Katru pavasari Pikona laukus, kas atrodas Spānijas Atlantijas piekrastes Huelvā, starp Seviļu un Portugāles robežu, apstrādā aptuveni 200 strādnieku. Lielākoties ieradušies no Marokas un Rumānijas, viņi plūc ogas un iepako tās nosūtīšanai tālāk. Tomēr šogad palīgu skaits nesasniedz simtu un galvenokārt tie ir vietējie. Pikonam šobrīd nav skaidrs, kā viņam izdosies novākt ražu.
"Sliktu ražu iespējams vēl kaut kā amortizēt, bet kad 80% ogu ir nobriedušas, bet nav neviena, kas tās noplūc, pārņem bezspēcība," stāsta lauksaimnieks: "Mēs nezinām, kā tas beigsies".
No Huelvas līdz Hamburgai un no Ņūkāslas līdz Neapolei - Eiropas fermeri cīnās, lai atrastu strādniekus, kas novāktu augļus un dārzeņus, kas lielā daļā gadījumu ir roku darbs. Parasti to veic sezonas strādnieki no Austrumeiropas, tomēr bailes no koronavīrusa ir likušas simtiem tūkstošiem darba migrantu palikt mājās, bet tiem, kas vēlētos to darīt, traucē slēgtās robežas.
Spānijas laukos jau pūst zemenes un sparģeļi, tāpat Itālijā un Dienvidfrancijā. Tālāk ziemeļos visi lauksaimnieki, sākot ar salātu un zaļumu, beidzot ar tomātu, zirņu un sīpolu audzētājiem, ir satraukumā, ko iesākt, kad pienāks ražas novākšanas laiks.
Darbaspēka problēmas nozarē rada arī bažas, ka pircēji pilsētās var saskarties ar pārtikas trūkumu. Pastāv aizdomas, ka, pat ja ražas tiks novāktas, tās nesasniegs pircējus, jo zemnieku tirdziņi ir slēgti, savukārt transporta savienojumi apgrūtināti.
"Pilsētās drīz var sākt trūkt svaigu augļu un dārzeņu," stāsta Sebastians Herauds, fermeris Dordoņas reģionā Francijas dienvidrietumos. Viņš ir lauksaimnieku apvienības "Coordination Rurale" līderis: "Pat tiem no mums, kam ražu izdodas novākt, ir problēmas to pārdot."
Francija prognozē, ka šogad valstī neizdosies piesaistīt 200 000 sezonas viesstrādnieku. Itāļu lauksaimnieku apvienība "Coldiretti" lēš, ka valstī trūks aptuveni 100 000 viesstrādnieku. Vācijā martā lauksaimniecības darbos parasti tiek iesaistīti 30 000 migrantu, maijā 80 000, tomēr šogad darbā ieradusies vien neliela daļa, ziņo Lauksaimniecības ministre Jūlija Kloknere. Ceturtdien valsts slēdza robežas migrantu viesstrādniekiem, kas ierodas no valstīm ārpus Eiropas Savienības.
Kloknere ceturtdien Berlīnē reportieriem skaidroja, ka: "Darbaspēka situācija visā pārtikas ražošanas un piegāžu ķēdē ir ļoti smaga. Strādnieku skaits no kaimiņvalstīm krīt ļoti strauji."
Brīdī, kad restorāni, viesnīcas un veikali pandēmijas dēļ ir slēgti, valdības cer, ka cilvēki no šiem sektoriem, kā arī studenti, kam mācības ir pārtrauktas, šo iztrūkumu spēs aizpildīt. Francijas lauksaimniecības ministrs Didjē Guljēms 24. martā aicināja visus, kas palikuši bez darba, nākt talkā, "lai mums visiem būtu, ko ēst."
Vācija ir radījusi interneta lapu, publicējot tūkstošiem vakanču lauksaimniecības sektorā. Līdzīga iniciatīva noris Austrijā, kur jau ir pieteikušies 7000 cilvēku, lai aizvietotu Austrumeiropas lopkopjus un ražas lasītājus, kas devās mājās, uzzinot par robežu slēgšanu. Tomēr arī šai gadījumā ir izdevies aizpildīt vien trešdaļu iztrūkuma.
"Es aicinu visus un galvenokārt jaunos, kam šobrīd nav darba un bērnu vai vecvecāku, par ko rūpēties," Austrijas Darba ministrijas mājaslapā raksta ministre Kristīne Ašbehere. "Katras darbarokas ir no svara."
Tomēr veikalu pārdevēji un viesmīļi pārsvarā atrodas pilsētās, tālu no fermām, kurās viņi ir vajadzīgi. Tāpat fermeri ir noraizējušies, ka viņi jebkurā gadījumā paliks bez strādniekiem brīdī, kad kafejnīcas, veikali un skolas atkal no jauna atvērsies. Tāpat mazāk pieredzējušu strādnieku algošana apvienojumā ar noteikumiem, kas ierobežo kontaktus pandēmijas dēļ, liks kāpt gan produkcijas cenām, gan palēninās pārtikas piegādes, stāsta industrijas apvienības "British Growers" vadītājs Džeks Vords.
"Mēs no situācijas pirms sešām nedēļām, kad neviens pat nerunāja, no kurienes rodas ēdiens, esam nonākuši līdz situācijai, kad pēkšņi visi par to vēlas runāt," saka Vords.
Daži ražotāji valdības palīdzību negaida. Meijerhofā, kādā fermā Villihā, kas atrodas netālu no Nīderlandes robežas Vācijas rietumos, ir sparģeļu pilni lauki, kas nākamajās pāris nedēļās būs jānovāc. Tas ir smags, netīrs darbs, kas prasa stundām ilgu līkņāšanu. Satraukušies, ka trīs duči nolīgto rumāņu un poļu nespēs ierasties, Meijerhofas saimnieki publicēja saucienu pēc palīdzības sociālajos medijos. Dienas laika pieteikušies bija jau 500 cilvēku.
"Tā ir neaprakstāma solidaritāte," stāsta Anna Kompa, kas saimniecībā atbild par mārketinga lietām. "Mēs esam šausmīgi pateicīgi, jo paši vienkārši to nespēsim paveikt."
