Latvijas skolās joprojām trūkst datoru; IZM visus neplāno apgādāt (precizēts)

Latvijas skolās joprojām trūkst datortehnikas attālinātā mācību procesa organizēšanai. Nesen izglītības iestādes saņēmušas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) solītos 6200 datorus, taču arī ar to vēl nav pietiekami, informēja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). Ministrija lūgusi skolām datus par trūkstošajām ierīcēm precizēt, taču datoru katram skolēnam šogad nesola.  

ĪSUMĀ:

  • Daudzi skolēni un skolotāji aizvien strādā ar novecojošu datortehniku.
  • Pierobežā problēmas sagādā arī lēns internets.
  • IZM nogādāja skolām solītos 6200 datorus.
  • LPS: ar to nepietiek, trūkst līdz pat 87 000 tehnikas vienību.
  • IZM: Nav datu, cik ierīču tiešām trūkst, cik ir novecojušas.
  • Līdz 1. februārim skolas lūgtas šo informāciju precizēt.
  • Katru skolēnu gan apgādāt nav plānots.
  • Aptuvenās aplēses liecina, ka varētu iepirkt vēl aptuveni 20 000 ierīču.
  • Ministre: Nenodrošinātas un daudzbērnu ģimenes būs prioritāte. 
  • Iepirkumu sludinās, kad būs precīzi dati, cik viedierīču nepieciešamas.
  • Skolās pārbauda interneta pieslēgumu, līdz februāra beigām jaudai jāuzlabojas.

Latvijas skolās joprojām trūkst datoru; IZM visus neplāno apgādātPaula Dēvica

Covid-19 izplatībai nemazinoties, joprojām attālināti mācās 5. līdz 12.klašu skolēni. Iespējams, no nākamās nedēļas attālināti mācības atsāks arī mazāko klašu audzēkņi. Joprojām aktuāls jautājums ir datoru trūkums daļā Latvijas skolu.

Precizējums

IZM aplēses liecina, ka vēl skolām varētu iepirkt 20 000 datoru, nevis 2500 kā rakstīts iepriekš. Atvainojamies par kļūdu.

Balvu novada Tilžas vidusskolā mācās Aijas trīs bērni. Divi datori ģimenē jau bija, un skola piešķīra vēl vienu. Taču tas ir novecojis.

“Vecajos datoros nav jauno programmu. Piemēram, kad ar “Excel” jāstrādā, mums ir jāmainās ar datoriem.

Ļoti daudzus failus arī nevar atvērt. Tad skolotājiem ir jāpārtaisa tā stundas viela citādāk, lai bērns tiktu pie mācību materiāla,” stāsta Aija.

Mācību procesā nepalīdz arī lēnais internets. Ar šīm problēmām saskaras Maretas divi bērni, kuri arī mācās Tilžas vidusskolā.

“Ir problēmas ar internetu, ka bērns tiešām nevar ieiet “Zoom”. Tad bērns nav piedalījies stundā un nevar apgūt mācību vielu,” stāstīja Mareta.

Vidusskolā skaidro, ka problēmas ar internetu ir visā pierobežā, un sagaida, ka to risinās valsts līmenī.

Situāciju ar tehnoloģijām mazliet atvieglo Izglītības un zinātnes ministrijas piegādātie 10 portatīvie datori un arī septiņas pavasarī sagādātās viedierīces, atzina skolas direktore Gunta Rižā.

“Diemžēl mums ar to nepietiek. Mums skolotājiem vēl ir ļoti daudz nepieciešami portatīvie datori. Skolotāji šobrīd strādā ar desmit gadus vecu tehniku – kurš ar savu, kurš ar skolas,” norādīja direktore.

Līdzīga situācija ir vēl daudzās skolās, liecina Latvijas Pašvaldību savienības pērn gada nogalē publicētie dati.

Savienība ziņoja par trūkstošiem teju 87 tūkstošiem datortehnikas vienību. Kopš tā laika skolas saņēmušas vairāk nekā 6200 Izglītības ministrijas iepriekš solīto datoru, taču ar tiem nepietiek.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka joprojām nav saņēmusi izvērstākus datus par to, cik viedierīču patiešām trūkst un cik ir novecojušas. Līdz 1. februārim skolas lūgtas šo informāciju precizēt.

Katru skolēnu gan apgādāt nav plānots – aptuvenās aplēses liecina, ka varētu iepirkt vēl aptuveni 20 000 ierīču, skaidro Šuplinska.

“Valsts uzdevums noteikti nav šajā brīdī nodrošināt katra individuālās vajadzības. Primāri mēs nodrošinām skolu. Un skolā ir jābūt gan mobilajām ierīcēm – ja var redzēt, ka kādam trūkst un attālināto mācību procesā tas ir nepieciešams, gan arī datorklasēm, dizaina un tehnoloģiju klasēm, kas ļauj nodrošināt programmas īstenošanu pašā skolā. Protams, domāsim arī par sociāli nenodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm. Tā būs prioritāte,” solīja ministre.

Iepirkums tiks sludināts brīdī, kad ministrijai būs pieejami precīzi dati par to, cik viedierīču nepieciešamas.

 Runājot par interneta pieslēgumu, šobrīd katrā skolā notiek pārbaudes, un līdz februāra beigām jaudai būtu jāuzlabojas.

KONTEKSTS:

Valdība vispirms lēma ziemas brīvlaiku 1.–6. klašu skolēniem pagarināt par nedēļu. 5.–6. klašu skolēni 11. janvārī atsāka mācības attālināti, bet 1.–4. klašu skolēniem ziemas brīvlaiks tika pagarināts vēl par divām nedēļām, kas rezultēsies arī ar mācību gada pagarinājumu. 

7.–12. klašu audzēkņiem mācības attālināti notiek jau kopš rudens brīvlaika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt