Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Daugavpilī jaunie tramvaji lūzt

Saeima turpina lemt par novadu reformu

Saeima turpina skatīt novadu reformu: Noraida apriņķu veidošanu; opozīcija cīnās pret debašu laika saīsināšanu

Saeima piektdien, 6. martā, otrajā lasījumā turpināja skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kuram iesniegti kopumā 316 priekšlikumi.

ĪSUMĀ:

  • Saeimā otro dienu turpinās asas diskusijas par novadu reformu, kas tiek skatīta 2. lasījumā;
  • Deputāti piektdien noraidīja priekšlikumu Latvijā veidot apriņķus;
  • Turpinās debates par novadu un lielo pilsētu statusu kritērijiem;
  • Debašu laiks piektdien tika saīsināts vēl vairāk, bet pēc asiem opozīcijas protestiem - pagarināts;
  • Likumprojektu turpinās skatīt nākamajā nedēļā.

Saeima novadu reformu turpināja skatīt jau otro dienu. Sākot darbu piektdien plkst.10 no rīta, izrādījās, ka deputātu skaits sēžu zālē nav pietiekams, lai nodrošinātu kvorumu. Sēdē tika izsludināts 15 minūšu ilgs pārtraukums, pēc kura darbs turpinājās.

Plašas debates izcēlās par deputāta Viktora Valaiņa (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) priekšlikumiem reformas likumprojektā paredzēt apriņķu veidošanu Latvijā. Saskaņā ar Valaiņa priekšlikumu - valsts teritorija tiktu iedalīta apriņķos, ko savukārt iedalītu republikas pilsētās un novados. Deputātu vairākums šādu rosinājumu noraidīja.

Asas diskusijas piektdien turpinājās arī par novadu un lielo pilsētu statusu kritērijiem.

Ceturtdien, 5. martā, deputāti vienojās, ka debatēm dotas trīs minūtes, lai runātu no tribīnes pirmo reizi, viena minūte – debatējot atkārtoti. Opozīcijā esošie deputāti asi iebilda pret debašu laika saīsināšanu. Piektdien koalīcijas deputāti iesniedza priekšlikumu, kas paredz debašu laiku saīsināt vēl vairāk - divas minūtes pirmo reizi, viena minūte - atkārtoti. Priekšlikums ar balsu vairākumu tika pieņemts.

Opozīcijas deputāti uz šādu lēmumu reaģēja ar paziņojumu, ka ik pēc dažām minūtēm atkārtoti iesniegs pieprasījumus pārbaudīt kvorumu, vai arī lūgs pārtraukumu Saeimas sēdē, tādējādi neļaujot saīsināt debašu laiku. Pie frakcijām nepiederošais, no "KPV LV" ievēlētais Aldis Gobzems pauda, ka saīsinot debašu laiku koalīcija iegūs destrukciju.

Vēlāk opozīcijas deputāti arī vairākkārt šādus pieprasījumus iesniedza, izpelnoties pozīcijas kritiku. Tomēr piektdienas darba dienas beigās tika panākta vienošanās, ka Saeima novadu reformas likumprojektu skatīs līdz plkst.18.00 un turpinās nākamajā nedēļā - 10. martā. Arī debašu laiks tika pagarināts līdz trīs minūtēm pirmajai reizei.

Skatīšanai otrajā lasījumā iesniegti 316 priekšlikumi. Saeimas atbalstīto priekšlikumu turpmākai virzībai deputātiem vēl otrajā lasījumā jānobalso par likumprojektu kopumā, kā arī, lai reformas likums stātos spēkā – jānobalso trešajā lasījumā un tas jāizsludina Valsts prezidentam.

Parlamentārieši ceturtdien noraidīja vairākus priekšlikumus, piemēram, ierosinājumu veidot novadu apvienības. Savukārt priekšlikumu lielo pilsētu sarakstam pievienot arī Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili deputāti neatbalstīja. Vairāki deputāti pauda neizpratni, kāpēc sākotnējā lielo pilsētu sarakstā nebija iekļauta, piemēram, Jelgava un Ventspils, kas pēc iedzīvotāju skaita ir lielākas par Rēzekni.

LTV zināms, ka koalīcijas deputāti arī vienojās, ka Strenču novadu, kā arī Trikātas un Ēveles pagastus pievienos Valmierai, nevis Valkai, kā tas bija sākotnēji plānots un pret ko aktīvi protestēja vietējie iedzīvotāji. Līdz ar to Valkas novads paliks viens pats pašreizējās robežās. Tas gan nemainīs kopējo novadu skaitu.

Pret to gan iebilst galvenā reformas virzītāja, koalīcijas partija “Attīstībai/Par!”, kuras frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja – ja Valka paliek pašreizējās robežās, būs jālemj, kā nodrošināt novada dzīvotspēju, kam gadā varētu būt nepieciešamas pat 4 miljonu eiro subsīdijas.

Pirmajā izskatīšanas dienā Saeima tika līdz 21. priekšlikumam, bet otrajā - līdz 44. priekšlikumam.

KONTEKSTS:

Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.  To sāks izskatīt 5. martā, Saeimas sēde par administratīvi teritoriālo reformu varētu ilgt vairākas dienas.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Pretēji iepriekš dotiem solījumiem, netiks veidots jauns Sēlijas novads, bet Varakļāni paliks Vidzemē. Jaunajā novadu kartē būs tikai viena atkāpe no ministrijas rosinātā – Saulkrastu novads.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti