5. janvārī Arhitektu savienības padome sprieda par turpmāko rīcību un iespējamo alternatīvu koncertzāles novietnei. Latvijas Arhitektu savienības vadītājs Juris Poga Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzina, ka padomes sēde bijusi konstruktīva un visi padomes locekļi atbalstījuši procesu, kā nonākt pie rezultāta – atrast piemērotāko vietu nacionālajai koncertzālei Rīgā.
Ir izstrādāta programma jeb četru soļu process, kuru Arhitektu savienība piedāvās realizēt sadarbībā ar Kultūras ministriju.
Poga skaidroja, ka pirmais solis ir vērtēšanas kritēriju izstrāde, pēc kuriem novērtēt konkrētas vietas piemērotību koncertzāles būvniecībai. Plāna otrais solis – pirmsprojektēšanas stadijas uzdevumu formulēšana. Nākamais plāna posms būs iepriekšējo darbību un savākto materiālu izpēte, kā arī iztrūkstošo materiālu apkopošana, lai par visām iespējamām novietnēm būtu pieejama līdzvērtīga vērtējamā informācija. Plāna ceturtais solis būs pati novietņu vērtēšana, tāpēc vajadzēs vienoties par vērtētājiem, savā ziņā – žūriju. Poga norādīja, ka vērtētāju starpā būs pasūtītāju – ministrijas – pārstāvis, koncertzāles lietotāji – mūziķi, kā arī arhitekti, ainavu arhitekti, pilsētplānotāji, antropologi un citi nepieciešamie speciālisti. Poga atzīmēja, ka lietderīgi būtu piesaistīt arī kādus speciālistus no ārvalstīm.
Paredzēta arī virkne diskusiju, iesaistot dažādus sabiedrības un speciālistu sektorus, tai skaitā augstskolas, interešu un iniciatīvu grupas, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu, Rīgas pilsētas arhitekta biroju un Kultūras ministriju.
Poga uzsvēra – visi plāna posmi jāīsteno tā, lai sabiedrība tiem varētu sekot līdzi un saprastu gala izvēles pamatojumu.
Poga prognozēja – Arhitektu savienība plānu īstenot varētu 3–4 mēnešu laikā, atzīmējot arī, ka, viņaprāt, kultūras ministra noteiktais termiņš – 1. marts – nav “iecirsts akmenī” un svarīgāks esot rezultāts, lai pēc tam varētu droši pamatot izvēli koncertzāles būvniecības vietai.
Komentējot līdzšinējo būvniecības vietas izvēles procesu, Poga sacīja: “Izskatās, ka izvēlēties vietu ir ļoti vienkārši. Liekas – man [kāda vieta] patīk, tad arī citiem patiks. Bet tā nav. Mēs tomēr gribam būvēt nacionālas nozīmes objektu, gribam būvēt Rīgā, valsts galvaspilsētā.
Pilsēta pati pēc būtības ir dzīvs organisms, katra iejaukšanās ir kā ķirurģiska iejaukšanās, un atbildība ir liela. Tas potenciāls, ko tas objekts pilsētā var ienest, arī ir ļoti liels.”
Šobrīd izvērtēšanai iesniegta 21 potenciālā koncertzāles atrašanās vieta, atklāja Poga, ko piedāvājušas dažādas puses – Kultūras ministrija, Rīgas dome, “Valsts nekustamie īpašumi”, iniciatīvu grupas, kā arī privātpersonas. Arī Ziemassvētku brīvdienās Arhitektu savienība saņēmusi vairākus jaunus pieteikumus. Potenciālo vietu sarakstā esot arī divas jaunas, līdz šim neizvērtētas vietas, par kurām pagaidām savienībai neesot vajadzīgo datu, pēc kuriem vērtēt vietu atbilstību.
Arhitektu savienības vadītājs, apņemoties sadarbībā ar Kultūras ministriju īstenot izstrādāto plānu, arī uzsvēra:
“Mums tie visi četri soļi ir jāsper, mēs nevaram [kādu] izlaist, nevaram vienkāršot procesu.”
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.
Konstatēts arī, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ tā tikusi norobežota, apkārt ēkai izvietojot metālu žogu.
KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku.
Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres pagaidām neatsakās.
Ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, taču devis arī izvēli līdz 1. martam nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu.
