Organizācija norāda, ka Ukrainā sniegusi palīdzību 1,4 miljoniem cilvēku un šomēnes grib palīdzēt 2,3 miljoniem, bet svarīgākais ir piekļūt tādām pilsētām kā Mariupole, kur, kā tiek uzskatīts, aplenkumā atrodas vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Ukrainas iekšienē kara dēļ pārvietoti vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku un agrākās piegāžu ķēdes daudzviet vairs nedarbojas. Kā lēš WFP, aptuveni 60% no pārvietotajiem cilvēkiem un trešdaļa no visiem Ukrainas iedzīvotājiem raizējas, ka nespēs nodrošināt sevi ar pārtiku.

Mariupoles mērs Vadims Boičenko paziņojis, ka kopš kara sākuma pilsētā nogalināti līdz 20 000 civiliedzīvotāju. Pilsētā joprojām iesprostoti aptuveni 120 000 civiliedzīvotāju.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.