Kaujas un uzbrukumi

• Šonakt Kijivā ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo BBC. Sprādzieni naktī esot nogranduši arī Hersonā.

• Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme.

• Ukrainas Bruņotie spēki ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu.

• Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska rīkojuma.

• Palīdzības lūgums pienācis no Mariupoles aizstāvjiem – Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volins aicina Ukrainas vadību pēc iespējas ātrāk pārtraukt pilsētas blokādi ar militāriem vai politiskiem līdzekļiem. Viņa karavīri negrasoties padoties un turpināšot cīnīties, taču situācija ar katru brīdi kļūstot arvien sarežģītāka, jo ienaidnieki agresīvi virzoties uz priekšu.

• Krievija pati apšaudījusi Brjanskas apgabala Kļimovas ciemu, lai varētu vainot Ukrainu, liecina pārtvertās telefonsarunas, kas ir Ukrainas Drošības dienesta (UDD) rīcībā. UDD ziņo, ka Krievija plāno raķešu vai bumbu triecienus Belgorodai vai kādai anektētās Krimas pilsētai un apsūdzēt Ukrainu.

• Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits kopš 24. februāra, kad Krievija pret Ukrainu sāka pilna mēroga karu, sasniedzis ap 20 000, "Facebook" pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

• Naktī uz piektdienu Krievija veikusi raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu "Vizar" Kijivas apgabalā. Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka šajā rūpnīcā ir izgatavotas raķetes "Neptun", ar kurām, kā ziņo Ukrainas armija, tā veica sekmīgu uzbrukumu Krievijas Melnās jūras kara flotes kreiserim "Moskva". Krievija ir apstiprinājusi, ka kuģis nogrimis un bojā gājis arī tā komandieris Antons Kuprins.

• Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka gatavojas veikt raķešu uzbrukumus nenosauktiem objektiem Kijivā. Arī Ukrainas izlūkdienesti brīdinājuši, ka līdz 18. aprīlim Kijivai un citām lielākajām pilsētām var notikt uzbrukumi no gaisa, tāpēc iedzīvotājiem vajadzētu doties uz bumbu patvertnēm, ja atskan trauksmes sirēnas.

Civiliedzīvotāji

• Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību Melnajā jūrā, paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt kukurūzu, kviešus un augu eļļu.

• Harkivas apgabalā nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni.

• Ukrainas austrumos esošajos Luhanskas un Donbasa apgabalos Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti vismaz pieci civiliedzīvotāji.

• ANO Bēgļu aģentūra vēsta, ka kopš Krievijas iebrukuma no Ukrainas ir aizbēguši 4,8 miljoni ukraiņu un vēl vairāk nekā 200 tūkstoši trešo valstu pilsoņi. 2,7 miljoni ukraiņu esot devušies uz Poliju. 90% bēgļu ir sievietes un bērni.

Pasaules reakcija un secinājumi

• Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja Vāciju un Ungāriju, ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai.

• Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss.

• Krievija jāsauc pie atbildības par noziegumiem Ukrainā, tviterī apliecināja Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot, ka nevar būt miera bez taisnīguma. Viņš arī sacīja ka sazinājies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.

• Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka pēc "Moskva" zaudēšanas Krievijai nāksies nopietni pārskatīt savas pozīcijas Melnajā jūrā. Briti atgādināja, ka 24. martā Ukrainas karaspēks nogremdēja vēl vienu Krievijas Melnās jūras kara flotes lepnumu – desantkuģi "Saratov".

• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā raidsabiedrībai BBC kārtējo reizi aicinājis rietumvalstis piegādāt vairāk ieroču, lai ukraiņi varētu turpināt cīnīties pret iebrucējiem.

• Ziņu aģentūra "Bloomberg" raksta, ka rietumvalstis ar ASV priekšgalā nonākušas dilemmas priekšā – piegādāt Ukrainai vēl vairāk ieroču vai pietaupīt tos savai aizsardzībai.

• Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainu pirmo reizi apmeklējuši ASV likumdevēji, piektdien vēsta laikraksts "New York Times". Viņi apmeklēja galvaspilsētu Kijivu, kā arī Kijivas apgabala Buču un Borodjanku, kur nesenās okupācijas laikā Krievijas karaspēks veica mierīgo iedzīvotāju masu slepkavības.

• Izdevums "The Washington Post" vēsta, ka Krievija šonedēļ ASV nosūtījusi oficiālu notu, kurā brīdināts, ka ASV un NATO ieroču piegādes Ukrainai "pielej eļļu" konfliktam un var novest pie "neparedzamām sekām". Laikraksta uzrunātie militārie eksperti pieļauj, ka tad, ja Krievijas militārās neveiksmes Ukrainā turpināsies, ievērojami pieaugs iespējamība, ka Krievija varētu mērķēt par NATO piegādēm Ukrainai NATO dalībvalstu teritorijā.

• Arī iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā iedzīvotāji atnesuši sadzīves priekšmetus, nosodot Krievijas karavīru marodierismu Ukrainā. Šādas akcijas notiek vairākās valstīs. Iepretim Krievijas vēstniecībai noliktas pannas, gludekļi, arī veļasmašīna.

• Ir ļoti iespējams, ka Somija lūgs to uzņemt NATO, šodien sacīja Somijas Eiropas lietu ministre Titi Tupurainena, šādi izsakoties tikai dažas stundas pēc tam, kad Krievija bija brīdinājusi par sekām, ja Somija un Zviedrija pievienosies aliansei.

• Visām pasaules valstīm ir jābūt gatavām tam, ka Putins savā karā pret Ukrainu var pielietot taktiskos kodolieročus, intervijā ASV telekanālam CNN sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kas notika 14. aprīlī

• Uz Krievijas karakuģa "Moskva" notika eksplozija. Vēlāk Krievija paziņoja – tas vētrā nogrimis.
• Valsts prezidents Egils Levits pēc vizītes Ukrainā atzina – redzētais liecina par genocīda pazīmēm.
• Ukrainas ekonomika kara dēļ šogad varētu sarukt par trešdaļu.
• Ukrainas parlaments ceturtdien Krieviju atzinis par teroristisku valsti, aizliedzis tās kara simboliku.
• Hersona vairāk nekā mēnesi atrodas okupācijā. Situācija tuvojas humānās katastrofas apmēriem.
• Krievija izteikusi draudus, reaģējot uz ziņām par Somijas un Zviedrijas apsvērumiem pievienoties NATO.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,8 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.