Jumpravas pagastā dzīvo nepilni divi tūkstoši iedzīvotāju. Un 1800 no tiem ir ģimenes ārstes Guntas Tīcmanes pacienti. Klātienes pieņemšanas, telefonsarunas ar pacientiem un dokumentu kalni – tā viņa raksturo savu ikdienu.
Tīcmane skaidroja: "Visi hroniskie pacienti mums paliek. Pie speciālistiem viņi netiek, uz izmeklējumiem pašreiz arī ir ierobežoti. Un vienīgais, kur viņi var griezties, ir ģimenes ārsta prakse. Tāpēc mūsu praksē un, runājot ar kolēģiem, tā pārslodze ir ārkārtīgi liela. Un it sevišķi man kaut kur ļoti sāpīgi ir dzirdēt pašreiz šo izskanējušo viedokli, jā, tas viss jādara ģimenes ārstam – vakcinēšana un seniori nav pietiekami uzrunāti. Un seniori jāuzrunā vairāk, jābrauc uz mājam. Nu, mums patiešām nav to resursu aizbraukt uz mājām un katru uzrunāt."
Darbs ārstei sākas jau pēc pulksten septiņiem no rīta, un bieži vien prakses durvis ar kolēģiem aizver vien vēlu vakarā.
"Ir nemitīgi kāds cilvēks. Un bez tam ir jāsakārto šie te dokumenti, jāsavada visa informācija par pacientu, jāizraksta medikamenti, jāievada visi vakcinācijas dati. Tas ir ārkārtīgi liels darbs. Tas ir viss šeit jāizdara uz vietas," sacīja ārste.
Praksē kopā ar ārsti strādā palīgs un māsa, kā arī rezidente. Bet, kā atzina Tīcmane, ikdienas darbā noderētu papildspēki. Tāpēc jau gadiem cīnās par vēl vienas māsas posteni praksē.
"Un pašreiz it sevišķi, viss vairāk vai mazāk balstīts uz ģimenes ārstiem. Jo, ja kāda problēma, jāvēršas pie ģimenes ārsta," viņa norādīja.
Šobrīd aktīvi prakses durvis ver pacienti, kuri nāk vakcinēties. No šajā praksē reģistrētajiem pacientiem savakcinēta aptuveni puse. Jau vasarā pacienti esot uzrunāti individuāli. Un vienu daļu nodēvēta par "domātājiem".
"Domāšu, domāšu, padomāšu. Šodien es teicu, ka vairs nedrīkst domāt. Mēs jau labu laiku sakām, vairs nevaram domāt. Jāvakcinējas. Jo visu vasaru mēs domājām. Un ar to mēs esam nonākuši tur, kur mēs esam," viņa uzsvēra.
Turklāt savā 30 gadu darba pieredzē ārste pirmo reizes saskārusies ar agresīvu un neiecietīgu attieksmi no pacientiem.
Viņa skaidroja: "Tā jau ir ģimenes ārsta sūtība – runāt ar saviem pacientiem. Mēģinām izskaidrot, bet ir jau arī tādi pacienti, ar ko nav iespējams runāt."
Ārste norādīja – šobrīd veselības sistēma Latvijā ir liela izaicinājuma priekšā.
Vai viņa redz, ka situācija varētu mainīties?
Ārste atbildēja: "Ja godīgi? Neredzu. Es vairākus pēdējos gadus neesmu redzējusi, ka kādu brīdi mēs varētu mierīgāk strādāt, ka nebūtu šis regulārais pacientu pieplūdums, ka būtu pilnīgi mierīgs darba ritums."
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus tika noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi, bet pēc 15. novembra ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Paredzēts, ka līdz 29. oktobrim tiks pagarināts skolēnu brīvlaiks. 1. novembrī klātienē mācības atsāks 1.–3. klašu skolēni. No 15. novembra mācībās klātienē atgriezīsies 4.–12. klašu skolēni. Šajā laikā attālināti būs jāmācās arī profesionālo skolu un augstskolu studentiem. Savukārt bērnudārzos darbosies dežūrgrupas.
No 20. oktobra vakara un nakts stundās, pēc pulksten 20 un līdz pulksten 5, ārpus savas dzīvesvietas var atrasties tikai noteiktu iemeslu dēļ, un jābūt aizpildītam pašapliecinājumam. Der arī, ja tas uzrakstīts uz baltas lapas.
