Arhitektu savienības prezidents gatavs meklēt labāku alternatīvu koncertzāles novietnei

Kultūras ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot daudzveidīgo arhitektu kopienu uz šķietami neiespējamu misiju – vienoties par vienu kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, ko joprojām uzskata par labāko variantu, taču devis arī izvēli trīs mēnešu laikā nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu, ja tāda atrastos. Arhitektu savienības vadītājs šādu izaicinājumu ir gatavs pieņemt.

Arhitektu savienības prezidents gatavs meklēt labāku alternatīvu koncertzāles novietneiMāra Rozenberga

Kopš valdība jūnija vidū vienojās koncertzālei atvēlēt vietu Elizabetes ielā 2, diskusijas arhitektu vidū un plašākā sabiedrībā bijušas asas – no stingra atbalsta līdz kategoriskam noraidījumam. Daļai arhitektu šķiet nepieņemama tur pašlaik esošās modernisma ēkas – bijušās Centrālkomitejas mītnes – nojaukšana.

Kopsapulcē vasarā to neatbalstīja arī Arhitektu savienība.

“Arhitektu savienībai aicinājums ir tādēļ, ka par to, ka mums joprojām nav koncertzāles, liela daļa atbildības vai pat pati lielākā ir jāuzņemas arhitektu kopienai,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Viņaprāt, tieši arhitektu polarizētie viedokļi un argumenti pret katru no līdz šim izskanējušajām koncertzāles vietām bremzējuši projekta gaitu, tāpēc tagad ministrs aicina vienoties par kopīgu “jā” kādam no variantiem.

“Un es joprojām ļoti ceru, ka šis kopīgais “jā” būs par Elizabetes ielu 2. (..) Ja gadījumā arhitekti spēs vienoties par kādu citu “jā”, piedāvājot līdzvērtīgu vai labāku alternatīvu Elizabetes ielai 2, tad Kultūras ministrija šo varēs virzīt vispirms jau Koncertzāles attīstības komisijā, kur ir visu politisko spēku pārstāvji, tad sadarbības padomē un valdībā,” viņš norāda.

Taču jebkura alternatīva arī valdībā tikšot skatīta, paturot prātā, ka valstij piederošajam Elizabetes ielas īpašumam nav skaidras nākotnes un ēkas atjaunošanai vajadzētu vairāk nekā 30 miljonus eiro.

“Es personīgi būtu gatavs tādu izaicinājumu pieņemt,” atbild Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga. Ar izaicinājumu viņš domā alternatīvas atrašanu Elizabetes ielas novietnei. Visas organizācijas vārdā Poga pagaidām nevar runāt, jo ministra aicinājums saņemts tikai piektdienas, 11. decembra, vakarā, bet 15. decembrī to apspriedīs ar savienības padomi.

“Bet vienu lietu gan varētu izdarīt, kamēr mēs te domājam: cilvēki varētu iesūtīt Arhitektu savienībā savu redzējumu par vietām, rakstot uz [email protected]

Gribētu aicināt nepiedāvāt vietas, kas ir publiski iedibināti parki, piemēram, Esplanādi – tādi mums jau ir ienākuši,” viņš saka.

Arī Kongresu nama nojaukšanu Poga aicina neizskatīt. Viņš pieļauj, ka par variantiem diskutēs gan ar biedriem, gan jauno Rīgas domes vadību, kam beidzot interesējot pilsētas attīstība. Bet vai tiešām allaž atšķirīgās domās esošie arhitekti varētu trīs mēnešos vienoties atbalstā vienam kopīgam variantam?

“Nav izslēgts, ka nonāksim pie vairākām līdzvērtīgām vietām. Tad varētu to uzticēt arī tautas nobalsošanai, beigu beigās arī tāda iespēja pastāv,” viņš nosmejas.

Koncertzāles atrašanās vietu gan Arhitektu savienības prezidents uzskata par tehnisku jautājumu. Viņaprāt, svarīgākais, lai valdībai būtu nelokāma griba to celt un skaidri tam iezīmēts finansējums. Ministrs Puntulis par valdības gribu un gatavību atrast naudu koncertzālei nešaubās.

“Valdība meklēs iespējamos risinājumus vai nu budžeta ietvaros, vai Eiropas finansējuma ietvaros, bet jebkurā gadījumā valdība ir strikti lēmusi: ja neizdosies atrast citu risinājumu, tad pilnīgi droši, ka mēs runājam par publisko-privāto partnerību. Tas ir konkrēti iezīmēts ceļš, ir trīs varianti. Nav situācijas, ka nebūtu neviena varianta,” uzsver Puntulis.

Ministrs arī sola, ka ieplānotais metu konkurss koncertzālei Elizabetes ielā netiks sludināts pirms Arhitektu savienības atbildes, ko gaida līdz 1. martam, un ēku nenojauks, pirms būs skaidrība par būvniecību.

KONTEKSTS:

Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.

Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.

Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.

Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".

Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.

KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku.

Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres neatsakās. 2021. gada sākumā plānots izsludināt starptautisku koncertzāles metu konkursu ar novietni Elizabetes ielā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt