Sāks izskatīt novadu reformu - protesti notiek uz Latvijas ceļiem un pie Saeimas

Uz šosejām - protesta brauciens 

Plašākais pašvaldību rīkotais protesta brauciens pret novadu reformu  šķērsoja vismaz 20 novadus un divas pilsētas.

Protesta akciju atbalsta 40 pašvaldības, un plānots, ka tajā piedalīsies vairāk nekā 400 tehnikas vienības. Dalībnieki pārvietojas ar ātrumu 10 kilometri stundā, ievērojot 50 metru atstarpi starp transportlīdzekļiem un darbinot skaņas signālus. 

 

Latvijas Radio ziņoja, ka no Elejas uz Jelgavu devās līdz 70 tehnikas vienību, pirms došanās ceļā skanēja mūzika un uzrunas. Satiksmi kolonna būtiski nekavēja, varēja vērot, ka ik pēc trīs  traktoriem brauca kāda viegla automašīna. Kolonna sasniedza Jelgavas centru un tad devās atpakaļ.

Policija atzina, ka akcijas laikā satiksmes noteikumi ir ievēroti, tā ir miermīlīga un pārkāpumi nav konstatēti.

Pie Saeimas pulcējas neapmierinātie iedzīvotāji

Savukārt pie Saeimas pulcējās aptuveni 200 cilvēki ar plakātiem, lai protestētu pret iecerēto novadu karti.

Kāda piketa dalībniece no Limbažu novada stāstīja, ka piedalās piketā, cīnoties par to, lai novadam neatņemtu Skultes pagastu, ko plāno iekļaut Saulkrastu novadā. Viņa pauda, ka Saulkrastu novads ir neloģisks izdomājums, kurš nemaz neatbilst sākotnējiem kritērijiem.  

Pie Saeimas ieradās arī Ventspils iedzīvotāji, kuri vēlas, lai Ventspilij būtu atsevišķs pilsētas statuss.

“Nost ar Dombravu un Plešu”, “Kauns Saeimai” - tā pie parlamenta skandināja aptuveni 200 sapulcējušies piketētāju.

Sanākušie ar plakātiem bija no Jaunjelgavas, Kandavas, Jelgavas, Ventspils un citiem novadiem, viņi sarunās ar deputātiem pauda neapmierinātību ar to, ka viņu novadi tiks apvienoti ar citiem.

Sanākušos ik pa laikam uzrunāja arī deputāti. Daži deputāti neapstājās aprunāties ar piketētājiem, par ko viņi pauda skaļu neapmierinātību.

Kāda būs jaunā novadu karte

Jaunā Latvijas karte iecerēta ar 40 novadiem.

Lielākie novadi būs Jelgavas novads ar 88 000 iedzīvotāju un 141,3 miljonu eiro budžetu. Otrs lielākais būs Ogres novads ar 57 700 iedzīvotāju un 83,1 miljona eiro budžetu.

Valmieras novads būs trešais lielākais ar 47 700 iedzīvotāju un 80 miljonu eiro budžetu.

Latvijas vismazākais novads būs Līvānu novads ar 10 800 iedzīvotāju un aptuveni  14 miljonu eiro budžetu.

Otrs mazākais būs Saulkrastu novads ar 10 900 iedzīvotāju un 15 miljonu eiro budžetu.

Bet trešais mazākais būs Valkas novads ar 11 800 iedzīvotāju un 20 miljonu eiro budžetu.

Pēc teritorijas platības lielākie novadi būs:

• Lejaskurzemes novads   3591 km2
• Madonas novads – 3353 km2
• Jēkabpils novads – 2994 km2

Pēc teritorijas mazākie:

• Mārupes novads – 347 km2
•  Olaines novads – 298 km2
• Salaspils novads – 123 km2

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs  (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka svarīgi ir izveidot ilgtspējīgu pašvaldību modeli ar spēcīgām pašvaldībām, kam ir pietiekams iedzīvotāju skaits un budžeta bāze.

Saeimas opozīcija sagatavoto projektu dēvē par nekvalitatīvu, jo neesot ņemts vērā lielas daļas reģionos dzīvojošo viedoklis.

“Piketi jau notiek dažādos reģionos, un jau tā zemā ticība valsts pārvaldei paliek vēl zemāka,” pauda Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis Latvijas Radio pauda cerību, ka protestos izdosies panākt rezultātu un Saeimas deputātiem vajadzētu ieklausīties iedzīvotājos, “nevajadzētu būt tā, ka akcija tikai pieaug spēkā”.

Artūrs Toms Plešs intervijā Latvijas Radio gan pieļāva, ka kartē vēl iespējamas izmaiņas attiecībā uz Valkas novadu un Strenču, Trikātas un Ēveles pievienošanu Valmierai, nevis Valkai. Komisija arī uzdeva atbildīgajām ministrijām uz novadu reformas likuma trešo lasījumu piedāvāt kompleksu skatījumu, kā nākotnē attīstīt  ilgtspējīgu Valku.

KONTEKSTS:

Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.  To sāks izskatīt 5. martā, Saeimas sēde par administratīvi teritoriālo reformu varētu ilgt vairākas dienas.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Pretēji iepriekš dotiem solījumiem, netiks veidots jauns Sēlijas novads, bet Varakļāni paliks Vidzemē. Jaunajā novadu kartē būs tikai viena atkāpe no ministrijas rosinātā – Saulkrastu novads.