ĪSUMĀ:
- Atbalstu Liepājas uzņēmēji saņem minimāli vai nesaņem vispār.
- Ēdinātājs: Vieglāk pēc tam ir iekustināt kuģi, kas kustas ar mazu ātrumu, nekā kuģi, kas ir pavisam apstājies.
- Pandēmijas laikā darbu sāk jauns virtuālais restorāns.
- Uzņēmumiem jāmeklē veidi, kā turpināt darīt, nevis nedarīt.
Kopumā Liepājas ekonomika nav būtiski cietusi
“Liepāja ir ražojošā pilsēta, līdz ar to rūpnīcas turpina strādāt, osta darbu nepārtrauc, un kopumā ekonomika būtiski necieš,” stāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Ralfs Minkevičs.
“Protams, apkalpojošā sfērā klājas grūti, un vislielākais grūtums ir tas, ka atbalsta instrumentus uzņēmēji saņem minimāli vai nesaņem vispār.”
Minkevičs arī bilst, ka mazajiem uzņēmējiem ir arī grūti izprast, kā pie pabalstiem vispār tikt, tādēļ bieži vien tam “atmet ar roku”, un šis segments stagnē.
Pielāgošanās ārkārtas situācijai ir atkarīga no uzņēmēja zināšanām, prasmēm, finansēm, uzskata Minkevičs. Līdzīgās domās ir arī LTRK Kurzemes padomes loceklis Andris Karlsons.
“Nevar vainot tikai Covid-19,” uzskata Karlsons. “Skaidrs, ka tam ir ietekme, taču bija Liepājā restorāns, atnāca Covid-19 pirmais vilnis, un viņi ar skaļiem lozungiem paziņoja, ka “Covid mūs ir piebeidzis”, bet viņi jau pusgadu bija parādā visiem piegādātājiem, darbiniekiem maksāja minimālās algas, par telpu nomu arī parāds. Var jau pateikt, ka Covid-19 visu nogrāva, bet viņi bija miruši jau pusgadu.”
Iespējams, izdevīgāk šobrīd būtu nestrādāt
“Tiamo grupai” Liepājā ir vairāki ēdināšanas uzņēmumi, un, kā “Rietumu radio” stāsta “Tiamo grupas” mārketinga vadītājs Toms Zukulis, pašlaik darbu turpina 16 kafejnīcas un restorāni, un tikai puse no darbiniekiem ir nodarbināta ēdienu piegādē klientiem. Pārējie saņemot dīkstāves pabalstus.
Zukulis uzsver, ka arī piegādēm ir izmaksas un tās nevar segt visus izdevumus par neizmantotajām restorānu telpām.
“Mēs strādājām ar stratēģiju, ka vieglāk pēc tam ir iekustināt kuģi, kas kustas ar mazu ātrumu, nekā kuģi, kas ir pavisam apstājies,” sacīja Zukulis.
“Nenoliegšu, iespējams, izdevīgāk ir pavisam aizvērt ciet, nekā šobrīd strādāt, bet mēs uzskatām, ka, tagad strādājot, ilgtermiņā mēs būsim uzticamāki mūsu viesiem, kā arī, beidzoties situācijai, būsim gatavāki atsākt darbu,” atzina uzņēmējs.
“Tiamo grupas” ēstuvēm pasūtījumus var veikt dažādās platformās, bet jau pirms krīzes bija izveidota arī pašiem sava platforma ēdienu pasūtīšanai, kas tagad ir liels atspaids, atklāj Zukulis.
Pandēmijas laikā darbu sāk jauns virtuālais restorāns
Kā labu pielāgošanās stāstu Andris Karlsons minēja virtuālo restorānu “Rīve”, kas darbu sāka īsi pirms Ziemassvētkiem.
Restorāna vadītāja Arta Āboliņa atklāja, ka ideja prātā bijusi ilgāku laiku, jo sāpīgs bijis jau Covid-19 pirmais uzliesmojums aizvadītā gada pavasarī.
“Meklējām, kā likt sevi lietā, savu resursu,” stāstīja Āboliņa.
“Virtuālais restorāns tagad ir aktīva tendence gan pasaulē, gan Latvijā – Rīgā ir ļoti daudz virtuālo restorānu. Sapratām, ka tas ir tas, kas mums patīk un ko darot varam attīstīties un pielāgoties laikam.”
Komanda pie ēdienkartes, telpu remonta un restorāna attīstības strādājusi no septembra vidus, un sākumā bijusi iecere virtuālo restorānu atvērt jau uz valsts svētkiem, tomēr beigās to izdevies izdarīt tikai dienu pirms Ziemassvētkiem, stāsta Āboliņa.
“Ir ļoti daudz pasūtījumu un labas atsauksmes, un, manuprāt, liepājnieki bija izsalkuši pēc kaut kā interesanta,” uzskata Āboliņa, vienlaikus atzīstot, ka viņa nevar iedot piemērošanās formulu citiem uzņēmējiem.
“Manuprāt, ir jāsajūt, kas notiek apkārt, un jāmeklē veids, kā turpināt darīt, nevis nedarīt. Virtuālie restorāni ir 21. gadsimta tendence, un to vajag darīt, nevis gaidīt, kad kaut kas atgriezīsies, kā bijis, – mēs nezinām, kad varēsim padzert kafiju kādā kafejnīcā. Jāmeklē iespējas, pieņemot šodienas noteikumus,” sacīja uzņēmēja.
Uzņēmējiem pielāgoties situācijai ir arī jāgrib
Par mājražotāju prasmi pielāgoties attālinātajai tirdzniecībai savos novērojumos dalās LTRK pārstāvis Andris Karlsons.
Pēc Karlsona teiktā, mājražotāji iedalāmi divās daļās: vieni ātri meklēja risinājumus un preču piegādei izmantoja kurjeru vai pakomātu pakalpojumus, savukārt otriem pielāgošanās sagādājusi grūtības.
“Šeit nav nozīmes vecumam vai interneta lietošanas prasmēm,” uzskata Karlsons. “Te ir tas, ka es māku sēdēt tirdziņā visu dienu un citos veidos pat nemēģinu, tikai saku, ka viss ir slikti. Nav jau nekā daudz, ko tur saprast, – vai nu gribi, vai negribi.”
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā, un to plānots pagarināt vēl uz vairākām nedēļām.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
