"Pēc aculiecinieku stāstītā, Novaja Kahivkas pilsētas tipogrāfijā tiek drukāti "balsošanas biļeteni". Acīmredzot visi protokoli par "balsošanas" rezultātiem tiks sagatavoti iepriekš un nogādāti apgabala centrā. Pseidoreferendums plānots no 1. maija līdz 10.maijam, un šai laikā paredzēts slēgt iebraukšanu Hersonas apgabalā un izbraukšanu no tā, un atslēgt visus sakarus," viņa norādījusi.

"Iebrucējiem būs grūti sarīkot šādu "referendumu ", jo Hersonas apgabala varonīgie iedzīvotāji turpina protestēt pret okupāciju, uzsverot, ka Hersona ir Ukraina," uzsvērusi Denisova.

Viņa vērsusies pie ANO Cilvēktiesību padomes izveidotās izmeklēšanas komisijas, aicinot izmeklēt faktus par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.