Uz mobilo morgu ved visus tos pacientus, kuri mirst Onkoloģijas centrā, klīnikā "Gaiļezers" un Latvijas Infektoloģijas centrā. Vairākas svētku dienas pēc kārtas, kā tagad – gadumijā – vienmēr nozīmē pārpildītus morgus.
"Brīvdienās nestrādā kapi, nestrādā apbedītāji. Līdz ar to tas ir izaicinājums slimnīcām un morgiem, papildus ir nācis klāt Covid-19. Šis apstāklis lika mums plānot,"
stāstīja slimnīcas Patoloģijas centra vadītājs Valdis Miķelsons.
Mobilie morgi Covid-19 skartajās valstīs tiek izmantoti bieži. Patiesībā tie ir lieli ledusskapji, kuros citkārt tiek pārvadātas zāles vai citas preces, kam nepieciešama noteikta temperatūra.
"Ietekmējāmies no Amerikas, no Vācijas, no Skandināvijas valstīm, šādi risinājumi jau pirmie bija Itālijā. Mums ir mobilais morgs, nodrošinām visu temperatūru, un tas mums palīdz šajā krīzes situācijā," sacīja Miķelsons.
Pilnīgi visi Austrumu slimnīcā mirušie Covid-19 pacienti atrodas mobilajā morgā. Un nereti viņu bēru sarīkošana nav iespējama tādēļ, ka visa pārējā ģimene atrodas karantīnā.
Latvijā mainīti arī apbedīšanas noteikumi, tie vairs nav tik strikti kā pavasarī, kad no Covid-19 miruša cilvēka zārku atvērt bija aizliegts.
"Var glabāt atvērtā zārkā, ievērojot distanci, nav tā, kā pavasarī, kad maiss ciet. Bet šobrīd bieži vien radinieki nevar atbraukt laicīgi, jo paši ir karantīnā. Parasti nelaiķis pie mums ir dažas dienas, Covid-19 gadījumā paliek ilgāk par nedēļu," stāstīja Miķelsons.
Pagaidām mobilais morgs noīrēts uz mēnesi. "Es ceru, ka būs uz kādu mēnesi, bet, ja statistika būs tikpat nelaimīga priekš mums, tad tiks pagarināts," norādīja slimnīcas pārstāvis.
Izdots jauns rīkojums par sekcijas jeb autopsijas veikšanu tiem, kuru nāves iemesls ir saslimšana ar Covid-19. Tagad autopsiju vairs neveic tiem nelaiķiem, kam ir vairāk nekā 65 gadi un vēl vismaz divas blakus saslimšanas.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, bet 17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
Valdība atkārtoti lēma pagarināt ārkārtas situāciju līdz 7. februārim. Savukārt, lai mazinātu Covid-19 izplatību Jaungadu svinību laikā, valdība vienojās, ka no 30. decembra brīvdienās Latvijā tiks ieviesta “brīvdienu mājsēde”. “Brīvdienu mājsēde” pašlaik paredzēta no 8. janvāra vakara līdz 10. janvāra rītam. Tas nozīmē, ka no plkst. 22.00 līdz 5.00 būs jāuzturas tikai savā dzīvesvietā.
