ĪSUMĀ:
- Plāno stingrākus ierobežojumus galvenokārt Covid-19 nevakcinētajiem.
- Pārtikas veikali būs pieejami visiem, pārējie – tikai ar Covid-19 sertifikātiem.
- Pakalpojumu sniegšana un saņemšana – tikai ar Covid-19 sertifikātu.
- Sabiedriskā ēdināšana klātienē – tikai ar Covid-19 sertifikātu.
- Prasība obligāti vakcinēties visiem valsts pārvaldē strādājošajiem.
- Prasība strādāt attālināti, izņemot darba vietas, kur tas nav iespējams.
- Skolas turpinās strādāt. Ierobežos interešu izglītību telpās.
- Pasākumi telpās – ar Covid-19 sertifikātiem un maskās.
- Par ārkārtas situācijas izsludināšanu un ierobežojumiem vēl lēmums jāpieņem valdībai.
Pēc Krīzes vadības padomes sēdes premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) preses konferencē informēja, ka ārkārtas situāciju valdība izsludinās piektdien ar mērķi daudz straujāk palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Cīņa ar Covid-19 nebūs galā, kamēr riska grupās, tostarp senioru vidū, vakcinācijas aptvere nesasniegs 90%, bet visā sabiedrībā 70–75%, norādīja premjers.
Veikali un pakalpojumi
Tiek plānoti daudz stingrāki ierobežojumi nevakcinētajiem un pastiprināta kontrole epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Iecerēts, ka veikali būs pieejami tikai iedzīvotājiem ar Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātiem. Izņēmums būs pārtikas veikali un pirmās nepieciešamības preču iegāde. Ierobežos veikalu darba laiku.
Paredzēts noteikt arī, ka cilvēki ar Covid-19 sertifikātu drīkst turpināt sniegt un saņemt pakalpojumus klātienē, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.
Sabiedriskajā ēdināšanā plānots saglabāt iespēju cilvēkiem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ieturēt maltīti klātienē ar darba laika ierobežojumu. Ēdienu varēs izsniegt līdzņemšanai gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem cilvēkiem.
Plašākas prasības vakcinēties
Tāpat panākta vienošanās, ka visā publiskajā sektorā – valsts un pašvaldības iestādēs – būs pienākums vakcinēties pret Covid-19 un būs plašākas prasības par vakcinēšanos arī privātajā sektorā.
Paredzēta arī prasība strādāt attālināti, izņemot darba vietas, kur tas nav iespējams. Tas attieksies arī uz valsts pārvaldi, un arī Ministru kabinets darbu turpinās attālināti.
Valsts kancelejas paziņojumā medijiem norādīts, ka tiem, kam jāstrādā klātienē, būs nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, vai atsevišķos gadījumos būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Klātienē vai attālināti strādājošos noteiks darba devējs.
Taujāts par iespējām turpmāk izmantot Covid-19 testu sertifikātu vietā, Kariņš sacīja: "Tā atbilde ir vienkārša: lūdzu ejiet vakcinējieties! Tad nebūs jebkādu būtisku ierobežojumu."
Skolas un pasākumi
Savukārt skolas turpinās strādāt klātienē, bet visiem bērniem būs jāvelk sejas maskas.
Skolās plāno testēšanu ik nedēļu. Vienlaikus plāno ierobežot interešu izglītību telpās ārpus skolām, proti, būs atļautas vienīgi individuālās nodarbības.
Visās telpās, kur drīkst notikt pasākumi iedzīvotājiem ar Covid-19 sertifikātiem, tiks samazināts pieļaujamais cilvēku skaits. Arī kultūras pasākumos, kas notiek “zaļajā režīmā”, apmeklētājiem būs jābūt maskās un maksimālais apmeklētāju skaits – līdz 60% no kapacitātes.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atzina, ka šajā situācijā nāksies "ieslēgt atbalsta mehānismus".
Detalizēti lēmumi gaidāmi piektdien
Covid-19 ierobežojumu kontroli plāno plašākā mērogā, iesaistot dažādas kontrolējošās iestādes.
Valdība spriedīs par stimulējošiem pasākumiem, lai veicinātu vakcinēšanos pret Covid-19. Bet par to lems nākamnedēļ.
Par ārkārtas situācijas izsludināšanu un ierobežojumu noteikšanu vēl lēmums jāpieņem valdībai.
“Tie grūtie laiki skar mūs visus. Mēs nedrīkstam sev melot, ka tie tūlīt beigsies,” sacīja Kariņš, atkārtoti aicinot iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19.
Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) norādīja uz vakcinācijas nozīmi: “Diemžēl puse Latvijas iedzīvotāju ir izmantojusi šo [vakcinēšanās pret Covid-19] iespēju, bet otra puse – nē. Un tas ir galvenais iemesls, kādēļ mēs šodien esam spiesti pieņemt smagus lēmumus par ierobežojumiem, drošības pasākumiem, kurus daudzi uzskatīs par pārmērīgiem un kas citiem neliksies pietiekoši. Šis drošības pasākumu kopums ir vērsts uz to, lai pasargātu nevakcinētos no viņu pašu lēmumiem un rīcības.
Ja nebūtu Latvijā tik daudz nevakcinētu cilvēku, mums šis solis nebūtu jāsper, jo tieši nevakcinēti cilvēki smagi slimo, piepilda Latvijas slimnīcas un rada pārslodzi Latvijas veselības aprūpes sistēmā."
Krīzes vadības padomes sēde notika aiz slēgtām durvīm. Sēdē ceturtdien bijis tikai viens neliels pārtraukums, kurā ministri un arī premjers bija nerunīgi. Ilgās diskusijas, visticamāk, liecina par to, ka politiķiem šoreiz grūti vienoties par ierobežojumiem.
Jāatgādina, ka valdība līdz šim ir kavējusies ar lēmumiem par ierobežojumiem. Veselības ministrs to skaidrojis ar sabiedrības nevēlēšanos piedzīvot ierobežojumus, kas izpaudies arī publiskās protesta aktivitātēs, tādēļ politiķi nobijušies pieņemt lēmumus.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem, tomēr tad valdība atkāpās no iepriekš iecerētā luksofora principa un, sasniedzot 120 saslimstības gadījumu atzīmi, nepastiprināja ierobežojumus.
Rudenī, pieaugot Covid-19 izplatībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu. Taču mediķi un ekspertu grupa pauda, ka ar to nebūs gana, lai mazinātu slimības izplatību un saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem līdzšinējā apjomā.
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju.
