ĪSUMĀ:
- Reformas rezultātā radušos izdevumus pašvaldībām nesegs, bet līdzfinansēs.
- Opozīcija pārmet, ka līdzfinansēšana nozīmēs, ka neko nekompensēs.
- Līdz 31. oktobrim jāiesniedz Saeimā grozījumi citos likumos, kas nepieciešami.
- Līdz 2023. gada 30. septembrim valdībai jāiesniedz Saeimai izvērtējums par pilsētu robežas grozīšanu vai to apvienošanu ar blakus esošu teritoriju.
- Līdz 2020. gada 31. decembrim valdībai būs jāiesniedz Saeimai koncepcija par kultūrvēsturisko novadu attīstību.
- Pēc vēlēšanām jaunajām pašvaldībām būs jāapvieno budžeti, jāpārskata saistošie noteikumi.
- Valdība līdz 2021. gadam izstrādās likumu par pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanu.
- Opozīcija kritizē neskaidrību par otrā līmeņa pašvaldību funkcijām.
- Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei liks sadarboties ar kaimiņu novadu.
Saeima trešdien, 11. martā, izskatīja visus 106 priekšlikumus pašam likumam un turpina izskatīt priekšlikumus pie likuma pielikuma - Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti.
Novadu reforma Saeimā 2. lasījumā
Pirmā likuma skatīšanas diena: Saeima lemj republikas pilsētas pārsaukt par lielajām pilsētām. Lielās pilsētas būs tikai piecas - to sarakstā vairs nebūs Jēkabpils, Jelgava, Valmiera un Ventspils.
Otrā likuma skatīšanas diena: Noraida priekšlikumu Latvijā veidot apriņķus.
Trešā likuma skatīšanas diena: Administratīvo teritoriju robežu grozīšanu izlems valdība. Pūce sola likumprojektu par otrā līmeņa pārvaldību līdz gada beigām.
Ceturtā likuma skatīšanas diena: Reformas rezultātā radušos izdevumus pašvaldībām līdzfinansēs. Valdībai būs jāizstrādā koncepcija par kultūrvēsturisko novadu attīstību. Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei liks sadarboties ar kaimiņu novadu.
Piektā likuma izskatīšanas diena: Neveidos Sēlijas novadu, noraida priekšlikumus saglabāt vairākas pašvaldības pašreizējās robežās.
Reformas izdevumus nesegs, bet līdzfinansēs
Saeima atbalstīja atbildīgā ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) priekšlikumu noteikt, ka valdība turpmāk nevis segs pašvaldībām reformas rezultātā radušos izdevumus, bet gan tos līdzfinansēs.
Līdz ar to valdībai būs jānosaka, kā līdz 2021. gada 1. decembrim pašvaldībai, kura izveidota, pašvaldībām apvienojoties, no valsts budžeta piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus.
Opozīcija pārmeta, ka valdība nav apzinājusies reālas reformas izmaksas un budžetā paredzētie vairāk nekā 9 miljoni eiro nevarēs segt visus nepieciešamos tēriņus adrešu maiņai, informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu savienošanai un citām vajadzībām.
Atbildīgās komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs savukārt uzsvēra, ka liela loma šajā procesā būs arī pašām pašvaldībām, kas uzsāks darbu un kurām būs jādomā, kā savu darbu padarīt efektīvāku, kā nodokļu maksātāju naudu tērēt lietderīgāk.
Bet opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) ironizēja, ka varētu arī pensijas un pabalstus līdzfinansēt. “Atrodiet drosmi un izslēdziet šo punktu, jo skaidrs, ka neko nelīdzfinansēs, vai nu segs, vai ne,” aicināja deputāts.
Taps koncepcija par kultūrvēsturisko novadu attīstību
Valdībai līdz 2020. gada 31. oktobrim būs jāiesniedz Saeimā nepieciešamie grozījumi citos likumos, nodrošinot atbilstību likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.
Savukārt līdz 2023. gada 30. septembrim valdībai būs jāiesniedz Saeimai izvērtējums par pilsētu robežas grozīšanu vai to apvienošanu ar blakus esošu administratīvo teritoriju.
Bet līdz 2020. gada 31. decembrim valdībai būs jāiesniedz Saeimai koncepcija par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstu.
Opozīcija pārmeta, ka šāds izvērtējums nozīmē tikai to, ka novadu karti vēl raustīs un šī reforma nebeigsies, un deputāti pārāk daudz paļaujas uz to, ka valdība vēl kaut ko izdarīs, vēl kaut ko vērtēs, jo īstenībā daudzi jautājumi nav sagatavoti.
Pēc vēlēšanām būs jāapvieno budžeti un jāpārskata saistošie noteikumi
2021. gadā ievēlētajām pašvaldībām būs jāizvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtie noteikumi un jāpieņem jauni noteikumi. Līdz tam, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam būs spēkā bijušo pašvaldību noteikumi, izņemot teritorijas plānojumi, kurus izstrādās līdz 2025. gada 31. decembrim.
Pēc 2021. gada 1. jūlija jaunizveidotās pašvaldības apvienos pašvaldību saimnieciskā gada budžetus, un ne vēlāk kā mēneša laikā apstiprinās tos.
Pēc 2021. gada 1. jūlija jaunizveidotajai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta (dotācijas un mērķdotācijas gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros), dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi un citi maksājumi no Valsts kases tiks pārskaitīti kā summa no apvienojamām pašvaldībām apstiprinātajiem līdzekļiem.
Kritizē neskaidrību par otrā līmeņa pašvaldību funkcijām
Likumā paredzēts, ka valdība līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādās likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.
Ministrs Pūce jau iepriekš solīja, ka iesniegts attiecīgo likumprojektu par otrā līmeņa pašvaldībām.
Taču šis punkts arī izpelnījās opozīcijas kritiku par to, ka ministrijām nav saprotams, kādas funkcijas tās varētu nodot un ar ko tad otrā līmeņa pašvaldības varēs nodarboties.
Komisijas sēdē, piemēram, Zemkopības ministrija spēja nosaukt tikai vienu funkciju – suņu čipošanu.
Deputāti aicināja Pūci kāpt tribīnē un uzskaitīt vismaz 10 funkcijas, kuras uzticēs otrā līmeņa pašvaldībām, bet ministrs debatēs nepiedalījās.
Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei liks sadarboties ar kaimiņu novadu
Tāpat Saeima nolēma - lai arī Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai novadu reformas gaitā vismaz pagaidām ir izdevies izsprukt no apvienošanas ar apkārtējiem novadiem, šīm pilsētām saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem ar novadiem būs jāsadarbojas un jāveido kopīgi attīstības plāni.
Likumā paredzēts, ka pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils pilsēta ar Daugavpils novada pašvaldību, Liepājas pilsēta ar Lejaskurzemes novadu un Rēzeknes pilsēta ar Rēzeknes novada pašvaldību izveido kopīgu investīciju plānu un kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās – teritorijas attīstības un investīciju plānošana, izglītības pārvaldes darbības organizēšana un kopīgas atkritumu apsaimniekošanas organizēšana.
Opozīcijas deputāte Inga Goldberga (“Saskaņa”) norādīja, ka nav pamata veidot kopīgas jaunas institūcijas, jo sadarboties, slēgt līgumus un rīkot kopīgus iepirkumus var arī bez institūcijas.
Savukārt Janina Jalinska (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka šajā priekšlikumā nav skaidrs, kas notiks, ja pašvaldības nespēs vienoties, piemēram, par attīstības plānu, skolu tīklu vai citu jautājumu.
Bet ekspremjers Māris Kučinskis (ZZS) brīdināja, ka šī iecere rada problēmu vietā, kur problēmu nav, jo šajās pašvaldībās jau ir veiksmīga sadarbība, bet kopīga iestāde ieprogrammē jaunas problēmas.
KONTEKSTS:
Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Pretēji iepriekš dotiem solījumiem, netiks veidots jauns Sēlijas novads, bet Varakļāni paliks Vidzemē. Jaunajā novadu kartē būs tikai viena atkāpe no ministrijas rosinātā – Saulkrastu novads.
LTV zināms, ka koalīcijas deputāti arī vienojās, ka Strenču novads, kā arī Trikātas un Ēveles pagastus pievienos Valmierai, nevis Valkai, kā tas bija sākotnēji plānots un pret ko aktīvi protestēja vietējie iedzīvotāji. Līdz ar to Valkas novads paliks viens pats pašreizējās robežās. Tas gan nemainīs kopējo novadu skaitu.
