ĪSUMĀ:
- Dīkstāves pabalsti būs 70% no vidējās algas par pēdējiem trim mēnešiem.
- Minimālais dīkstāves pabalsta apmērs būs 330 eiro, bet maksimālais – 1000 eiro.
- Cietušajiem uzņēmumiem būs arī atbalsts daļējai algu apmaksai – līdz 500 eiro.
- Uzņēmumiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu subsīdija 30% apmērā.
- Lielajiem komersantiem būs pieejami "Altum" aizdevumi investīcijām.
- Uzņēmēji ir dalītās domās par atbalsta pasākumiem.
Subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē iecerēta 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās darbiniekam (nodarbinātiem, pašnodarbinātiem un patentmaksas maksātājiem). Subsīdijas minimālais apmērs būs 330 eiro apmērā, bet subsīdijas maksimālais apmērs – 1000 eiro. Par katru apgādājamo darbiniekiem plānots izmaksāt vēl 50 eiro.
Ekonomikas ministrijas (EM) noteikumi paredz, ka darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas.
Savukārt uzņēmēji saņems atbalstu nodarbināto algu subsidēšanai 50% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Atbalsta apmērs būs līdz 500 eiro par darbinieku, kas tiks izmaksāts darbiniekiem.
Taču, lai sniegtu atbalstu komersantiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, uzņēmumiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu subsīdija 30% apmērā no trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) darba algām, par kurām nomaksāti darba algas nodokļi. Subsīdiju izmaksās uzņēmumam.
„Tas ir īpaši svarīgi, jo uzņēmējiem, pat ja viņi nestrādā, ir pietiekami daudz dažādu izmaksu:
komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodoklis un citi. Tāpēc šajā laikā svarīgi saglabāt šos uzņēmumus, kuru darbībā pirms tam nebija pazīmes par kādām grūtībām,” norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
Viņš akcentēja, ka pabalsts apgrozāmajiem līdzekļiem ir īpaši svarīgs, jo, pat ja daļa uzņēmumu nestrādā, tiem ir dažādas izmaksas, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem. Atbalsta programmas ieviešanai valsts novirzīs 30 miljonus eiro.
Vitenbergs skaidroja, ka finansiālu atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kuriem ir parādsaistības pret valsti. Taču uzņēmumam būs jāsaskaņo parādu apmaksas termiņi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), tā ir obligāta valsts prasība, izsniedzot pabalstu.
Atbalstu saņems uzņēmumi, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un kuriem vērojams apgrozījuma kritums saistībā ar ārkārtējo situāciju 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). Atbalsta pasākumu termiņš no ārkārtas situācijas pirmās dienas līdz šī gada 31. decembrim.
Vitenbergs arī skaidroja, ka šis atbalsta mehānisms ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju: “Mēs centīsimies to izdarīt maksimāli ātri. Mēs esam gandrīz novembra vidū, un līdz decembrim nav palicis daudz laika. Arī VID ir pietiekami daudz darba un izaicinājumu, lai šīs programmas administrētu.” Ministrs cer, ka uzņēmumi valsts atbalstu par novembra mēnesi saņems 10. decembrī.
EM aprēķini liecina, ka 134 119 darbinieki varētu kvalificēties dīkstāves atbalstam. Pabalstu izmaksai novirzīs 65 miljonus eiro.
Arī darbinieku algu subsīdijas varētu būt nepieciešamas 134 119 darbiniekiem, šim novirzīs vismaz 20 miljonus eiro.
Valdības lēmums tiks virzīts uz Saeimu tālākai apstiprināšanai.
Vienlaikus turpinās arī vairāku ilgtermiņa atbalsta pasākumu sagatavošana, valdības sēdē pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko:
„Tiklīdz mēs pabeidzam darbu ar šiem instrumentiem, jāturpina runāt par turpmāku atbalstu eksporta veicināšanai, dažādiem nodokļu nomaksas atlikšanas pasākumiem, bezdarbnieku apmācībām, elektrības, siltuma un citu pakalpojumu samaksas atvieglojumiem. Lielu daļu no nākamajiem atbalsta pasākumiem varētu apmaksāt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, gan arī būs dažādi instrumenti atliktu maksājumu veidā."
Finanšu ministrijai līdzekļu valsts atbalsta sniegšanai šajā gadā pietiekot. Vajadzības gadījumā valsts aizņemsies.
Lielajiem komersantiem būs pieejami "Altum" aizdevumi investīcijām
EM informēja, ka lielajiem komersantiem būs pieejami “Altum” krīzes sindicētie aizdevumi investīciju projektu īstenošanai
Sindicētos aizdevumus valsts attīstības finanšu institūcijā “Altum” varēs saņemt lielie komersanti. Tāpat aizdevumus varēs saņemt vidējie komersanti ilgtspējīgu projektu īstenošanai c – piemēram energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu veicināšanai un industriālo parku attīstībai.
Aizdevumi tiks sniegti kopā ar kredītiestādēm tāda investīciju projekta īstenošanai, kura mērķis ir konkurētspējas saglabāšana un veicināšana ārvalstu noieta tirgos.
Tāpat EM skaidroja, ka aizdevumi lielajiem komersantiem būs pieejami investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, kā arī no jauna radīto darbavietu algu izmaksai divu gadu periodā.
Komersants varēs saņemt sindicēto aizdevumu, kuru finansē kredītiestāde kopā ar “Altum”. Komersants varēs saņemt aizdevumu līdz 15 miljoniem eiro, taču “Altum” daļas aizdevums nevarēs pārsniegt 50% no aizdevuma.
Atbalsts būs pieejams līdz 2021. gada 31. decembrim. Programmas īstenošanai paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā.
Atbalsta pasākumi uzņēmēju skatījumā
Lielākā atšķirība no pavasara dīkstāves atbalsta būs tiešs atbalsts arī pašiem uzņēmumiem, lai tiem būtu iespēja saņemt apgrozāmos līdzekļus. Tomēr – kā atbalsta pasākumus vērtē uzņēmēji, un kādu papildu palīdzību tie vēlētos no valsts?
Sabiedriskās ēdināšanas joma ir viena no tām, kuru valstī ierosinātie ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā skar vistiešāk. Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes locekle Anita Gleize atzina, ka pirmajā krīzes vilnī dīkstāves pabalsts deva iespēju noturēt darbiniekus.
Gleize sacīja: “Otra joma, kur ēdinātāji gaida valsts atbalstu, ir telpu nomas izmaksas un komunālo maksājumu segšana. Tuvojas ziema, un šīs izmaksas pieaug. Tagad situācija ir tāda, ka ieņēmumi ārkārtējā stāvokļa laikā ir vai nu kritiski samazinājušies, vai izbeigušies pilnībā. Es saprotu, ka ārkārtējā situācija ir uz vienu mēnesi, bet nav ticams, ka situācija viena mēneša laikā sakārtosies tā, ka visi varēs atgriezties savās ikdienas gaitās. Tāpēc būtu svarīgi, ka lēmumi būtu nedaudz garākā termiņā nekā viens mēnesis.”
Apgāda “Zvaigzne ABC” īpašniece Vija Kilbloka minēja, ka no valsts sagaida lielāku elastību un atļauju strādāt, jo pavasarī tirdzniecības centru darba laika ierobežojumu dēļ slēgtas bija arī grāmatnīcas. Kilbloka uzsvēra: “Arī būtu svarīgi, lai netiek rēķināts, ka atbalsts ir tikai visvairāk cietušajām nozarēm. Ir jābūt vienlīdzīgākiem kritērijiem, lai arī tiem, kas nav visvairāk cietuši, nekļūtu par tādiem. Lai visiem ir iespēja saņemt kompensāciju tur, kur tas ir nepieciešams. Tā kā tas bija pavasarī. Vēl izdevniecībām ir ļoti svarīgi, lai būtu valsts atbalsts ar citiem mehānismiem, piemēram, bibliotēkas iepirkumi. Vēl svarīgs ir nodokļu režīms. Jau divus gadus mūsu nozarei tiek solīts, bet netiek atgriezts PVN 5%, kāds tas bija līdz 2009. gadam.”
Zivju konservu kombināta SIA “Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite atzina, ka pārstāv nozari, kuru Covid-19 krīze ietekmējusi maz. Viņaprāt, jāsaprot, uz ko liek likmi. Ja ir cerība, ka šādā situācija ilgs vien mēnesi un tad būs vakcīna, tad jāsubsidē visi uzņēmumi, bet, ja gaidāms garāks process, tad ir jāpieņem lēmums.
Bite sacīja, ka pēc viņa domām ir jāglābj tie uzņēmumi, kuriem ir svarīga un liela infrastruktūra: “Ražojoši uzņēmumi, kuriem varbūt šobrīd ir problēmas. Tos, kurus sagraujot vairs pēc tam nebūs iespēja savākt atpakaļ. Nu būsim reāli – ja viesnīca vai restorāns aizvērsies, tad, atsākoties darbam, ir jāiegulda salīdzinoši maz finanšu un darba, lai to atkal atsāktu. Bet, ja aiziet pa pieskari fabrika, kurā ir ļoti daudz kapitālieguldījumu, iekārtu un tās, piemēram, paņem banka, tad pēc tam neceriet, ka tur kaut kas notiks. Kā saka: labāk šausmīgas beigas nekā bezgalīgas šausmas.”
Viņaprāt, ir nepieciešama juridiskā bāze, lai uzņēmumi, kurus krīze skar vistiešāk, piemēram, viesnīcas un restorāni, varētu ātri un nesāpīgi bankrotēt un pēc tam atsākt no sākuma savu darbu, kad situācija uzlabojas.
Tāpat Bite uzskata, ka ir pēdējais brīdis Latvijā strādājošiem uzņēmumiem nodrošināt konkurētspējīgu biznesa vidi attiecībā pret kaimiņvalstīm: “Lai mūsu darbaspēka nodokļi nav lielāki par pārējiem, lai mums energoresursi nav dārgāki kā pārējiem. Ja tas būtu sen izdarīts, tad daudzus uzņēmumus nevajadzētu glābt. Viņu kapitāls un resursi būtu pietiekami, lai pārdzīvotu īslaicīgu krīzi.”
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
