Vai pietiek resursu?
Covid-19 pandēmijā lielākā problēma, ar ko var nākties saskarties, ir medicīnas personāla trūkums. Taču pašlaik darbaroku pietiek, un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca tiek galā ar situāciju, apliecināja RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.
Vienlaikus slimnīca gatavojas smagākam scenārijam. Turklāt katru dienu redzams Covid-19 pacientu skaita pieaugums.
To, ka pieejamās aprūpes un gultas vietu resursi pašlaik ir pietiekami Covid-19 slimniekiem, apliecināja arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbe. Arī viņš atzina, ka, slimībai izplatoties aizvien vairāk, resursi var kļūt ierobežoti.
Taujāts par reģionālo slimnīcu spēju aprūpēt Covid-19 pacientus, Šuba norādīja, ka reģionos ir kapacitāte smago slimnieku ārstēšanai. “Un speciāla pārvietošana uz universitātes slimnīcām ir tikai pie noteiktām indikācijām, situācijām, kur reģionālā kapacitāte ir nepietiekama un nav iespējams nodrošināt kaut kādas konkrētas procedūras,” pastāstīja ārsts.
Abi LTV uzrunātie mediķi atzina, ka satraukums inficēties ar Covid-19 pastāv arī ārstu vidū, jo daļa no ārstiem ir vecāka gadagājuma. Vienlaikus otrā uzliesmojuma laikā zināšanu par koronavīrusu ir vairāk, un mediķi ar to ir apraduši.
Saasināšanās notiek strauji
Vissatraucošākā Covid-19 slimnieku daļa ir cilvēki ar blakus patoloģijām. Viņiem slimības gaitas saasināšanās notiek ļoti strauji.
“Tā slimība tiešām ir ļoti viltīga. Un tās gaita un sarežģījumi veidojas samērā strauji,” pastāstīja Šuba.
Slimnīcā mēdz nonākt pacienti ar ielaistu slimību. Ārsts gan atzina, ka nereti ir grūti nošķirt, vai veselības stāvoklis pasliktinājies saistībā ar blakus slimību vai ar Covid-19 blaknēm.
Tikmēr Dzalbe zināja stāstīt, ka pēc Covid-19 izslimošanas mēdz būt līdzīgas sūdzības gan pacientiem, kas izslimojuši ambulatori, gan tiem, kas ārstējušies stacionārā.
“Pirmkārt, ilgstoši pacientiem saglabājas nervu sistēmas bojājuma pazīmes, kas raksturojas ar ožas un garšas traucējumiem. Reizēm tās var būt nedēļas, dažiem pacientiem mēnešiem ilgas sūdzības. Saglabājas nogurums, nespēks, kas arī nav līdz galam izskaidrots – vai vīrusa ietekme uz nervu sistēmu, varbūt kādi blakus faktori. Un, protams, pacientiem, kuriem bijusi smagāka slimības gaita, pneimonija, tiem ilgi saglabājas elpceļu slimības simptomi – elpas trūkums, ilgstošs klepus,” skaidroja ārsts.
Tāpat pastāv iespēja, ka pacientiem varētu tikt neatgriezeniski bojāti plaušu audi. Tādēļ dažiem pacientiem Covid-19 varētu būt bīstama slimība, norādīja Dzalbe.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
