ĪSUMĀ:
- Opozīcijas deputāti nav apmierināti, ka valdība noteiks teritoriju robežu maiņu un tai nebūs jārīko publiskā apspriešana.
- Valainis norāda, ka nav skaidra kārtība, kā teritorijām rīkoties, ja tās grib apvienoties vai sadalīties.
- Pilsētas statusa piešķiršanā nenosaka vajadzīgo iedzīvotāju skaitu.
- Izslēgta norma, ka vienā novadā nevar atkārtoties māju un ielu nosaukumi.
- Opozīciju neapmierina, ka likumu paketē nav iekļauta otrā līmeņa pārvaldība.
- Pūce līdz gada beigām sola likumprojektu par otrā līmeņa pārvaldi.
Novadu reforma Saeimā 2. lasījumā
Pirmā likuma skatīšanas diena: Saeima lemj republikas pilsētas pārsaukt par lielajām pilsētām. Lielās pilsētas būs tikai piecas - to sarakstā vairs nebūs Jēkabpils, Jelgava, Valmiera un Ventspils.
Otrā likuma skatīšanas diena: Noraida priekšlikumu Latvijā veidot apriņķus.
Trešā likuma skatīšanas diena: Administratīvo teritoriju robežu grozīšanu izlems valdība. Pūce sola likumprojektu par otrā līmeņa pārvaldību līdz gada beigām.
Ceturtā likuma skatīšanas diena: Reformas rezultātā radušos izdevumus pašvaldībām līdzfinansēs. Valdībai būs jāizstrādā koncepcija par kultūrvēsturisko novadu attīstību. Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei liks sadarboties ar kaimiņu novadu.
Piektā likuma izskatīšanas diena: Neveidos Sēlijas novadu, noraida priekšlikumus saglabāt vairākas pašvaldības pašreizējās robežās.
Teritoriju robežu maiņa
Turpmāk valdībai apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, tiks izvērtētas valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, valdības atzinums un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumi. Taču netika atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtais priekšlikums par to, ka administratīvo teritoriju robežu grozīšanā būtu jāizvērtē arī iedzīvotāju publiskās apspriešanas rezultāti.
Opozīcijas deputāti pa vienam kāpa tribīnē, lai paustu savu neapmierinātību ar plānoto kārtību, ka administratīvo teritoriju robežu maiņu lems Ministru kabinets, nevis pašvaldības. Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ar likumu tiks mainīts tas, kā līdz šim robežas tika mainītas. Viņš to ilustrēja ar ainu, ka katram pagastam būs jāiet ar dokumentiem uz Ministru kabinetu, lai pārbīdītu robežu par 20 metriem.
ZZS deputāts Viktors Valainis debatēs vairākas reizes aicināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci ("Attīstībai/Par") skaidrot, kādi būs kritēriji administratīvo teritoriju dalīšanā. Viņš uzsvēra, ka reforma mainīs izpratni par pašvaldībām - tās vairāk kļūšot par izpildkomitejām.
"Valsts pārvalde būs tā, kas cietīs no šīs te reformas, un šis te virziens uz tādu autokrātisko režīmu," sacīja Valainis.
Deputāts arī bija iesniedzis priekšlikumu, kurā Ministru kabinets noteiktu kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai. Valainis norādīja, ka nav skaidra kārtība, kā rīkoties, ja teritorijas grib brīvprātīgi apvienoties vai sadalīties. Priekšlikums tika noraidīts, un ministrs tribīnē nekāpa.
Pilsētas statusa piešķiršana
Nacionālā apvienība bija iesniegusi priekšlikumu, kas noteiktu, ka, lai piešķirtu pilsētas statusu, teritorijā jābūt 5000 iedzīvotāju. To aizstāvēja ZZS. Deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka,
ja pilsētas statusa piešķiršanu pieņems Ministru kabinets, tad būs "Mērnieku laiku" situācija un "būs kā Ķencīšiem jāiet pie Ministru kabineta lūgties".
"Mērnieku laiki" bija populārs sarunu temats debatēs. Piemēram, Jānis Vucāns (ZZS) visiem deputātiem ieteica izlasīt šo literāro darbu.
Deputāts Didzis Šmits arī norādīja, ka nav skaidrs, kā var atcelt pilsētas statusu - piemēram, Durbe ir pilsēta, bet tajā ir tikai 500 iedzīvotāju.
Komisijā jau iepriekš bija nolemts par kompromisu, un priekšlikums netika atbalstīts. Komisijas referents Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par") norādīja, ka līdz šim nav bijusi politiskā griba atcelt kādai pilsētai statusu, tāpēc tas likumā netiek iekļauts.
Ielu un māju nosaukumi
Juridiskais birojs no likuma ieteicis svītrot normu, ka viensētu, ielu un laukumu nosaukumi vienā pilsētā vai novadā nedrīkst atkārtoties. Vairāki deputāti kāpa tribīnē, lai norādītu, ka tas radīs sajukumu adrešu noteikšanā. Referents Plešs skaidroja, ka Ministru kabinets noteiks adresāciju un tādējādi nekāda sajukuma nebūs. Priekšlikums tika atbalstīts.
Valainis arī jokoja par to, ka, atļaujot vienādus nosaukumus, pašvaldībām nebūs motivācijas veidot jaunus, tādējādi nekad nebūs Pleša vārdā nosauktas ielas vai laukuma.
Valainis uzsvēra, ka šie vienādie nosaukumi parāda reformas aplamību, jo novadi būs pārāk lieli, lai tajos esošo pilsētu un ciemu ielām izdomātu dažādus nosaukumus.
Administratīvie reģioni
Likumā būs noteikts, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti administratīvie reģioni (otrā līmeņa pārvaldība), kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums. Opozīciju neapmierināja, ka šis likums nav iekļauts paketē, lai deputāti varētu redzēt, ko atbalsta. Piemēram, vai arī otrā līmeņa pārvaldība būs vēlēta.
Ministrs Pūce kāpa tribīnē, skaidrojot, ka administratīvie reģioni būs valsts un pašvaldību sadarbība. Ministrs norādīja, ka ir funkcijas, par kurām ir dalīta kompetence, turklāt tā vēsturiski ir izveidojusies diezgan neskaidri. To paredzēts risināt, veidojot otro pārvaldības līmeni. Pašlaik tiekot arī sniegti priekšlikumi, kurās jomās vajadzētu sadarboties.
Pūce norādīja, ka Latvijā jau ir plānošanas reģioni, kurus paredzēts pilnveidot - paplašināt plānošanas reģionu atbildību, nostiprināt administratīvi un dot skaidru likumīgu ietvaru funkciju realizācijai.
Likumprojektu otrā līmeņa pārvaldībai Pūce sola līdz gada beigām, lai ar nākamā gada 1. jūliju, ar brīdi, kad sāks darbu pašvaldības jaunajās teritorijās, darbu sāktu arī jaunie administratīvie reģioni.
Deputāts Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par") deputātiem norādīja, ka otrā līmeņa pārvaldībai nav jābūt vēlētai, jo tas, viņaprāt, Latvijā nav vajadzīgs.
KONTEKSTS:
Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Pretēji iepriekš dotiem solījumiem, netiks veidots jauns Sēlijas novads, bet Varakļāni paliks Vidzemē. Jaunajā novadu kartē būs tikai viena atkāpe no ministrijas rosinātā – Saulkrastu novads.
LTV zināms, ka koalīcijas deputāti arī vienojās, ka Strenču novads, kā arī Trikātas un Ēveles pagastus pievienos Valmierai, nevis Valkai, kā tas bija sākotnēji plānots un pret ko aktīvi protestēja vietējie iedzīvotāji. Līdz ar to Valkas novads paliks viens pats pašreizējās robežās. Tas gan nemainīs kopējo novadu skaitu.
