Balvu novads šonedēļ kļuvis par pandēmijas epicentru, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai ceļot trauksmi jau par jaunu Covid-19 uzliesmojumu. Slimnīcā aizņemtas jau visas gultasvietas.
Ar Balviem sadarbojas Rēzekne, kur resursu un gultasvietu ir vairāk. Tur pagaidām satraukums nevalda. Turklāt Rēzekne vieglāk slimojošos var novirzīt vēl uz Ludzu, kur viņus ārstē medicīnas centrā.
“Mums vidēji turas 55–60 pacienti, tieši tāpat kā visu laiku. Tā ka pagaidām mēs nevaram ne īsti uzelpot, ne pateikt, ka mums ir sākusies kaut kāda papildu pacientu pieplūde. Pašā Rēzeknē, es domāju, ka mums nav uz doto momentu sācies trešais vilnis. Katrā ziņā – nē. Tas, kas ir apkārt, tur varbūt pietrūkst tieši lielo slimnīcu,” pastāstīja Rēzeknes slimnīcas galvenā māsa Elita Cīrule.
Nedaudz vairāk nekā līdz šim Covid-19 pacientu šobrīd ir Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tur noraizējušies par to, vai pietiks resursu, ja vīrusa izplatība strauji palielināsies. Plānveida pakalpojumu sniegšana ir tas, ko Daugavpilī nevēlas pārtraukt arī kritiskajā brīdī.
“Es teiktu, ka galvenā problēma tomēr ir saistīta ar personālu. Tas ir noteicošākais faktors. Mēs varam izveidot ap 200–250 gultas vai vēl vairāk. Bet kas tos aprūpēs?” pauda Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Vēl janvārī Daugavpils reģionālajai slimnīcai palīdzēja Krāslavas slimnīca, kur tagad prognozē, ka pacientus nevarēs uzņemt vēl vismaz līdz marta beigām. “Tajā laikā mēs ārstējām 42 “kovidslimniekus”, tas bija janvāra mēnesī. Februāra mēnesī mums saslima cilvēki, slimo internisti. Sakarā ar to mēs ar Covid-19 vairs nedarbojamies,” pastāstīja Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks.
Tikmēr otrajā Daugavpils reģionālās slimnīcas sadarbības iestādē – Preiļu slimnīcā Covid-19 slimnieki vēl nav tikuši uzņemti un tur varētu nodrošināt vien 15 gultasvietas.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā centīsies vairāk iesaistīt vidējā medicīnas personāla pārstāvjus, lai mazāk noslogotu ārstus. Slimnīcas vadītājs piebilda, ka ir vēl citi mediķi, kas cīņā pret vīrusa izplatību nav tikuši iesaistīti. “Mums ir daļa no sfēras, kas joprojām nav aizskarta, kas mierīgi nopelna, kamēr mēs cīnāmies un cenšamies kaut kā ierobežot infekcijas izplatību. Tā ir komersantu sfēra un nozare,” norādīja Semjonovs.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā īpaši smags bijis uzliesmojums decembrī un janvārī. Dažbrīd smagi saslimušo reanimācijā tur bija tikpat, cik citās reģionālajā slimnīcās Covid-19 pacientu kopumā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Turklāt Latvijā tiek novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība. Valdības pieņemtajā ziņojumā par tā saukto luksofora principu noteikts, ka gadījumā, ja jaunais, lipīgākais vīrusa paveids atklāts vismaz 5% no nedēļas laikā pārbaudītajiem vīrusa paraugiem, jāapsver stingrāki ierobežojumi.
