Andrjuščenko norādījis, ka šādu informāciju pilsētā izplatījuši paši agresori, kas šai laikā paredzējuši veikt pilnīgu Mariupolē vēl palikušo vīriešu "filtrāciju", pārvietojot viņus uz Novoazovsku, ko kontrolē tā dēvētās Doņeckas tautas republikas teroristi.

Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1.marta un par 95% ir sagrauta, bet joprojām nav ieņemta. Ziņots, ka agresori pilsētā veic "tautas skaitīšanu", lai noskaidrotu "neuzticamos".

Kā atzīmējis Andrjuščenko, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju daļu vīriešu plāno mobilizēt okupācijas spēku korpusā, daļu piespiedu kārtā norīkot drupu novākšanā, bet tos, kuri tiks atzīti par neuzticamiem, – izolēt.

"Filtrācija norisinās ar maksimāliem apgriezieniem," mēra padomnieks rakstījis vietnē "Telegram", publiskojot kāda mariupolieša vēstījuma ekrānšāviņu, kas liecina, ka vīrieši tiek izvesti uz Krievijas spēku ieņemto Doneckas apgabala Bezimennojes ciemu, kur agrāk turēja Mariupoles iedzīvotājus, ko piespiedu kārtā evakuēja uz Krieviju. Vīriešiem netiekot ļauts ņemt līdzi nekādas mantas, vienīgi dokumentus, kurus vēlāk atņem un liek gaidīt "turpmākos rīkojumus".

"Biju viens no pirmajiem. Teica – uz pāris stundām, bet nu esam noturēti jau sešas dienas, nekur nelaiž, ēdina slikti, guļvietu maz, lielākajai daļai nākas gulēt sēdus," rakstījis vīrietis.

Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņojis, ka ap Mariupoli atrodas vairāk nekā 10 000 Krievijas karavīru.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.