Šobrīd, ja personai pēc saslimšanas ar kovidu ir izsniegta darbnespējas lapa B, proti, valsts apmaksātā, tad problēmu nav – persona jau no pirmās dienas saņem slimības pabalstu, un arī darba devējam ir skaidrs, ka par sasirgušo maksās valsts.
Savukārt, ja slimības lapu cilvēkam izsniedz aizdomās par akūtu augšējo elpceļu infekciju, tad no pirmās līdz trešajai slimības dienai B lapu izsniedz arī bez slimnieka apskates, un par šīm dienām piešķir slimības pabalstu 80% apmērā no vidējās algas. Ja šo trīs dienu laikā ir veikts tests, kurš uzrāda Covid-19, tad valsts par slimošanu maksā līdz darbspēju atgūšanai. Savukārt, ja tests neatklāj Covid-19, bet darbspējas tāpat ir zaudētas, tad cilvēka slimības lapa no ceturtās dienas tiek pārveidota par A lapu, kas nozīmē, ka par to maksā darba devējs. Un šeit sākas problēmas – šobrīd testēšanas kapacitāte ne vienmēr ļauj trīs dienu laikā tikt pie testa un uzzināt, vai elpceļu saslimšana ir Covid-19 vai kas cits.
No tā ir atkarīgs, vai par darbinieka slimību maksā darba devējs vai valsts.
Šobrīd skaidrības trūkst, Latvijas Radio atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Līga Meņģelsone.
"Nacionālajā veselības dienestā (NVD) skaidro – vidējais testa gaidīšanas laiks gan krietni pārsniedz trīs dienas. Vidējais gaidīšanas laiks valstī ir 4,8 dienas. Rīgā – vidēji 6 dienas, ārpus Rīgas – vidēji 4,1 diena," viņa uzskaitīja.
Savukārt NVD pārstāve Evija Štālberga pauda: "Rīgā vismazākā gaidīšanas rinda ir testēšanai Teikā, savukārt garākais gaidīšanas laiks ir Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Imantā un Bolderājā. Ārpus Rīgas īsākās gaidīšanas rindas šobrīd ir Cēsis, Aizputē, Alūksnē, Gulbenē, Krāslavā un Balvos – pakalpojums ir pieejams uzreiz vai 1–2 dienu ietvaros. Savukārt garākais gaidīšanas laiks, kas var būt līdz vienai nedēļai, ir Valmierā, Jelgavā, Olainē un Salaspilī."
Štālberga gan uzsvēra, ka pilsētās, kur ir lielāka saslimstība ar Covid-19, ir lielāks arī pieprasījums pēc testēšanas pakalpojuma, un NVD zināms, ka visām laboratorijām šobrīd ir problēmas ar darbinieku slimošanu. Piemēram, vēl pirms divām nedēļām visur Latvijā, izņemot Rīgu, testa vidējais gaidīšanas laiks bija zemāks par šīm noteiktajām tik svarīgajām trīs dienām.
To, ka rindas ir lielas un tās aug, Latvijas Radio apstiprināja arī laboratorijās. Piemēram, Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa sarunā ar Latvijas Radio, kas notika pirmdien, stāstīja – pieraksti uz testiem Rīgā pieejami ātrākais piektdien.
"Situācija ir nedaudz uzlabojusies, bet tā ir ārkārtīgi nestabila, jo sāk slimot arī mūsu personāls. Praktiski katru diennakti 2–3 darbinieki paziņo, ka viņi ir saslimuši ar Covid-19. Laba situācija ir Latgalē, jo gan Rēzeknē, gan Daugavpilī var nodot analīzes praktiski jau rītdien," norādīja Lapiņa.
Viņa gan uzsvēra, ka ik dienas darbinieki pārkārto testēšanas grafiku un atrod vietas lielai daļai cilvēku, kuriem trīs dienu laikā jānoskaidro, vai saslimšana ir Covid-19.
"Jo īpaši tās darbinieku kategorijas, kuriem tā darba nespējas lapa ir nepieciešama tūlīt, kuri nevar pāriet neklātienes darbā – skolotāji, ārsti. Viņi saka, ka viņiem vajag, un tad mēs atrodam vietu noteikti tam cilvēkam tajā vai nākamajā dienā, jo ļoti individuālas situācijas, jo vienam varbūt nav vajadzīgs tas tests šodien, bet, ja ir vajadzīgs, noteikti palīdzēsim!"
Par garām rindām un ilgu gaidīšana Latvijas Radio stāstīja arī "E. Gulbja laboratorijas" pārstāve Džineta Dimante: "Šobrīd mums pieraksts ir 4–5 dienas uz priekšu. Ir vietas, kur jāpierakstās uz nākošo nedēļu, bet ik pa laikam mēs pagarinām darba laikus, atveram kādu jaunu kabinetu, tā ka ir cilvēki, kam paveicas un var uz nākošo dienu jau pierakstīties, bet tā normāli mums jau uz nedēļu pieraksts ir pilns," viņa teica.
Tikmēr Veselības ministrijā mierināja – ģimenes ārstiem nepieciešamības gadījumā, ja tam ir objektīvs iemesls, ir iespējas veikt korekcijas slimības lapās.
Proti, ja arī rezultāts ir jāgaida ilgāk par trīs dienām, tad ģimenes ārsts situāciju varēs risināt.
Ministrijas pārstāve Sintija Gulbe norādīja: "Ņemot vērā šo situāciju, ka laboratorijā uz testēšanu var būt jāgaida ilgāk par šīm trīs dienām, kā noteikts šobrīd normatīvajā regulējumā, tad šeit cilvēki ir jānomierina, jo cilvēks bez slimības lapas nepaliek – ja rezultāts ir jāgaida arī ilgāk – 4, 5 vai 6 dienas, tad pozitīva rezultāta gadījumā ārsts turpina B lapu, savukārt, ja ir negatīvs rezultāts, tad no ceturtās dienas tiek atvērta A lapa, jo ģimenes ārstiem ir rīcības algoritmi šādos gadījumos, un arī darba devējiem ir jāseko līdzi, kurā brīdī šādas izmaiņas tiek veiktas."
Tas nozīmē, ka nedz sasirgušajam, nedz arī darba devējam nekādas izmaiņas nav jāveic, taču Gulbe aicināja gan iedzīvotājus, gan darba devējus, gan arī ģimenes ārstus savā starpā sazināties un informēt vienam otru par jaunumiem, lai izmaiņas būtu veicamas iespējami operatīvi, neradot risku, ka tiek pieļauta kāda kļūda.
