Kultūras ziņas

Neatzītās dzejnieces piedzīvojumi Leļļu teātrī

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Veikta ēkas Elizabetes ielā 2 tehniskā izpēte

Eksperti ēkai Elizabetes ielā 2 konstatē virkni neatbilstību, bet stāvokli novērtē kā apmierinošu

Nacionālās koncertzāles vietai noskatītā bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību – tā padziļinātā tehniskā izpētē konstatējuši būvinženieri. Kritiskākās vietas saistītas ar jumta konstrukcijām un ārējo apdari. Izpētē lēsts, ka pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro. Arī pēc šī atzinuma koncertzāles darba grupā ir pretēji viedokļi, ko ar šo ēku iesākt.

Izpētes atzinumu 9. oktobrī uzklausīja Nacionālās koncertzāles darba grupa.

ĪSUMĀ:

  • Kopējais ēkas nolietojums – 40%.
  • Tehniskajās telpās konstatētas azbestu saturošas vielas.
  • Jau pašlaik būtu jāveic jumta slodžu monitorings; potenciāli bīstamas ir fasādē izmantotās dolomīta plāksnes.
  • Ēkas tehniskais stāvoklis nodrošina mehānisko stiprību un stabilitāti, tās ekspluatācija šobrīd nav apdraudēta.
  • Ēkas pārbūvei un attīstībai būtu nepieciešami 32 miljoni eiro.
  • Par ierosinājumu ēkai piešķirt kultūras pieminekļa statusu NKMP varētu izlemt tuvākā mēneša laikā.
  • KM piesaistījusi starptautisku nekustamo īpašumu novērtēšanas kompāniju, lai tā izvērtētu novietni citu potenciālo koncertzāles vietu kontekstā.
  • 6.novembrī tiks rīkots Baltijas arhitektūras studentu plenērs par idejām koncertzālei tieši Elizabetes ielā 2.

Eksperti ēkai Elizabetes ielā 2 konstatē virkni neatbilstību, bet stāvokli novērtē kā apmierinošu Māra Rozenberga

Pirms 46 gadiem celtās Centrālkomitejas ēku pēc “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) pasūtījuma pētīja uzņēmums “L4”. Uzdevums: izvērtēt konstrukciju tehnisko stāvokli, inženiertīklus, aplēst izmaksas ēkas atjaunošanai.

Būvinženieris Mārtiņš Šahno darba grupas sēdē informēja, ka virkne ēkas sistēmu – piemēram, ventilācija, kanalizācija, elektrotīkli – neatbilst mūsdienu prasībām, bet pamatu sēšanās nav novērota.

Pēc būvinženieru aprēķiniem, ēkas tehniskais nolietojums ir 40% un tās pārbūve par mūsdienīgu biroju ēku izmaksātu 31,9 miljonus eiro. Pēc Šahno teiktā, potenciāli bīstamas ir fasādes dolomīta plāksnes, kas sāk atdalīties; problēmas ir arī ar 7.stāva jumta pārseguma slodzes noturību.

“Apsekojot secināts, ka fasāde ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī, jo daudzviet konstatēta plākšņu atdalīšanās, izdrupumi un plaisāšana. Pārbūves gadījumā šī fasāde ir pilnībā maināma pret jaunu,” norādīja Šahno.

Viņš arī atzīmēja: “Balstos ir novērotas plaisas, kas norāda uz šķērsspēka nestspējas problēmām. Tika veikts arī plātņu kontrolaprēķins, balstoties uz atsegumu jumtā, un noskaidrota pastāvīgā slodze uz paneļiem. Tika konstatēts, ka šie paneļi nespēj uzņemt pilnu sniega slodzi atbilstoši mūsdienu eirokodeksam. Tāpēc būtu nepieciešams veikt sniega slodžu kontroli un monitoringu.”

“Valsts nekustamie īpašumi” solīja pastiprināt jumta uzraudzību un norobežot drūpošo plākšņu vietas.

Šos trūkumus īpaši izcēla kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un viņa domubiedri, kuri atbalsta ēkas nojaukšanu koncertzāles vajadzībām.

Opozīcijā bija vairāki darba grupas arhitekti, tai skaitā arhitekti Uldis Lukševics un Andis Sīlis, kuri aicināja nesabiezināt krāsas par ēkas tehnisko stāvokli.

“Šāds tehniskais atzinums ir identisks tam, kas bija Strēlnieku [tagad – Okupācijas] muzejam. Kā jūs redzējāt, tur tika visa fasāde veiksmīgi pārtaisīta, azbests izmests, konstrukcijas ar tādu pašu marku saglabājās. Man liekas, ka nevajag pārspīlēt ar to ēkas inženiertehniski bēdīgo stāvokli. Dambja kungs var apliecināt, ka 20 reizes bēdīgākas mājas ir dabūtas atkal uz kājām,” sacīja Sīlis.

Arhitektu savienības prezidents Juris Poga norādīja, ka ēku nojaukt būs izvēle, nevis nepieciešamība :“Atzinums ir tāds, kāds likās, ka varētu būt.

Ja ņemam Rīgas apbūvi, tad 80% ēku ir sliktākā tehniskā stāvoklī nekā šī, īpaši lielpaneļu mājas.

Tas nav pamatojums ēkas nojaukšanai, jo konstruktīvais stāvoklis nedod pamatu bažām.”

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis gan norādīja, ka ar padomju laika ēkām mēdz būt lielākas problēmas nekā ar senākām, un arī paši arhitekti nereti mantojuma sargiem esot spiesti atzīt, ka nevarēs saglabāt oriģinālo apdari.

“Padomju laika būves ir daudz sarežģītāk saglabāt arī būvniecības kvalitātes, būvniecības risinājumu un energoefektivitātes dēļ,” viņš piebilda.

Par vairāku arhitektu ierosinājumu piešķirt bijušajai Centrālkomitejas ēkai kultūras pieminekļa statusu kā modernisma arhitektūras paraugam Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde varētu izlemt tuvākā mēneša laikā. Savukārt Kultūras ministrija pēc darba grupas ierosinājuma piesaistījusi starptautisku nekustamo īpašumu novērtēšanas kompāniju “CBRE Baltics”, lai tā izvērtētu Elizabetes ielas novietni citu agrāk piesaukto potenciālo koncertzāles vietu kontekstā. Šis izvērtējums varētu tapt līdz gada beigām, bet jau pirms tam – 6.novembrī – tiks rīkots Baltijas arhitektūras studentu plenērs par idejām koncertzālei tieši Elizabetes ielā 2.

Kā norādīts VNĪ paziņojumā medijiem, ēkas stāvoklis ir apmierinošs un tās kopējais nolietojums ir 40%, tai nepieciešams rast labāko iespējamo turpmākās izmantošanas risinājumu.

Ēkas tehniskā apsekojuma pirmie dati rāda, ka brauktuves daļas, ietves, celiņu un saimniecības ēku nolietojums ir 70 %, pamatu un pamatnes nolietojums ir 40% (tie vēsturiski izbūvēti ar c12/15 klases betonu, pagrabs nav pilnvērtīgi aizsargāts pret gruntsūdens un virsūdens nokļūšanu tajās). Nesošo sienu, ailu siju un pārsedžu kopējais nolietojums ir 35%, šuvju, hermetizācijas, hidroizolācijas un siltumizolācijas nolietojums – 70-80%. 1. stāva pārsegumu jumta segums un pīrāgs ir tehniski neapmierinošā stāvoklī, kāpņu nolietojums – 35-70%, grīdu nolietojums – 50%, iekšējā apdare un arhitektūras detaļu nolietojums 80%, ārējā apdare – dolomīta fasādes apdares plāksnes – ir tehniski neapmierinošā stāvoklī (eksperti prognozē, ka plākšņu atdalīšanās nākotnē varētu turpināties), aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, sanitārtehniskā iekārtas ir ar 100% nolietojumu, ēkas apkures sistēma ir novecojusi – nolietojums 50%, ēkas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārta ir ar 100% nolietojumu, elektroapgādes sistēma un elektrotehniskās ietaisēm ir 80 % nolietojums.

Ēkai ir E klases jeb zems energoefektivitātes līmenis. Tehniskajās telpās konstatētas azbestu saturošas vielas, kas būtu jāutilizē pārbūves vai demontāžas laikā.

Pilnā apmērā ekspertu SIA “Firma L4” atzinums būs pabeigts un publiski pieejams tuvāko vienas līdz divu nedēļu laikā.

KONTEKSTS:

Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6–7 gadiem.

Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.

Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.

Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".

Līdz šim saskaņā ar iepriekšējās valdības konceptuālo lēmumu VNĪ strādāja pie plāna par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizāciju – izvietošanu vienuviet ēkā Elizabetes ielā 2, tomēr divu gadu laikā projekts netika apstiprināts. Publiski izskanējis, ka, nododot nekustamo īpašumu Elizabetes ielā 2, Rīgā, akustiskās koncertzāles celtniecībai, Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu izvietošanai tiks meklēts cits risinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti