Viņa norādīja, ka ceturtdien NMPD strādājis pēc jaunā algoritma, kā rezultātā izdevies samazināt kopējo izpildīto izsaukumu skaitu. Šī iemesla dēļ arī pie slimnīcām uz uzņemšanu nav veidojušās būtiskas rindas.
“Patiešām esam uzsākuši darbu ar sabiedrību, nosūtot tikai uz tiem izsaukumiem, kas patiešām ir ar augstu prioritāti. (..) Jāsaka, ka arī slimnīcas, protams, pēc tās nakts, kad mums diemžēl bija šīs lielās problēmas, ir veikušas virkni pasākumu. Vakar varētu teikt – mēs strādājām salīdzinoši normālā režīmā. Vismaz vienlaicīgi vairākās slimnīcās sastrēgumu nebija,” norādīja Cipule.
NMPD vadītāja atzīmēja, ka, samazinot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, tuvākajā laikā dienesta darba apjoms varētu palielināties, tāpēc nozarei vairāk jādomā par papildu resursu piesaisti, tostarp gan par gultasvietām, gan mediķiem, lai arī nākotnē būtu, kur nogādāt pacientus, kuriem nepieciešama neatliekamā palīdzība.
KONTEKSTS:
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) skaidroja – ja pirms nedēļas NMPD brigādes ik dienu izpildīja vidēji 60 izsaukumus pie Covid-19 pacientiem, tad šajās dienās to skaits pārsniedz 100 izsaukumus dienā.
Pēc dienestā paustā, palielinoties Covid-19 pacientu skaitam, pieaugs darba apjoms un intensitāte NMPD dispečercentrā un brigādēs, un var rasties nepieciešamība pēc papildu personāla. Tāpēc NMPD Ārkārtas vadības grupa pieņēmusi lēmumu apzināt tos mediķus, kas ir devušies izdienas pensijā un būtu gatavi vajadzības gadījumā uz laiku atgriezties dienestā.
Tāpat vēl stingrāk tiks izvērtēti un prioritizēti uz ārkārtas tālruni 113 saņemtie zvani, lai nodrošinātu brigāžu operatīvu ierašanos pie pacientiem un negadījumos cietušajiem dzīvībai kritiskās situācijās.
Savukārt Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju.
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem, tomēr tad valdība atkāpās no iepriekš iecerētā luksofora principa un, sasniedzot 120 saslimstības gadījumu atzīmi, nepastiprināja ierobežojumus.
Rudenī, pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu. Taču mediķi un ekspertu grupa pauda, ka ar to nebūs gana, lai mazinātu slimības izplatību un saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem līdzšinējā apjomā.
Tādēļ tika sasaukta Krīzes vadības padomes (KVP) sēde, kurā gandrīz desmit stundas sprieda par Covid-19 ierobežošanu. KVP vienojusies par atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā uz trim mēnešiem. Lēmums par to vēl jāpieņem valdībai, kas plāno piektdien, 8. oktobrī, sanākt uz ārkārtas sēdi un arī lemt par ierobežojumiem.
