ĪSUMĀ:
- Zemkopības ministrijai ir iecere, kā panākt zemāku uzcenojumu vietējā ražotāja produktiem.
- Piensaimnieki atbalsta ieceri un norāda, ka kaimiņvalstu veikalos vietējie piena produkti dominē.
- Piensaimnieki: Mazumtirgotāji ir kļuvuši par vietējo ražotāju pretiniekiem.
- Pārtikas tirgotāju asociācijā noliedz, ka vietējās preces tiktu uzcenotas augstāk.
- Aptaujātie iedzīvotāji pauž: veikalos vietējo preču ir maz un tās ir dārgākas.
Pērn Konkurences padome (KP) sāka vairāku tirgu uzraudzību, lai analizētu mazumtirdzniecības apstākļus un skaidrotu faktiskos iemeslus cenu noturībai. Izanalizējot gaļas, olu un zivju tirgu, KP secināja, ka Latvijas ražojumam mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm.
Reaģējot uz Konkurences padomes secināto, ZM vēlas panākt, lai precēm, kas pārvadātas mazākā attālumā, nebūtu augstāks uzcenojums par tām, kas līdz veikala plauktiem nonākušas, mērojot tūkstošiem kilometru. "Mēs zinām, ka citās valstīs tas tiek izmantots kā brends – "nultais kilometrs", kas nozīmē, ka dažu desmitu kilometru attālumā tā prece atvesta no vietējiem ražotājiem," intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).
Krauze gan uzsvēra, ka tas ir vērtējams priekšlikums, un gala rezultātu vēl nesolīja, jo šai jautājumā vēl ir jākonsultējas ar Ekonomikas ministriju, citām ministrijām un juristiem.
Ražotāji atbalsta ideju
Ideju par "nulto kilometru" atbalsta arī ražotāji. Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks gan uzsvēra, ka viss jāveic sakaņā ar likumiem, lai neviens nevarētu atrast ko tādu, kas būtu pretrunā ar starptautiskajām normām:
"Ideja ir ļoti laba. Mēs visi gribam dzīvot tīrā vidē, elpot tīru gaisu, bet pilnīgs absurds – mēs pienu vedam no Igaunijas uz Latviju, no Igaunijas uz Lietuvu, no Latvijas uz Lietuvu un atpakaļ atkal vedam produktus. Un bieži vien tie nav ne 200, ne 300, bet vēl vairāk kilometru, kur šis produkts ceļo. Pirmkārt, šādā aspektā mēs vispār nevaram runāt par Zaļo kursu un labajiem nodomiem, kas slēpti zem Zaļā kursa. Otrkārt, jāsaprot, ka par jebkuru manipulāciju kāds samaksā un beigu galā ir tikai viens, kurš par šo samaksā – tas ir mūsu patērētājs, mūsu klients."
Šolks norādīja, ka, atšķirībā no Latvijas, Igaunijā un Lietuvā veikalos vietējo piena produktu īpatsvars ir lielāks:
"Abās kaimiņvalstīs dominē vietējās izcelsmes piena produkti. Piemēram, dzeramais piens Igaunijā vairāk nekā 90% ir vietējās izcelsmes, Latvijā – tikai 50%, bet Lietuvā – vairāk nekā 70%. Tā ir nenormāla situācija, nepieļaujama, un tā būtu jāizbeidz."
Mazumtirgotāji kļuvuši par ražotāju pretiniekiem
Diemžēl piena ražotāju un pārstrādātāju tirgus spēks un vara esot par mazu, lai cīnītos ar lielveikaliem. Šolks arī pauda neizpratni, kāpēc mazumtirgotāji, kuriem būtu vajadzējis kļūt par partneriem, faktiski ir kļuvuši par pretiniekiem, kuri nerēķinās ar vietējiem ražotājiem, tos graujot gan ar uzcenojumu, gan iepirkumu politiku.
Komentējot KP secinājumus par uzcenojumiem, pienrūpnieku pārstāvis izteica nožēlu, ka lielveikalu vienīgais mērķis ir nopelnīt, zinot to, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi piemaksāt par vietējo produktu uz sava galda:
"Lielveikali, acīmredzot, ļoti veikli izmanto šo situāciju, tādā veidā palielinot savu peļņu, nerēķinoties ne ar vietējo uzņēmumu iespējām, nerēķinoties ar klientiem, kuriem jāpārmaksā par produktu, bet domā tikai par sevi. Tā ir augstākā mērā necieņa pret valsti un vietu, kurā viņi veido savu, starp citu, neslikto biznesu."
Pārtikas tirgotāji: Iecere nesavienojama ar brīvo tirgu
Tikmēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pauda sašutumu par KP pētījumu. Viņš norādīja, ka uzcenojums netiek veidots pēc produktu izcelsmes valsts un speciāli Latvijas produktiem.
Šādus pētījuma rezultātus nevarot vispārināt ne uz visiem tirgotājiem, ne visiem produktiem, un KP šī situācija būtu jāskaidro detalizētāk, lai neradītu maldu ēnu sabiedrībā.
"Tādi vispārīgi secinājumi, kas neatbilst patiesībai, kā mēs zinām, sabiedriskajā telpā nodara vairāk ļaunuma, un to arī pauduši [lielveikalu] tīkli, kas praktiski neveido šāda veida lielākus uzcenojumus speciāli Latvijas precei," pauda Krūzītis.
Zemkopības ministra rosināto ideju par "nulto kilometru" Krūzītis vērtēja kā nesavienojamu ar brīvo tirgu un konkurenci:
"Patērētājiem ir tiesības saņemt lētāko produktu, labāko produktu, kas varbūt tiek ražots kaimiņvalstīs, un šāda protekcija īsti ne pie kā laba nenoved. Es nezinu, cik tālu var izspēlēties. Kartupeļi un sīpoli tagad jau beigušies un jāņem no tiem, kuriem tie kartupeļi un sīpoli ir."
Daļa lielo pārstrādes uzņēmumu savas ražotnes izvietojuši vai pārcēluši ražošanu ārpus Latvijas, tāpēc neesot skaidrs mērķis ieviest tā saucamo "nulto kilometru".
Vienlaikus Krūzītis par mītu sauca to, ka veikalos neesot Latvijas produktu vai to esot maz. Piemēram, "Rimi" tīklā esot vairāk nekā 70% Latvijā ražotu produktu, "Top" tīklā – 60% līdz 70%. Tiesa, pieprasījums pēc zemākās cenas ir joprojām – to parādot starptautiska tīkla izplatība, kas tirgo lielākoties importa produktus un īsā laikā aizņēmis aptuveni padsmit procentu tirgus daļu. Tas esot arī stāsts par ražotāju un pārstrādātāju konkurētspēju Baltijā, par pircēju maciņu biezumu un to, ko viņi pērk.
Iedzīvotāji pauž: vietējo preču ir mazāk un dārgākas
Rīvēšanās starp tirgotājiem un vietējiem ražotājiem notiek jau ilgāku laiku. Pagājušajā nedēļā zemkopības ministrs uz tepiķa sauca vienu no lielākajiem veikalu tīkliem Latvijā – "Maxima Latvija", un solīja šādas sarunas turpināt ar citiem lielveikaliem. Ar lielajiem tīkliem runājuši arī vairāki iepriekšējie zemkopības ministri, un šis nav pirmais un vienīgais zemkopības ministra mēģinājums risināt problēmu pēc būtības. Daļa ražotāju to sauc vienkārši par pirksta pakratīšanu, jo taustāmu rezultātu joprojām neesot.
Vietējo produktu pieejamība veikalos un uzcenojumi pēdējā laikā ir daudzu iedzīvotāju un iestāžu dienaskārtībā. Lielākā daļa pircēju ir norūpējušies gan par to, ko liekam savā pārtikas iepirkumu grozā, gan cenām.
Vai veikalos vietējo produktu ir pietiekami, Latvijas Radio jautāja vienā no Rīgas tirdzniecības centriem sastaptajiem iedzīvotājiem:
"Teikšu, ka jā, bet visus pārsteidz [tas], ka cenu kāpums vietējiem [produktiem] ir lielāks nekā ievestajiem. Lietuvieši ir lētāki, iebraukuši šeit, tā ka liekas, – tas nav adekvāti."
"Varētu būt vairāk tieši no mazajiem ražotājiem. Pagaidām arī īsti nesaprotu, kuri ir vietējie dārzeņi."
"Mazo ražotāju noteikti ir maz. Ja viņi var nodrošināt lielveikalu prasības, tad vajadzētu būt vairāk. Mazajam Latvijas ražotājam ir grūtāk konkurēt, un visas izmaksas ir daudz lielākas nekā ārzemju ražotājam."
"Esmu tādā darbā, kur skatāmies, lai tur būtu visi Latvijas produkti."
"Vienas firmas veikalos var būt ļoti dažāda pārtika. Daudzos gadījumos vietējie uzskata, ka viņu prece ir vērtīgāka. Bet, ja paņemam ražošanas tehnoloģijas, tās ne ar ko neatšķiras. Šodien ne valdība, ne kāds cits nevar neko noteikt, tā ir brīva vienošanās starp pircēju un piedāvātāju."
"Manuprāt, pārtikas ir ļoti daudz, par vietējo varam pastrīdēties. Vietējā noteikti ir dārgāka. Izcelsmei noteikti pievēršu uzmanību, bet ir lietas, kas sezonāli pie mums neaug. Tad grēkoju un pērku arī importa."
