija 1,06.

Tik zems rādītājs Kuveitai izskaidrojams ar to, ka valstī bija ieviesta komandantstunda un aizliegti gandrīz visi starptautiskie avioreisi. Mīkstinot vīrusa ierobežošanas pasākumus un cilvēkiem sākot uzvesties bezatbildīgāk, kolektīvās imunitātes sasniegšanas slieksnis paaugstinās.

Lai gan sliekšņa līmeņa vērtējumi SARS-CoV-2 gadījumā ir lielā amplitūdā – no 10% līdz 70%, vairākumā modeļu  rezultāts ir 60–70%. Tātad teorētiski tādai iedzīvotāju daļai jābūt neuzņēmīgai pret infekciju, lai epidēmija beigtos. Praksē tas tika apstiprināts Sankventinas cietumā Kalifornijā, kur infekcija izplatījās ļoti ātri un temps palēninājās tikai pēc tam, kad bija inficējušies vairāk nekā 60% ieslodzīto, norāda imunologs Kristians Andersens.

Džonsa Hopkinsa veselības drošības centra epidemioloģe Keitlina Riversa uzskata, ka nav iespējams zināt patiesos sliekšņu līmeņus reāllaikā, bet lielāku precizitāti var dot retrospektīva datu analīze vēlāk, iespējams, tikai pēc desmit gadiem.

Atpakaļ uz sākumu

6. Cik augsta cena būs jāmaksā par “pūļa imunitāti”

Daudzi pētnieki centienus izveidot kolektīvo imunitāti vērtē negatīvi. “Mēģinājumi sasniegt Amerikas Savienotajās Valstīs šo mērķi ar plānotu inficēšanos ir pilnīgs murgs.  ASV tādēļ varētu nomirt no viena līdz diviem miljoniem cilvēku,” apgalvo imunologs Kristians Andersens. Turklāt nāves gadījumi ir tikai daļa no “vienādojuma”. Covid-19 izslimojušajiem arī ilgi pēc tam var būt veselības sarežģījumi, un tas var būt par iemeslu arī finansiālām problēmām. Cilvēku ciešanas ir grūti iekļaut formulā, taču arī tās ir jāņem vērā.

Tie, kuri atbalsta kolektīvās imunitātes stratēģiju, kopš pavasara kā piemēru min Zviedriju – vienīgo Eiropas valsti, kas iztikusi bez stingriem ierobežojumiem. Tomēr, kā žurnālam “Nature” norādījusi Zviedrijas veselības un sociālo lietu ministre Lēna Hallengrēna, tas noteikti ir pārpratums, jo nacionālā stratēģija neparedz sasniegt kolektīvo imunitāti. Pēc viņas vārdiem, Zviedrijā tiek izmantoti tādi paši instrumenti kā vairākumā citu valstu: “Sociālā distancēšanās, apdraudēto grupu aizsardzība, testēšana un kontaktu izsekošana, kā arī veselības aprūpes sistēmas nostiprināšana.”

Turklāt Zviedrija nez vai var kalpot par veiksmes paraugu – pēc Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, nāves gadījumu ar Covid-19 skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Zviedrijā (58,12) ir vairāk nekā desmit reizes augstāks nekā kaimiņvalstī Norvēģijā (5,23).

Atpakaļ uz sākumu

7. Kādi vēl argumenti ir pret kolektīvo imunitāti

Pirmām kārtām SARS-CoV-2 gadījumā joprojām nav skaidrs, cik spēcīga un ilgstoša var būt izslimojušo imunitāte pret šo vīrusu. Dažādās valstīs tiek fiksēti gadījumi, kad jau pēc dažiem mēnešiem notikusi atkārtota inficēšanās, turklāt otrā saslimšana ar Covid-19 var noritēt smagāk nekā pirmā.

Acīmredzot zināma funkcionālā imunitāte pārslimojušajiem tomēr veidojas. “Tomēr, lai saprastu, cik ilga un iedarbīga ir imūnreakcija, mums cilvēki ir jānovēro pietiekami ilgi,” saka Hārvarda universitātes epidemioloģe Kerolaina Bakī. Pēc sezonas koronavīrusu izraisītas saaukstēšanās izveidojas imunitāte uz aptuveni gadu. Bakī pieļauj, ka kaut kas līdzīgs būs vērojams arī SARS-CoV-2 gadījumā.

Pēc Džonsa Hopkinsa veselības drošības centra epidemioloģes Keitlinas Riversas vārdiem, ja izslimojušie pēc gada atkal kļūs uzņēmīgi pret vīrusu, tad kolektīvas imunitātes sasniegšana “dabiskā” ceļā kļūst vienkārši neiespējama.

“Mums jāskatās patiesībai acīs,” saka imunologs Kristians Andersens. “Nekad agrāk neesam sasnieguši kolektīvo imunitāti, dabiski inficējoties ar jauno vīrusu, un SARS-CoV-2 šajā ziņā diemžēl nekādi neatšķiras.” Pēc viņa vārdiem, vienīgais ētiskais ceļš uz kolektīvo imunitāti ir vakcinācija. Cik cilvēku būs jāvakcinē un cik bieži, būs atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp no tā, cik efektīva būs vakcīna un cik ilgi turpināsies tās aizsargājošā iedarbība.

Atpakaļ uz sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt