Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī

Krievijas karaspēks jau 52. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi 

  • Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas "vienīgi Krievijas televīzijai paredzētas shēmas" kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā, sociālajā tīklā "Facebook" paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.

  • Ja Krievijas spēki iznīcinās aplenktās Mariupoles aizstāvjus, tas pieliks punktu Kijivas sarunām ar Maskavu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

  • Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē "Telegram" paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko, aicinot cilvēkus "neignorēt gaisa trauksmes signālus". Apšaudē nogalināts viens cilvēks un vēl vairāki nogādāti slimnīcā. Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka raķete bijusi mērķēta pa militāro rūpnīcu, kurā komplektējot tankus.

Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu
00:00 / 00:50
Lejuplādēt

  • Harkivā Krievijas tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes "Kalibr" triecienā sestdien nogalināti divi un ievainoti 18 cilvēki, paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Harkivas apgabala prokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par karalaika likumu pārkāpšanu un tīšu slepkavību, norādīts tās izplatītajā paziņojumā vietnē "Telegram".

  • Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.

  • Krievijas karaspēks Ukrainā līdz sestdienas rītam zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.


Civiliedzīvotāji

  • Krievijas spēki plāno no pirmdienas, 18. aprīļa, ne tikai pilnībā slēgt piekļuvi aplenktajai Mariupolei, liedzot pilsētā iebraukt un no tās izbraukt, bet arī uz nedēļu aizliegt pārvietošanos pa pilsētas rajoniem, paziņojis Mariupoles mēra Vadima Boičenko padomnieks Petro Andrjuščenko. Saskaņā ar Andrjuščenko rīcībā esošo informāciju daļu vīriešu plāno mobilizēt okupācijas spēku korpusā, daļu piespiedu kārtā norīkot drupu novākšanā, bet tos, kuri tiks atzīti par neuzticamiem, – izolēt.

  • ANO Pasaules Pārtikas programma (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve.

  • Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, piektdien, 15. aprīlī, paziņoja Kijivas policija. Policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm.

  • Apvienoto Nāciju Organizācija apgalvo, ka kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī Ukrainā nogalināti gandrīz 2000 civiliedzīvotāju, bet vairāk nekā 2600 ir ievainoti. Organizācija uzskata, ka patiesais bojāgājušo un ievainoto skaits ir ievērojami lielāks.


Pasaules reakcija un secinājumi

  • Rumānija no 17. aprīļa aizliegs savās ostās ienākt kuģiem ar Krievijas karogu, paziņojis satiksmes ministrs Sorins Grindjanu.

  • Krievija noteikusi iebraukšanas aizliegumu Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam, ārlietu ministrei Lizai Trasai, aizsardzības ministram Benam Volesam un vēl vairākām augstām amatpersonām un politiķiem. 

  • Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušais padomnieks Andrejs Ilarionovs intervijā CNN skaidrojis, ka pilnīgs Krievijas energoresursu embargo ļautu izbeigt karu Ukrainā pāris mēnešu laikā.
  • Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz jautājumiem Eiropas Savienības anketā, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, piektdienas, 15. aprīļa, vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
  • Vācijas lielākās opozīcijas partijas Kristīgo demokrātu savienības līderis Frīdrichs Mercs piektdien kritizēja kancleru Olafu Šolcu par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka "pilnībā" piekrīt ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas nostājai, ka "vairs nav attaisnojuma" šo piegāžu aizkavēšanai.
  • Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, finanšu ministrs Serhijs Marčenko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītājs Kirilo Ševčenko nākamnedēļ apmeklēs Vašingtonu, ziņoja britu informācijas aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra.
  • Šveices kompānija "Drink For Peace" ir nolēmusi atbalstīt Ukrainu, izlaižot tās prezidenta Volodimira Zelenska vārdā nosauktu degvīnu "Vodka Zelensky", teikts šī zīmola vietnē. Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.

 


Kas notika 15. aprīlī

  • CIP: Putins Krievijas militāro neveiksmju dēļ rada kodoldraudus
  • Ukrainā pieaug pārtikas trūkums – Krievijas karakuģi bloķē ostas un tirdzniecību Melnajā jūrā.
  • Ukrainā visos reģionos bija izsludināta gaisa trauksme.
  • Saņemts palīdzības sauciens no Mariupoles aizstāvjiem – situācija kļūst sarežģītāka.
  • Ukrainas puse vēstī, ka kopš kara sākuma krituši 20 tūkstoši Krievijas karavīru.
  • Krievija paziņojusi, ka gatavojas veikt raķešu uzbrukumus nenosauktiem objektiem Kijivā.
  • Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātiem veic izlūkošanu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt