"Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs nemilitārs instruments, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu Kremlī. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Pašlaik tiešie ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta veido aptuveni 40% no visiem Krievijas budžeta ieņēmumiem. Šie ieņēmumi būtiski samazinātos, ja ieviestu pilnīgu embargo enerģijas importam no Krievijas, taču mēs saprotam, ka tas nav iespējams, jo ir Ķīna un vēl daži mazāki patērētāji. Tomēr tas ietekmētu lielāko daļu Krievijas energoresursu importētāju. Un, ņemot vērā, ka Krievijai sankciju dēļ nav piekļuves starptautiskajiem finanšu tirgiem, bet Krievijas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves ir iesaldētas, Krievijas valdībai, Putina valdībai, nav līdzekļu, ar ko finansēt tēriņus. Tāpēc visi izdevumi būtu jāsamazina par 40% līdz 50%. Tas ir šoks, kādu Krievijas valdība nepieredzēja pat deviņdesmitajos gados. Tāpēc režīms būs tādā stāvoklī, ka tam būs jāpārtrauc militārās operācijas, jādomā par pamiera noslēgšanu un jārunā ar Ukrainu," Ilarionovs sacīja intervijā televīzijas kanālam CNN.

Viena no Eiropā lielākajām Krievijas energoresursu patērētājām ir Vācija, kas ir saņēmusi pārmetumus par kavēšanos piegādāt smago bruņojumu Ukrainai. Vācijas valdība piektdien paziņoja, ka tā plāno atvēlēt vairāk nekā miljardu eiro Ukrainai, lai tā varētu iegādāties militāro aprīkojumu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.