Agrāk šāda stratēģija tika аpsvērta Lielbritānijā kā viens no variantiem reakcijai uz pandēmiju. Arī Nīderlandes valdība bija iecerējusi, ka lielākā daļa iedzīvotāju varētu pārslimot Covid-19 un aizsargāti tiktu vienīgi gados vecie cilvēki un citi riska grupu pārstāvji. Tomēr abās valstīs drīz vien tika ieviesti vīrusa izplatīšanās ierobežošanas pasākumi.
Zviedrija kļuvusi par vienīgo Eiropas valsti, kas riskējusi iztikt bez stingriem ierobežošanas pasākumiem, lai gan daļēja sociālā distancēšanās tomēr tiek ievērota. Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnells paziņojis, ka situācija valstī ir stabila un pēc dažām nedēļām Stokholmā būs sasniegts kolektīvās imunitātes efekts. Zviedru epidemiologi lēš, ka 1. maijā ceturtdaļa Stokholmas iedzīvotāju būs pārslimojusi vai slimos ar Covid-19. Aprīļa sākumā šādu cilvēku īpatsvars Stokholmā bija apmēram 2,5%. Līdz šim, pēc “Worldometer” datiem, Zviedrijā konstatēti 2194 nāves gadījumi – daudz vairāk nekā kaimiņvalstīs Norvēģijā (201) un Somijā (190).
Pūļa efekts
Kolektīvā jeb pūļa imunitāte ir epidemioloģijas jēdziens, kura būtība ir tāda, ka,
ja lielākā populācijas daļa izstrādājusi imunitāti pret kādas slimības izraisītāju, tad netieša aizsardzība tiek nodrošināta arī tiem, kuri šo slimību nav izslimojuši.
Piemēram, ja 80% iedzīvotāju ieguvuši imunitāti pret kādu vīrusu, četri no pieciem cilvēkiem, kontaktējoties ar vīrusa nēsātāju, nesaslims un nenodos slimību tālāk. Tādējādi infekcijas slimību izplatīšanās kļūst kontrolējama. Atkarībā no slimības ierosinātāja virulences kolektīvās imunitātes sasniegšanai nepieciešams, lai šo slimību izslimotu 70 līdz 90% valsts iedzīvotāju, skaidro ASV Džonsa Hopkinsa universitāte.
Tiesa, universitātes speciālisti brīdina – tāda stratēģija, iespējams, der, piemēram, attiecībā uz ne īpaši bīstamajām vējbakām, taču tā var izrādīties ļoti riskanta nāvējošā un maz izpētītā vīrusa SARS-CoV-2 gadījumā.
Bet Indijā – var
Par spīti brīdinājumiem, grupa pētnieku no ASV Prinstonas Universitātes un Vašingtonā un Deli bāzētā Slimību dinamikas, ekonomikas un politikas centra uzskata, ka tieši Indijā var būt sekmīga kolektīvās imunitātes radīšana pret jauno koronavīrusu, ziņo “Bloomberg”.
Šāda pārliecība pirmām kārtām balstās demogrāfijā – 93,5% Indijas iedzīvotāju ir jaunāki par 65 gadiem. Spriežot pēc statistikas, gados jauni cilvēki vieglāk pārcieš slimību un viņiem retāk nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Pēc zinātnieku vērtējuma,
ja Indijas valdība piekritīs vīrusa kontrolētai izplatībai visā valstī, tad līdz novembrim tas nodrošinās imunitāti 60% iedzīvotāju, un epidēmija sāks izplēnēt pati no sevis.
“Neviena valsts nevar atļauties ilgstošus ierobežošanas pasākumus, kur nu vēl tāda valsts kā Indija,” uzskata Indijas epidemiologs Džajaprakašs Mulijils. “Iespējams, indiešiem izdosies iegūt kolektīvo imunitāti, turklāt neinficējot gados vecus cilvēkus. Un, kad kolektīvo imunitāti būs ieguvis pietiekams skaits cilvēku, epidēmija beigsies un arī gados vecie cilvēki būs drošībā.”
Šī radikālā priekšlikuma iemesls ir problēmas, ar kurām cīņā ar pandēmiju saskaras attīstības valstis Āzijā un Āfrikā. Biezi apdzīvotajās nabadzīgajās valstīs ir sarežģītāk ievērot sociālās distancēšanās normas, trūkst testēšanas komplektu koronavīrusa noteikšanai, ierobežošanas pasākumi, nemaksājot kompensācijas, jau tā trūcīgajiem ļaudīm liedz iespējas nopelnīt iztiku.
Turklāt ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bīzlijs paziņojis, ka tuvāko mēnešu laikā pasaules nabadzīgākajos reģionos ir gaidāms “bibliska apmēra bads”, ja vien to nenovērsīs izlēmīga rīcība.
Plāns ir vienkāršs – palaist vīrusu masās
Saliekot kopā visus šos faktorus, zinātnieki secināja, ka nabadzīgās valstis varētu mēģināt iet pa citu ceļu. Viņi ierosina nepagarināt stingros ierobežošanas pasākumus, kādi Indijā noteikti līdz 6. maijam, un atļaut visiem iedzīvotājiem, kas jaunāki par 60 gadiem, atgriezties pie normālas dzīves un darba. Tiem, kas vecāki par 60 gadiem, būtu jāturpina sēdēt mājās.
Vienlaikus būtu jāveic plaša testēšanas kampaņa, lai atklātu un izolētu inficētos.
Pēc “Worldometer” datiem, Indijā, kur ir 1,35 miljardi iedzīvotāju, reģistrēti vairāk nekā 26 tūkstoši inficēšanās gadījumu ar jauno koronavīrusu un vairāk nekā 800 nāves gadījumu ar tā izraisīto slimību Covid-19. Veikts vairāk nekā pusmiljons analīžu, taču, ņemot vērā milzīgo iedzīvotāju skaitu, tas ir piliens jūrā.
Tā kā testēšanas līmenis ir tik zems, ir tikpat kā neiespējami vērtēt, kāds ir slimības izplatības līmenis valstī.
Varbūt Indijas vadībai būs jāizšķiras par šo riskanto eksperimentu. Reģionālās varas iestādes izveidojušas nometnes, lai izvietotu tajās vairāk nekā 1,25 miljonus viesstrādnieku, kuri, zaudējuši darbu, atgriezušies no pilsētām. Ierīkotas vairāk nekā 17 000 vietu, kurās tiek ēdināti 7,5 miljoni indiešu bez iztikas līdzekļiem.
Labākais no sliktajiem variantiem
“Jāpieņem kompromiss, izvēloties starp badu un slimību,” uzskata Slimību dinamikas, ekonomikas un politikas centra direktors Deli Ramanans Lakšminarajans. Pēc viņa prognozēm, vīrusa izplatība, pat ja tā tiek kontrolēta, neapšaubāmi izraisīs nāves gadījumus, tomēr to būs daudz mazāk, nekā īstenojot citus variantus, un līdz novembrim valstī atjaunosies ekonomiskā aktivitāte.
Zinātnieki ir pārliecināti, ka kolektīvās imunitātes radīšana var izrādīties labākais no sliktajiem variantiem. “Domāju, ka galu galā visas valstis sekos Indijas modelim, [ja tas tiks īstenots]. Pretējā gadījumā mums visiem nāksies paciest ierobežošanas pasākumus līdz nākamā gada jūnijam,” teic Lakšminarajans.
Indijas premjerministra Narendras Modi valdība pagaidām nav paziņojusi, ka būtu gatava atcelt ierobežošanas pasākumus, lai valsts iedzīvotāji sāktu izstrādāt kolektīvo imunitāti, piebilst “Bloomberg”.
Tikmēr aukstu dušu šiem plāniem uzlējusi ANO Pasaules veselības organizācija. Tā paziņojusi, ka nav pierādījumu tam, ka Covid-19 izslimošana garantē imunitāti pret atkārtotu saslimšanu.
