“Šonakt viņiem vajadzēja salauzt mūsu aizsardzību. Bija gan desants, gan diversantu grupas, gan mēģinājumi iebrukt ar bruņutehniku. Mūsu karaspēks absolūti profesionāli atsita visus šos mēģinājumus,” vēsta Podoļjaks.
Viņš informē, ka nakts kauju laikā Kijevā galvaspilsētas nomalēs sekmīgi darbojās Ukrainas armija, savukārt pašā pilsētā teicami cīnījušās teritoriālās aizsardzības vienības, kurās apvienojušies brīvprātīgie.
“Cilvēki aizstāv savas mājas. Krievijas Ģenerālštāba analītiķi ko tādu negaidīja,” spriež Podoļjaks.
“Šī nakts parādīja – Krievijai nav nekādu izredžu un arī nebūs.”
Podoļjaks prognozē, ka turpmāk būs vērojama arvien lielāka Krievijas bruņoto spēku vadības histērija.
“Viņi mēģinās nodarīt pēc iespējas lielākus postījumus mūsu pilsētu civilajai infrastruktūrai, civiliedzīvotājiem. Klasiska histērija no ļaudīm, kas plānoja “zibenskaru”, bet nesanāca.”
Ukrainas prezidenta padomnieks vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki Ukrainā jau zaudējuši ap 3500 karavīru, vēl ap 200 ir saņemti gūstā.
Tomēr, izvērtējot šādu informāciju, jāņem vērā, ka kara laikā abas puses mēdz krietni pārspīlēt savas uzvaras un samazināt zaudējumus, tādēļ ir grūti iegūt objektīvu informāciju par abu pušu zaudējumiem.
Kijevas mērs Vitālijs Kļičko vēsta, ka aizvadītā nakts bijusi smaga, bet Krievijas okupācijas spēkiem nav izdevies ielauzties Kijevā.
“Nakts bija smaga, bet mūsu galvaspilsētā nav Krievijas spēku. Ienaidnieks mēģina ielauzties pilsētā, konkrēti, no Hostomeļas un Žitomiras puses, tur agresori ir neitralizēti. Diemžēl pašlaik Kijevā darbojas diversantu grupas, bijušas vairākas sadursmes, apšaudes,” informē Kļičko.
Sestdien tiek saņemtas ziņas arī par to, ka ar reaktīvo raķešu iekārtām GRAD ir apšaudīti autobusi, ar kuriem tika evakuēti cilvēki no Ukrainas austrumu frontes līnijas tuvumā esošās Ščastjes pilsētas.
Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis šajā pilsētā viesojās pagājušā gada augustā; viņš vēsta, ka šeit atrodas arī viens no robežpārejas punktiem uz okupētajām teritorijām. Tas gan nestrādā. Ukrainas puse norāda, ka šādu evakuācijas autobusu apšaude ir uzskatāma par starptautisko kara noziegumu.
Uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka paziņojusi, ka Sčastjes pilsēta esot nopostīta par 80 procentiem.
Podoļjaks norādījis, ka sīvas cīņas turpinās Ukrainas dienvidu daļā – Hersonā, Mikolajevā, Odesā. Šis virziens Krievijā tiek uzskatīts par prioritāru, lai nodrošinātu pieeju Krimai, taču pagaidām neesot pierādījumu, ka ienaidniekam šajā reģionā izdodas nostiprināties.
Pēc Podoļjaka vārdiem pagaidām nav iespējams runāt par kādu taktisku operatīvo pārākumu, par kuru varētu domāt, ņemot vērā Krievijas spēku resursu un rezervju pārākumu. Un tas tikai apliecinot, ka Ukraina ir ne tikai izturējusi, bet arī uzvar.
Francijas prezidents Emanuels Makrons brīdinājis, ka karš Ukrainā, iespējams, būs ilgs un nogurdinošs. Pēc viņa vārdiem, ilgi turpināsies ne tikai pati karadarbība, bet ilgi būs izjūtamas arī dažādās krīzes, kuras saistītas ar šo karu. Tieši tāpēc visiem ir jābūt gataviem šādai situācijai.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
