Kultūras ziņas

Jaunajā Rīgas teātrī top seriāls "Aģentūra"

Kultūras ziņas

Paula Bankovska "Pasaules vēsture"

Mežaparka Lielās estrādes pārvērtības

Akustiskā sidraba birzs – Mežaparka Lielās estrādes pārvērtības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lepnums, prieks un laime. Ar šādiem vārdiem sajūtas par 10. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē redzēto raksturoja tie, kuri izstrādāja būvprojektu, tie, kuri veica būvdarbus, un tie, kuri jau tuvākajā nākotnē cer izbaudīt estrādes jaunā veidola sniegtās iespējas.

Lai klātienē iepazītos ar estrādes būvniecības B posma pirmajā kārtā paveiktajiem darbiem, Mežaparkā pulcējās Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas pārstāvji, ministri, būvnieki, arhitekti, Dziesmu un deju svētku rīkotāji, virsdiriģenti un projektā iesaistīto institūciju un mediju pārstāvji.

Mežaparka Lielajā estrādē norimis būvdarbu troksnis un skatam visā savā varenībā paveras dziesmu kalnā jaunuzceltā Sidraba birzs – tieši tā, kā to iecerējuši projekta autori arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

“Tie, kas šos dziesmu svētkus radīja, ir pelnījuši šādu estrādi un paldies Dievam, ka Latvijā salikās gudri prāti un tas notika, un šinī brīdī savienojas senatne un jau ir klāt kaut kas no nākotnes. Un tā sajūta no seniem laikiem nav pazudusi,” atzīmēja XI Latvijas Skolu jaunatnes deju svētku lielkoncerta režisore Inga Cipe.

“Ieraugot šo 21. gadsimtam atbilstošu dizainu un to ideju, kas te ir realizējusies, - cik tomēr bija vienkārša un pieticīga bija tā iepriekšējā estrāde uz šī salīdzinājuma.

Mēs acīmredzot ar savu dziesmu esam pelnījuši šādu brīdi šādā vidē piedzīvot,” vērtēja diriģents Arvīds Platpers.

Savukārt Valsts izglītības satura centra vecākā referente Rita Platpere norādīja: “Ir ļoti lielas cerības, kad nākošgad šeit dziedās jaunieši un skolēni, būs tā sajūta, ka šī ir tā Sudraba birzs un ka šis ir tas Dziesmu kalns, kurā mēs visi ieiesim.”

Pilnsabiedrības "LNK, RERE" projekta direktors Valdis Koks par Mežaparka estrādes būvniecībā paveikto.
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Mežaparka estrādes atjaunošana sākās pirms četriem gadiem, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi. Bet pirms trim nedēļām, gandrīz mēnesi pirms līgumā noteiktā termiņa, ekspluatācijā tika nodota estrādes būvniecības B posma pirmā kārta. Tās laikā uzbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, izveidota pieguļošā infrastruktūra un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

“Tā laime ir strādāt pie šāda darba, tā dod jēgas sajūtu, un tā jēgas sajūta nav apstājusies visos šajos 13 gados, kopš mēs strādājam pie šī projekta,” uzsvēra arhitekts Austris Mailītis. “Dziesmu svētku tradīcija ir kaut kas unikāls pasaulē, tā ir īpaša tikai mums, baltiešiem, un tā ir tāda kā visu mūsu kopējais rituāls. Kā brāļi Kokari teikuši – koru kustība kā mūsu reliģija. Kur tad notiek rituāls – un to apliecina tradīcijas, ka mums tuva ir daba, – mēs veidojām estrādi līdzībās ar dabu – tribīne ir kalns, kurā kāpt, lai dziesma tālu skan, un jums virs estrādes tribīnes ir kā mežs, kā sidraba birzs. Un sidraba birzs ir ne tikai tāda kā dabiskā telpa, bet arī filozofiskā vērtību telpa. “Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu.”

Tā metafora – sidraba birzs – ir strādājusi arī akustikas ziņā; japāņu akustiķi saka, ka mežs ir labākā telpa kora mūzikai un patiesi – šī jumta konstrukcija ar vairogiem strādā akustiski kā mežs.”

Jaunajā estrādē būs iespēja uzstāties gandrīz 13 tūkstošiem koristu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekš. Vairāk vietas būs arī dejotājiem. Īpaši pārdomāts ir pakāpienu un sēdvietu izkārtojums ar noņemamiem koka soliem, bet kā pārsteigums visiem izbūvēta adiabātiskā sistēma, kas karstā laikā ļaus atvēsināt dziedātājus ar ūdens miglas palīdzību.

“Tas ir nacionālas nozīmes objekts, bet tam ir jābūt ne tikai uz papīra, cilvēkiem ir jāgrib šurp nākt,” uzsvēra arhitekts Juris Poga. “Interesanti bija salikt to visu kopā, jo te pārsedzas ļoti daudzas specifiskas lietas, izmantojamība, skanēšana, redzēšana, dzirdēšana, gaismošana un bieži vien viena otrai runā pretī, bet jāatrod līdzsvars un tam visam jādarbojas labi, un nedrīkst traucēt viena otrai, tas ir izdevies.”

Mežaparka Lielās estrādes pārvērtības un akustiku ar nepacietību vēlas novērtēt dziesmu svētku diriģenti.

Pirmajos iespaidos par estrādi dalās diriģents Jānis Ozols: “Pēc iespējas ātrāk gribas pārbaudīt akustiku, tāpēc ka iepriekšējā estrādē visi koncerti vienmēr bija ar apskaņošanām, tas radīja grūtības, jo tik lielu kori kvalitatīvi apskaņot ar instrumentālo pavadījumu ir nereāli. Tagad ir cerība, ka šī estrāde būs piemērota arī a capella dziedāšanai.”

“Protams, ka jāiemēģina akustika, jo visi akustiskie vairogi ir sagriezti ar tehnoloģiju starpniecību, respektīvi ar skaņas nesējiem, bet gribas dzīvos cilvēkus.

Es sapratu, ka ir doma drīzumā kādu tūkstoti koristu dabūt, un tad jāiedzied, lai saprastu, vai tehnoloģijas pareizi saliktas un vai tā estrāde akustiski skan tā, kā tai jāskan,” sprieda diriģents Ints Teterovskis.

Tikmēr Kultūras ministrijas eksperts arhitektūras jautājumos Jānis Dripe norādīja: “Akustiskais projekts absolūti unikāls pasaules mērogā, tāda mēroga modeli, kā Andris Zabrauskis ar kolēģiem radīja akustikas modelēšanai, nav otra tāda precedenta, tā ka mums ir iespēja pasaules mērogā lepoties ar šo objektu, labā nozīmē pārdot to pasaules sabiedrībai kopā ar mūsu unikālo kordziedāšanas tradīciju, kas ir UNESCO pasaules nematerialā kultūras mantojumā ierakstīta. (..) Tik augstu nekad neviens korists dziesmu svētkos nav stāvējis.

Tik augsta līmeņa skanoša arhitektūra, šis skanošais trauks dziesmai, Latvijai nekad nav bijis, par to mums jābūt un mēs varam būt patiesi lepni.”

Rīgas domes Īpašuma departaments ir izsludinājis iepirkumu par Mežaparka Lielās estrādes noslēdzošiem pārbūves darbiem, kurus plānots pabeigt līdz 2021. gada beigām un kuru vajadzībām Rīgas dome no Valsts kases ir pieteikusi aizņēmumu gandrīz 88 miljonus eiro.

KONTEKSTS:

Kopumā Mežaparka Lielās estrādes pārbūves izmaksas varētu tuvoties 100 miljoniem eiro.

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas pirmā posma būvdarbus veica pilnsabiedrība "LNK, RERE". Būvniecības valsts kontroles birojs 21. maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra.

Lai nodrošinātu skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2. Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana. Tomēr valstīs izsludinātās ārkārtas situācijas laikā svētkus norises laiks tika pārcelts par gadu un tika grozīti arī plānotie būvniecības darbu termiņi.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016. gada 11. martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti