Sadaļas Sadaļas

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kā izdzīvo kultūra ierobežojumu apstākļos?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kā izlietos 18. novembra svētkiem paredzēto naudu?»

Kultūršoks: Vai kultūras ministrs atteiksies no ieceres celt koncertzāli KP CK ēkas vietā?

Kultūras ministrs: Lēmums par koncertzāles būvniecības vietu netiks mainīts

Kultūras ministrijas rīkotajā starptautiskajā arhitektūras skolu plenērā par iespējamo nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 vairums dalībnieku secināja, ka, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus, koncertzāli paredzētajā apjomā šajā vietā nevar uzbūvēt. Tomēr kultūras ministrs no ieceres neatsakās, norādot – tāds ir valdības lēmums un tas netiks mainīts. Nākamā gada sākumā plānots izsludināt starptautisku koncertzāles metu konkursu ar novietni Elizabetes ielā.

ĪSUMĀ:

  • Vairākums plenērā secina – ievērojot likumos noteikto būvniecības ierobežojumus, koncertzāli paredzētajā apjomā šajā vietā uzbūvēt nevar.
  • Kultūras ministrs no savas ieceres neatteiksies.
  • NKMP lēmums – ēku neiekļaus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
  • NKMP arī norāda: ēkas iekļaušana pieminekļu sarakstā apgrūtinātu iespējamu sabiedrisko funkciju īstenošanu ēkā nākotnē.
  • Nākamā gada sākumā plāno izsludināt starptautisku koncertzāles metu konkursu.
  • Arhitekts Bajārs: Sabiedrības vairākums neatbalsta šo ieceri.
  • Arhitekts un antropologs Šteinerts: Ministrs var ieiet vēsturē ar to, ka viņš ir nevis uzbūvējis koncertzāli, bet nojaucis kultūras mantojumu.

Pēc arhitektu iebildumiem pret valdībā apstiprināto Kultūras ministrijas priekšlikumu nacionālo koncertzāli būvēt kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas vietā Kultūras ministrija šķietami demonstrēja gatavību izvērtēt arī citas iespējamās koncertzāles novietnes. Vasarā izveidotās darba grupas uzdevums bija formulēt kritērijus, pēc kuriem izvērtēt gan Elizabetes ielas novietni, gan deviņas citas iespējamās vietas. Tikmēr oktobrī sarīkotā starptautiskā arhitektūras skolu plenēra-foruma dalībniekiem dotais uzdevums liecina, ka Kultūras ministrija citas vietas izvērtēt negrasās. Plenēra dalībniekiem bija jāizvērtē tikai koncertzāles izvietojuma aspekti Elizabetes ielā.

Plenēra secinājumi – teritorija nav piemērota

Plenērā-forumā piedalījās divas Latvijas, viena Lietuvas un viena Igaunijas augstskola, kopumā 12 komandas, no kurām deviņas veidoja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studenti un pasniedzēji. Dalībnieki izvērtēja trīs iespējamos risinājumus. Pirmais – saglabājot esošo ēku un koncertzāli ceļot blakus. Otrais – esošo ēku saglabājot daļēji un integrējot to jaunceļamajā koncertzāles būvē. Trešais – pilnībā nojaucot esošo ēku un būvējot koncertzāli tukšā vietā. 

Dalībnieku vīzijas gan nav gatavi projekti, bet gan pārbaudes dažādiem scenārijiem – ko šajā vietā varētu būvēt un ar kādām problēmām projekti varētu saskarties nākotnē, uzsvēra RTU Arhitektūras fakultātes lektors, arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts.

Vairums plenēra dalībnieku secināja – ievērojot likumos noteikto būvniecības ierobežojumus Rīgas vēsturiskajā centrā, proti, ka jaunā celtne nedrīkst pārkāpt parka robežas un nedrīkst pārsniegt esošās ēkas būvapjomu, koncertzāli paredzētajā apjomā šajā vietā uzbūvēt nevar.

“Kopējais secinājums ir tāds, ka šajā vietā ir grūti dabūt pilnu programmu,” norādīja Šteinerts. Viņš atzīmēja – viena no vīzijām, piemēram, ir koncertzāli projektēt zem zemes, taču tas būtu ļoti dārgi.

RTU Arhitektūras fakultātes 4. kursa studente, Baltijas arhitektūras skolu foruma dalībniece Katrīna Anna Pētersone sprieda: “Mūsuprāt, galvenais secinājums, ko mēs ieguvām pēc šī uzdevuma, ir, pirmkārt, jau ēkas vērtība un, otrkārt, teritorijas vispārēja nepiemērotība koncertzāles funkcijai.”

Matīss Šteinerts arī prognozēja, ka koncertzāles būvniecības projekts Elizabetes ielā 2 varētu saskarties ar dažādām problēmām, piemēram, tiesvedību, ja ēkas kaimiņi secinātu, ka koncertzāles būvniecība samazina kaimiņu īpašumu vērtību, radot ēnu vai kā citādi apdraudot.

Šteinerts arī uzskata, ka novietne Elizabetes ielā 2 ierobežos iespējas koncertzāli nākotnē paplašināt, šādi noliekot to “pabērna lomā”.

“Visos scenārijos, kā jau mēs runājām, ir iespējams kaut ko risināt, bet paliek aktuāls jautājums, vai tas ir nepieciešams, vai ir jāmeklē kompromisi koncertzāles būvniecībā, ja ir citas novietnes, kas varētu strādāt, iespējams, labāk un bez šo kompromisu izdarīšanas,” vērtēja RTU Arhitektūras fakultātes 4. kursa students, Baltijas arhitektūras skolu foruma dalībnieks Jānis Vēvers.

Ēka Elizabetes ielā 2

Kultūras ministrija no ieceres neatsakās

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) nedomā, ka šie argumenti ir pietiekami, lai viņš no savas ieceres atteiktos.

Ministrs atzina, ka visus plenērā izstrādātos projektus nav pētījis padziļināti, taču no kopsavilkuma secinājis:

plenēra dalībnieki nav vienbalsīgi teikuši, ka šī vieta nav optimāla koncertzāles būvniecībai.

“Piemēram, ne Igaunijas, ne Lietuvas piemēros es to nesadzirdēju,” norādīja Puntulis.

Tikmēr RTU Arhitektūras fakultātes lektors, arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts atzīmēja, ka gan lietuviešu, gan igauņu komandas savās vīzijās gāja ārpus pieļautā zemes gabala un ēku būvēja tālāk parkā, nekā to ļāva foruma noteikumi.

“Arī Igaunijas un Lietuvas arhitekti akcentēja, ka šī nebūtu tā piemērotākā [vieta]. Otrkārt, abas šīs valstis, studenti akcentēja to, ka šī ir modernisma vērtība, un tas būtu neprāts viņu iznīcināt,” norādīja arhitekts Pēteris Bajārs.

Turklāt neviena no starptautiskajām komandām savā vīzijā nepiedāvāja esošās ēkas nojaukšanu, tā vietā meklējot risinājumus, kā ēku saglabāt.

“Šis “mesidžš” atkal kaut kā paslīdējis garām tam diskursam no Kultūras ministrijas puses, ka esošā ēka ir vērtīga un ir saglabājama,” uzsvēra Šteinerts.

Vaicāts, vai ministrijas iecere koncertzāli būvēt Elizabetes ielā 2 paliek spēkā, Nauris Puntulis uzsvēra, ka tāds ir valdības lēmums un tas netiks mainīts.

“Es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai viņš tiktu mainīts,” norādīja ministrs. “Joprojām es skaidri un gaiši redzu, ka ir visas iespējas uzbūvēt šeit koncertzāli, gan šo ēku iekļaujot, gan daļēji iekļaujot, gan vienkārši pārveidojot par koncertzāli.”

Ēka nebūs kultūras pieminekļu sarakstā

Novembra sākumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) pieņēma lēmumu neiekļaut bijušo Centrālkomitejas ēku valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Kā uzsvēra NKMP vadītājs Juris Dambis, tas nenozīmējot, ka NKMP ieskatā ēka ir nevērtīga un būtu jānojauc.

Salīdzinot ar citiem modernisma laika arhitektūras objektiem, šai ēkai nav tādu kvalitāšu kā citiem objektiem, kuros risinājuma, izpildījuma un dizaina kvalitāte ir daudzkārt augstāka, skaidroja Dambis.

Viņš norādīja, ka ēkas iekļaušana kultūras mantojuma sarakstā apgrūtinātu, piemēram, arhitekta Ulda Lukševica priekšlikuma – bijušajā Centrālkomitejas ēkā iekārtot Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju – īstenošanu.

Elizabetes ielas 2 ēkas attīstības vīzija — MAD: laikmetīgās ARHITEKTŪRAS, MĀKSLAS un DIZAINA centrs

“Ja tai ēkai piešķirtu pieminekļa statusu, tad ēka jāsaglabā autentiskā stāvoklī, tāda, kāda tā ir. Tur nevar plānojumu mainīt, tās ēkas fasādes nevar mainīt, jāsaglabā logi, durvis un viss pārējais, savukārt, ja mēs to ēku gribam izmantot atkārtoti kādai mūsdienās nozīmīgai funkcijai, tad drīzāk tādai iecerei tā brīvība ir nepieciešama, lai to ēku varētu pārveidot,” uzsvēra Dambis.

Arī viens no respektētākajiem Latvijas arhitektiem Andris Kronbergs uzskata, ka šai ēkai jāsaglabā sabiedriskā funkcija, taču ne kā koncertzāle.

“Sabiedrība ir pelnījusi tādu nacionālu koncertzāli, kura ir būvēta no jauna, kura ir kā tāds zināms simbolisms vai vēstījums sabiedrībai par mūsu spējām, par mūsu iespējām, par mūsu izpratni.

Un, manuprāt, šāda nacionāla līmeņa koncertzāle nevar būt kaut kāda pārbūve,” pauda Kronbergs.

Nākamgad – metu konkurss

Jau nākamā gada sākumā Kultūras ministrija plāno izsludināt starptautisku koncertzāles metu konkursu ar novietni Elizabetes ielā.

“Mēs beidzot esam uz ceļa, ir valdības lēmums, mums beidzot ir ļoti laba vieta, neapšaubāmi,” uzsvēra kultūras ministrs. “Kādēļ mums atkal vajadzētu apstāties, lai nonāktu pie tā paša, ka neko nespējam izdarīt. Mums šobrīd būtu svarīgāk vienoties un visiem strādāt uz to, nevis meklēt kaut kādus iemeslus, kādēļ lai nebūtu.”

Tikmēr arhitekts Pēteris Bajārs pauda nožēlu, ka nozares ministrs neieklausās profesionāļos.

“Tā jau sen vairs nav, kā viņš izsakās – ''sauja arhitektu'',” atzīmēja Bajārs, norādot arī, ka sabiedrības vairākums neatbalsta šo ieceri.

RTU Arhitektūras fakultātes lektors, arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts savukārt norāda uz faktu, ka Kronvalda parkā pie Elizabetes ielas, iepretim bijušajai kompartijas ēkai atrodas Berlīnes mūra un 1991. gada Barikāžu betona sienas fragmenta apvienojums.

“Manuprāt, ļoti jaudīgs tāds pilsētbūvnieciskais stāsts, ka tas Berlīnes mūris ir iznēsāts pa pasauli kā paraugs, lūk, kāda var būt vēsture, un pie mums Latvijā šis Berlīnes mūra paraugs ir nolikts Komunistiskās partijas ēkas priekšā kā tāds ļoti spēcīgs simbolisks salīdzinājums – mēs to pārvarējām, labie uzvarēja,” stāstīja Šteinerts. “Bet tagad, un tas ir ļoti dīvaini no ministra, kurš nāk no ļoti nacionālas vērtības pārstāvošas partijas, iznīcināt nācijas uzvaras simbolu pār totalitārajiem režīmiem.”

Šteinerts sprieda: “Ministrs draud izrādīties līdzīgs tiem, kas postīja muižas pirms simt gadiem. Viņš var ieiet vēsturē ar to, ka viņš ir nevis uzbūvējis koncertzāli, bet nojaucis mūsu kultūras mantojumu.”

KONTEKSTS:

Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6–7 gadiem.

Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.

Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.

Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.

Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".

Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.

KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt