«Covid-19 krīzes laikā apzināts pasaku stāstīšanas apjoms ir ļoti pieaudzis.» Intervija ar NATO vadītāja vietnieci Baibu Braži

“Apzināts pasaku stāstīšanas apjoms ir ļoti pieaudzis” - tā par Krievijas un Ķīnas dezinformācijas kampaņām Covid-19 krīzes laikā saka jaunā NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže. NATO struktūrās viņa kopš maija ieņem visaugstāko amatu, kādu jebkad kāds latvietis ir ieņēmis transatlantiskajā aliansē. Baiba Braže iepriekš bijusi Latvijas vēstniece Lielbritānijā un Nīderlandē.

Latvijas Televīzijai bija ekskluzīva iespēja aprunāties ar NATO ģenerālsekretāra vietnieci viņas pirmajā intervijā jaunajā amatā.

Jūs esat NATO ģenerālsekretāra vietniece, šī ir pirmā intervija kopš esat jaunajā amatā - nu jau mazliet vairāk nekā divus mēnešus. Jūsu atbildība ir publiskā diplomātija. Ko tas īsti nozīmē?

Publiskā diplomātija un tas, ko NATO dara, ir ļoti skaidri definēts. Tā faktiski ir stratēģiskā komunikācija, kas sevī ietver gan pašu komunikāciju, gan dažādu pasākumu rīkošanu mērķtiecīgi, un koordinācija starp NATO struktūrām – gan civilajām, gan militārajām. Un ar konkrētu mērķi – panākt atbalstu NATO politikai dažādās jomās.

Ko jūs skeptiķiem teiktu – ar ko tas, ko jūs darāt, atšķiras no propagandas?

Propaganda... pastāv jau arī definīcijas, kas tieši ir propaganda – tie noteikti nav patiesība un fakti. Tā ir dažādu lietu izmantošana savam labumam. Tas, ko NATO dara – mēs stāstām tieši skaidrus faktus, patiesus, godprātīgus faktus, un mēs neizmantojam tos kaut kādiem savtīgiem mērķiem.

Kas NATO publiskajā diplomātijā ar Jūsu atnākšanu mainīsies? Un vai vispār kas mainīsies?

Pasaule jau mainās nevis tāpēc, kas es tur esmu atnākusi, bet tāpēc, ka tomēr mēs dzīvojam ļoti īpašā laikā. Un es domāju – mūsu paaudzei tāds laiks varētu arī vairāk nekad nebūt. Tas, ko mēs redzam pašlaik – mainās gan komunikācija, gan attiecības sabiedrībā - starp grupām un valdībām, un sabiedrību – tās, protams, kļūst daudz attālinātākas. Un var teikt, ka tā ir digitālā sabiedrība, kurā jau mēs šobrīd dzīvojam Covid-19 iespaidā. Šī savā ziņā distance, kas ir ieviesusies starp cilvēkiem un arī starp valdībām un institūcijām, protams, mainīs diezgan lielā mērā arī [mūsu] darba veidu.

Tā kā mēs arī diezgan skaidri varam pateikt, ka ir iespējams arī lielākās krīzes apstākļos turpināt sekmīgi strādāt un darboties. Un tas attiecas arī uz visām NATO operācijām, vingrinājumiem, mācībām, klātbūtni gan Latvijā, gan citur, ko nodrošina NATO karaspēks – tas nekad netika iespaidots no šīs pandēmijas puses. Tādā ziņā NATO atturēšanas un drošības politika palika neiespaidota.

Ja mēs runājam par publisko diplomātiju. Kas ir Jūsu lielākie izaicinājumi un mērķi, ko esat nospraudusi – tas ir tas, ko es gribu šeit NATO izdarīt tieši publiskās diplomātijas jomā?

Man šobrīd prioritāte ir, protams, noturēt to, ka NATO komunikācija turpina strādāt, ka mums ir arī sadarbība ar valstīm, ar sabiedrībām, ar nevalstiskām organizācijām, ar žurnālistiem, kuriem krīzes apstākļos ir ārkārtīgi liela loma. Mēs redzam, ka gan sabiedriskie mediji, gan žurnālisti, faktu pārbaudītāji, dažādas organizācijas ir svarīgākas kā jebkad, jo arī dezinformācijas apjoms un apzinātu pasaku stāstīšanas apjoms ir ļoti pieaudzis. Līdz ar to tas lielais izaicinājums būs – kā nodrošināt atgriešanos normalitātē. Kā šīs krīzes mācību stundas pēc tam pagriezt, lai vestu uz kaut ko labāku.

Otrs lielais izaicinājums būs jaunās paaudzes iesaistīšana interesē par NATO. NATO ir veicis diezgan plašas sabiedriskās aptaujas visās dalībvalstīs – tur skaidri parādās, ka jaunā paaudze nav pārāk ieinteresēta NATO lietās. Un savā ziņā tas ir labi, jo viņiem NATO šķiet pats par sevi saprotams tāpat kā Eiropas Savienība – viņi neko citu nav pieredzējuši –; tas ir pats par sevi saprotams, ka ir NATO, kas garantē mūsu drošību kopā ar Latviju. Bet no otras puses – tie ir tie jaunie līderi, kas vedīs mūs nākotnē.

Neapšaubāmi, es domāju, ka visu – gan valdību, gan NATO, mūsu kolēģu - interese ir iesaistīt jaunos līderus darbā, kas saistās ar valsts drošību, aizsardzību.

Kas ir mainījies dezinformācijas jomā šajos pēdējos mēnešos?

Kopējais dezinformācijas un naidīgu informatīvo uzbrukumu apjoms - tas, ko mēs šobrīd redzam – ir ļoti dažādā situācijā atšķirībā no valstīm. Ir tā saucamā šķelšanas kustība, kad dažādi automatizēti botu tīkli palīdz izplatīt dažādus sabiedrību šķeļošus vēstījumus. Ja sabiedrībā pastāv kāds jautājums, kas ir pretrunīgs – to mēģina pastiprināt. Tas ir viens virziens.

Intervija ar NATO vadītāja vietnieci Baibu Braži

Otrs virziens - dažādi Krievijas kanāli izplata dezinformāciju, kurā zināma daļa stāstos ir taisnība, un tad starp taisnību parādās dažas rindiņas atklātu melu, kas nopozicionē visu stāstu pilnīgi citā veidā. Tas ir otrs, un tā ir tipiska dezinformācija.

Un tad, protams, trešais ir propaganda, kur atsevišķas valstis mēģina izmantot, piemēram, savu palīdzības sniegšanu tiešām savtīgiem nolūkiem, lai paceltu sevi, bet noniecinātu citus. Jaunais elements, ko mēs pamanījām, ir arī tas, ka Ķīna daudz aktīvāk caur saviem oficiālajiem kontiem ir izplatījusi dažādu informāciju, ko gluži par tādu patiesu vienmēr nevar nosaukt.

Krievija ir izmantojusi Covid-19 krīzi kā veidu, lai mēģinātu pastiprināt savus vēstījumus, kas ir negatīvi un kritiski par NATO un par dalībvalstīm – tā ir bijusi viena tendence. Un otrs ir bijis tas, ko mēs redzam, ka Ķīna ir mēģinājusi to izmantot savā labā daudz tiešāk un tādā pastiprinātā veidā.

Vērojot NATO paziņojumus, pēdējā laikā rodas sajūta, ka šobrīd vairāk bažas NATO dara nevis Krievija, kuras draudi it kā ir atpazīstami un skaidri, bet gan Ķīna. Vai tā tiešām arī ir vai vienkārši NATO cenšas atbalstīt ASV, kas šobrīd aktīvi vēršas pret Ķīnu?

Es gribētu teikt, ka tā gluži nav, jo 16.-18. jūnijā bija NATO aizsardzības ministru tikšanās un tie lēmumi, kas tur tika pieņemti, bija ļoti konkrēti atturēšanas lēmumi attiecībā uz Krievijas jaunajām ieroču sistēmām, tai skaitā kodolraķetēm un netaktiskajiem kodolieročiem, ko tā ir mēģinājusi attīstīt. Tie NATO lēmumi bija saistīti tieši ar šo attīstību.

Ķīna šobrīd netiek pozicionēta kā drauds NATO, un arī atturēšanas politika uz Ķīnu tiešā veidā neattiecas.

Runājot par komunikāciju... Jenss Stoltenbergs vienmēr ir uzsvēris, ka ASV klātbūtne Eiropā prezidenta Donalda Trampa laikā nav samazinājusies, bet gan palielinājusies – tā mierinot eiropiešus. Ja ASV pieņem lēmumu par trešdaļas karavīru izvešanu no Vācijas, NATO par to iepriekš neinformējot – vai komunikācija ar ASV kā NATO dalībvalsti ir kļuvusi sarežģītāka?

Ģenerālsekretārs ar prezidentu Trampu runā regulāri, un tiešām tās konsultācijas notiek. Konsultācijas notiek arī pirms un pēc ASV sarunām ar Krieviju par kodoljautājumiem un par dažādiem citiem jautājumiem. Pagājušajā nedēļā mums bija arī vairākas sanāksmes par Afganistānu, kur arī ASV komandieri ierodas un stāsta, un diskutē. Dialogs, kur NATO ir kā galvenā platforma, kurā aizsardzības un kopējās drošības jautājumi tiek diskutēti – tas tiešam tā ir. Kā jūs redzējāt, ģenerālsekretārs arī ir sācis procesu, kas saucas “NATO 2030”.

Intervija ar NATO vadītāja vietnieci Baibu Braži

Tas ir tāds pārdomu process, lai atbildētu uz trim jautājumiem – kā NATO padarīt stiprāku militāri, kā NATO padarīt stiprāku politiski un ar tādu globālāku iesaisti. Jo, ja mēs paskatāmies globāli, mūsu partneri – Austrālija, Japāna – tās visas ir demokrātiskas valstis un kopumā ar tādām pašām vērtībām, uz ko mēs NATO balstāmies. Neapšaubāmi intereses mums visiem ir kopīgas – noturēt šīs vērtības un noturēt arī starptautisko sistēmu, kas balstīta uz starptautiskajām tiesībām.

Mēs pēdējās pāris nedēļās esam redzējuši konfliktus starp divām NATO dalībvalstīm – starp Turciju un Franciju, ko izraisīja abu valstu karakuģu saķeršanās Vidusjūrā pie Lībijas krastiem. Abas puses apgalvo pilnīgi pretējas lietas – Turcija pārmet, ka Francija melo. Vai šobrīd ir skaidrs, kas tur īstenībā ir noticis?

Kopumā – kā jau ģimenē – ne jau visi vienmēr visam piekrīt. Sevišķi, ja tās ģimenes ir tik lielas, tad var būt arī atšķirīgi viedokļi ģimenes locekļu starpā. Galvenais, ka ģimene to visu var izdiskutēt un izrunāt. Un tas ir tas, ko mēs darām. Ir militārās struktūras, kas sagatavojušas ziņojumu par šo, un tas arī tiek diskutēts – tā kā neko vairāk es jums komentēt šobrīd nevarēšu.

Daži starptautiskie mediji norādīja, ka tas liecina par šķelšanos alianses vidū, kas gala rezultātā var arī novest pie Turcijas aiziešanas no NATO. Vai tāds risks pastāv?

Es domāju, ka tās ir spekulācijas šobrīd.

NATO struktūrās Jūs esat latviete, kas ir vēsturiski visaugstākā amatā - ģenerālsekretāra vietniece. Nonākot šādā amatā – cik daudz ir atkarīgs no cilvēka paša, cik no kādiem ārējiem faktoriem kā valsts atbalsts?

Process ir ļoti stingri reglamentēts. Ja parādās kāda vieta, kas tiek izsludināta NATO struktūru starpā un starp sabiedrotajiem – uz to var pieteikties. Ir jāatbilst zināmiem kritērijiem. Ir vairāki atlases posmi, tai skaitā ļoti sarežģīts un daudz prasošs profesionālās atlases kompānijas posms, kur mēs tiešām pavadījām vairāk nekā 12 stundas atlases procesā. Ir gan intervijas, gan rakstu darbi – process tiešām ir vairākās stadijās. Par to nekādu šaubu nav, ka NATO ļoti nopietni attiecas pret šo atlases procesu, lai amatos nenonāk cilvēki, kas nespēj pēc tam pildīt pienākumus.

Cik no svara ir savas valsts atbalsts šajā procesā?

Atbalsts tādā ziņā, ka valstij ir jāpiekrīt, ka tu kandidē un ka tavam ministram vai kā nu kurā sistēmā – mūsu sistēmā tas ir ministrs, kurš raksta atbalsta vēstuli –, un viņam ir skaidri jāpasaka, ka viņš šo cilvēku atbalsta uz to amatu, protams.

Jūs tagad mazliet vairāk nekā divus mēnešus strādājat jaunajā amatā – kādas ir pārdomas par to, kā NATO izskatās no iekšpuses? Ir lielāka disciplīna [jāievēro], nekā varbūt esot vēstniecei?

Disciplīna? Mēs vienmēr esam disciplinēti cilvēki (smejas). To man ir grūti pateikt par disciplīnu. Tā darba disciplīna un pašdisciplīna – bez tās jau vispār neko nevar izdarīt, protams. Mēs visi strādājam kopīgam mērķim – tas ir šis NATO starptautiskais personāls, kas mēs esam - mēs strādājam uz NATO, uz kopējo mūsu organizāciju. Dalībvalstis ir tādi kā mūsu akcionāri un akciju turētāji, un mēs ar viņiem strādājam. Bez dalībvalstīm un bez viņu sadarbības tas nav iespējams. Mēs visi strādājam uz lielo kopīgo mērķi, kas ir aizsardzība – mūsu valstu aizsardzība, cilvēku aizsardzība, mūsu vērtību aizsardzība, brīvību... Latviešiem tā tomēr ir ļoti svarīga un saprotama lieta, mēs to neuztveram kā kaut ko pašsaprotamu - mēs zinām, kā tas ir, kad nav brīvības. Šajā ziņā es domāju, ka tas, ka mēs esam NATO dalībvalsts un laba dalībvalsts, tiešām kvalitatīva dalībvalsts - tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti