"Ņemot vērā prezidenta Putina un Krievijas vadības potenciālo bezcerību, ņemot vērā viņu līdzšinējās militārās neveiksmes, neviens no mums nevar bezrūpīgi uztvert draudus, ko rada potenciāla ķeršanās pie taktisko kodolieroču vai zemas jaudas kodolieroču lietošanas," sacīja Bērnss savā runā Džordžijas štata Atlantas pilsētā.

Kremlis noteica augstu trauksmes gatavību savos kodolspēkos drīz pēc pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24. februārī, bet ASV nav redzējušas "daudz praktisku pierādījumu" par notikumu attīstību šajā jomā, kas radītu lielāku satraukumu, piebilda CIP direktors. 

"Mēs acīmredzami esam ļoti nobažījušies. Es zinu, ka [ASV] prezidents [Džo] Baidens ir dziļi nobažījies par trešā pasaules kara novēršanu, par tāda sliekšņa novēršanu, kad kļūst iespējams kodolkonflikts," teica Bērnss.

Krievijai ir daudz taktisko kodolieroču, kas ir mazāk spēcīgi par atombumbu, ko ASV nometa uz Hirosimu Otrā pasaules kara beigu posmā.

Krievijas militārajā doktrīnā ir "eskalācijas deeskalācijai" princips, kas paredz dot pirmo triecienu ar zemas jaudas kodolieroci, lai atgūtu iniciatīvu, ja konvencionālā konfliktā ar Rietumiem izveidotos slikta situācija.

Saskaņā ar šo hipotēzi "NATO militāri iejauktos uz vietas Ukrainā šī konflikta gaitā, un prezidents Baidens ir skaidri licis saprast, ka tas nav gaidāms", sacīja Bērnss.

Bērnss, atceroties savu agrāko darbību ASV vēstnieka Krievijā amatā,

asi raksturoja Putinu kā "atmaksas apustuli", kas gadu gaitā dzīvojis bīstamā "aizvainojuma, ambīciju un nedrošības kombinācijā".

"Putins katru dienu demonstrē, ka varas kritums var būt vismaz tikpat postošs kā varas pieaugums," sacīja Bērnss.