Saeimā apstiprina ārkārtējās situācijas pasākumus Covid-19 ierobežošanai

Saeima ceturtdien, 2. aprīlī, apstiprināja valdības izsludināto ārkārtējās situācijas pasākumus Covid-19 ierobežošanai.

Par to balsoja 86 deputāti, viens bija pret.

Saeima ārkārtējās situācijas pasākumus apstiprināja sēdē, kura pirmo reizi Saeimas vēsturē bija organizēta no dažādām telpām, kurās deputāti debatēs piedalījās ar videokonferences starpniecību, bet balsoja, aizpildot balsošanas veidlapas.

Deputāti pēc kolēģa Artusa Kaimiņa saslimšanas ar Covid-19 atradās pašizolācijā, kura nu jau beigusies un parlamentārieši pulcējās uz  ārkārtas sēdi attālināti.  Deputātiem bija jāierodas Saeimā, bet darbs notika astoņās atsevišķās telpās. Darbs sēdē  notika lēnāk kā parasti. Lielākā aizķeršanās bija ar balsojumu saskaitīšanu un apkopošanu.

Liela daļa deputātu uz sēdi bija ieradušies aizsargmaskās, un daļa tās nenoņēma arī sēdes laikā. 

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”)  uzrunā Saeimai skaidroja, ka ierobežojumiem jābūt tieši tik striktiem un ne striktākiem, kā tas nepieciešams.

Vispirms ir epidemiologu ieteikumi, tad valdība skatās, kā var nodrošināt ieteikumu izpildi ar iespējami mazākām traumām ekonomikai, un tad seko politisks lēmums, norādīja Viņķele.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vientība”) pirms tam, uzrunājot Saeimu, uzsvēra, ka sabiedrības veselības un dzīvību nosargāšanai un normāla dzīves ritma atjaunošanai ir svarīgi, lai visi iedzīvotāji ievērotu valdības ieviestos ierobežojumus un epidemiologu norādījumus.

“Lai mēs varētu atgriezties normālā dzīves ritmā, ir ļoti svarīgi katram valsts iedzīvotājam uztvert visus ierobežojumus un epidemiologu ieteikumus nopietni. Sekojot šīm norādēm, mēs sargāsim savu veselību, savu tuvinieku veselību, savu kaimiņu, savu pilsētu un pagastu iedzīvotāju veselību un arī glābsim cilvēku dzīvības,” uzsvēra Kariņš.

Ārkārtējo situāciju valdība izsludināja no 12. marta līdz 14. aprīlim. 

Ārkārtējās situācijas laikā ir ierobežota veselības pakalpojumu sniegšana, saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjoši un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību.

Ārkārtas situācijas laikā zāļu vairumtirgotājiem aizliegts jebkāds Latvijas tirgum paredzētu zāļu eksports uz trešajām valstīm, kā arī noteiktu zāļu izvešana uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm iespēju robežās jāsniedz savi  pakalpojumi attālināti.

Bērnudārziem jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai palīdzētu vecākiem, kuri paši nevar pieskatīt bērnus. Vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām, un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.  

Skolās un augstskolās mācību process notiek attālināti, nepieciešamības gadījumā Izglītības ministrija varēs pagarināt mācību gadu un atsevišķi lems par centralizēto eksāmenu norisi. Skolēnu, skolotāju un vecāku atbalstam izveidots izglītojošs kanāls “Tava klase”.

Šajā laikā valdība novirzīja brīvpusdienām paredzēto naudu pašvaldībām, lai tās nodrošinātu pusdienu piegādi 1. - 4. klašu skolēniem no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm.

Ja pašvaldībām pietiek valsts dotācijas, tās var nodrošināt pusdienas arī 5.-9. klašu skolēniem no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm.

Ārkārtas situācijas laikā aizliegti  jebkādi publiski pasākumi, sapulces, gājieni un piketi, reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties, telpu sporta norišu vietu darbība, jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 8.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 22.00.

Personām publiskās vietās - gan iekštelpās, gan ārā - ir jāievēro savstarpēja divu metru distance.  

Tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas vietā var atrasties kopā ne vairāk kā divas personas, ja tās nav no vienas mājsaimniecības, un arī jāievēro 2 metru distance no citām personām.

Neievērojot 2 metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, un personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Ārkārtas situācijas laikā tūrisma un pasažieru pārvadātāju pakalpojumu sniedzējiem jāatceļ tūrisma braucieni uz ārvalstīm.  

Darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, nedrīkst nodarbināt  personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.

Ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un ieslodzījuma vietās ierobežoti apmeklējumi, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai.

Covid-19 krīzes laikā arī atlikta īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanas  uzsākšana un administratīvā aresta izpilde, kā arī ārvalstīs notiesāto un apcietināto personu nodošana Latvijai.

Iedzīvotāji aicināti atturēties no ārvalstu braucieniem.

Starptautiskie pasažieru pārvadājumi ir slēgti, aizliegta austrumu robežas šķērsošana, izņemot kravu transportu.

Personām, kuras ieradušās no ārvalstīm, 14 dienas jāpavada pašizolācijā. Šajā laikā nedrīkst doties uz darbu, sabiedriskām, publiskām un citām vietām, kur uzturas cilvēki, nedrīkst izmantot sabiedrisko transportu, jāvēro veselības stāvoklis, ja parādās akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303. 

Tāpat pašizolācija jāievēro personām, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas.         

Personām, kurām laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, jāatrodas stingrā izolācijā. Šajā laikā nedrīkst pamest dzīvesvietu un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Izolāciju drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju.

Ārkārtas situācijas laikā operatīvo dienestu darbinieki varēs strādāt ilgākas virsstundas, nekā pieļauj Darba likums.     

Brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali.

Valdības sēdes šajā laikā organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt kārtību un nosacījumus, kādā nozīmētās tiesas sēdes atliek vai neizskata vai citādi ierobežo tiesvedības procesus, kas ir saistīti ar mutvārdu tiesas procesu norisi visās Latvijas tiesās.   

Ārkārtas situācijas laikā, ja personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tad šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, ja to prasa neatliekama vajadzība.

Savukārt armiju šajā krīzes laikā varēs iesaistīt atbalsta sniegšanai Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai.

Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma pieprasa un elektronisko sakaru komersanti izsniedz informāciju par konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai var būt noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss. Saņemtos datus nodod Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegtās informācijas par pārvietošanos patiesumu.

Covid-19 izplatības ierobežošana

LSM.lv apkopojis noderīgus ieteikumus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības, kā arī par to, ko darīt atbraucējiem no ārzemēm. Apkopoti telefona numuri, uz kuriem zvanīt ar jautājumiem par Covid-19, analīzes nodošanas vietas, skaidrojums, kam veic valsts apmaksātās analīzes.
Bezmaksas informatīvais diennakts tālrunis 8345.
Vienotā mājaslapa saistībā ar Covid-19 - covid19.gov.lv.

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.

Otrdien, 31. martā, 27 Covid-19 saslimšanas gadījumi reģistrēti reliģiskās organizācijas "Zilais krusts" vīriešu patversmē Rīgā. Otrdien tapa zināms arī tas, ka Covid-19 konstatēts 11 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbiniekiem. 

Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim.  

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti