Pasaule nosoda Krievijas spēku īstenoto slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā

Liecības par Krievijas spēku īstenoto slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā šokējušas pasauli. Vairāki Rietumu līderi uzsvēruši nepieciešamību izmeklēt notikušo un saukt vainīgos pie atbildības. Polijas premjers Mateušs Moraveckis ir viens no tiem, kas notikušo nodēvējis par genocīdu un aicina veikt starptautisku izmeklēšanu.

Sagaidāms, ka pret Krieviju tiks noteiktas arī jaunas sankcijas. Tikmēr, lai gan Ukrainas ziemeļos Krievijas spēki atkāpjas, apšaudes joprojām turpinās vairākos Ukrainas reģionos. Apšaudīta Harkiva, Mikolajiva, Odesa un citas apdzīvotas vietas. Uzbrukumu intensitāte pieaug Donbasā.

Okupantiem nekas nav svēts

“Genocīds”, “Nevainīgo slaktiņš”, “Sliktāk par “Islāma valsti”” – šie ir daži no pasaules laikrakstu virsrakstiem. Vairākās Ukrainas pilsētās un ciemos pēc Krievijas armijas aiziešanas Ukrainas spēkiem pavērusies briesmīga aina.

Videokadri un fotoattēli no Kijivas rietumos esošās priekšpilsētas Bučas ātri aplidoja pasauli un šokējuši daudzus. Pēc Krievijas spēku pastrādātā slaktiņa pilsētas ielās daudzviet bija redzami līķi. Agresori uz ielas šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Daudziem sasietas rokas.

Pasaule nosoda Krievijas spēku īstenoto slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā
00:00 / 04:43
Lejuplādēt

Sākotnēji tika ziņots, ka masu kapos, kas atrasti pēc Bučas atbrīvošanas, apglabāti gandrīz 300 cilvēki, bet galīgais civilo upuru skaits vēl nav apzināts, jo ielās joprojām guļ mirušie. Kijivas apgabalā no teritorijām, kas atbrīvotas no Krievijas karaspēka, izvesti vairāk nekā 400 nogalināto civiliedzīvotāju līķi.

Civiliedzīvotāji noslepkavoti arī Andrijivkas ciemā uz rietumiem no Kijivas. Izglābties izdevās Vadimam un viņa sievai. Abi slēpās pagrabā. Lūk, ko viņš stāsta par situāciju ciemā.

“40 cilvēki ir pazuduši. Jauni cilvēki. Saka, ka esot turēti gūstā, bet, kur pēc tam viņi palika, neviens nezina. Līķus atrod tur un tur. Daudzas mājas ir mīnētas. Šāva uz cilvēkiem. Te, lūk viens ķermenis, te vēl viens. 20 cilvēki noteikti ir nogalināti.

Sākumā viņi teica, ka civiliedzīvotājus neaiztiks, bet tad gāja iekšā mājās, izlaupīja. Nekādas cieņas. Viņiem nekas nav svēts. Meklēja vodku. Pēc tam braukāja apkārt neadekvāti.

Dzirdējām, ka tika izvarotas meitenes. Dažreiz šāva vienkārši bez brīdinājuma. Šāva pagrabos, lai gan tur bija bērni.”

Krievijas valsts saistās ar slepkavām un marodieriem

Krievijas spēki atstājuši arī uz ziemeļiem no Kijivas esošo Moščunas ciemu, kur visapkārt paveras postaža. Arī tur miruši civiliedzīvotāji. Par sajūtām stāsta viens no ukraiņu karavīriem Jevgēnijs: “Kad redzi šeit noslepkavotus civiliedzīvotājus, sāc izjust naidu pret krieviem. Tā ir pirmā reize, kad man ir šādas sajūtas. Tas ir riebums un arī naids par to, ka viņi ir šeit… viss kopā. Vienā vārdā to nevar aprakstīt.”

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par Krievijas karavīru pastrādāto civiliedzīvotāju slaktiņu Bučā vainojis Krievijas vadību. Viņš arī paziņojis, ka tiks izveidots speciāls mehānisms, lai sauktu pie atbildības vainīgos. Zelenskis notikušo nosaucis par genocīdu.

“Tika nogalināti simtiem cilvēku. Spīdzināti, sodīti ar nāvi. Līķi uz ielām. Mīnētas teritorijas. Pat mirušo ķermeņi tika mīnēti! Mūsu zemē pabija koncentrēts ļaunums.

Slepkavas. Bendes. Varmākas. Marodieri. Kuri sevi sauc par armiju. Un kuri pelnījuši tikai nāvi pēc tā, ko viņi pastrādājuši. Lūk, tā tagad tiks uztverta Krievijas valsts. Tas ir jūsu tēls. Jūsu kultūra un cilvēciskais tēls ir gājuši bojā kopā ar ukraiņiem un ukrainietēm, pēc kuriem jūs atnācāt.”

Gaidāmas jaunas sankcijas

Nosodījumu par Bučā un citās no Krievijas karaspēka atbrīvotajās Kijivas piepilsētās pastrādātajiem noziegumiem pauda vairāku rietumvalstu augstākās amatpersonas. Izskanējuši aicinājumi izmeklēt notikušo un saukt vainīgos pie atbildības. Tāpat izskan aicinājumi noteikt jaunas un bargas sankcijas pret Krieviju, tostarp tādas, lai beidzot būtiski tiktu skarts enerģijas imports no Krievijas.

Eiropas Savienības valstis tuvākajās dienās noteikšot jaunu sankciju paketi pret Maskavu. Laikraksts “Financial Times” vēsta, ka sankcijas varētu tikt apspriestas trešdien un pārrunāti tiks ierobežojumi personām, Eiropas ostu izmantošanas aizliegums, eksporta ierobežojums un energoresursu embargo.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicinājis rūpīgi izmeklēt Krievijas pastrādātos noziegumus, bet atturējies lietot vārdus "kara noziegumi". Kanclers piektdien ieradīsies Londonā, un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons mudināšot viņu pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Tikmēr Polijas prezidents Andžejs Duda sacījis, ka nevajag par katru cenu meklēt kompromisu ar agresoru, bet gan tā vietā Ukrainai šobrīd ir vajadzīgs daudz ieroču. Jāpiebilst, ka pirmdien gaidāmas jaunas Ukrainas un Krievijas delegāciju miera sarunas.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt