Mūzikas padome atbalsta valdības lēmumu par akustiskās koncertzāles atrašanās vietu

Apzinoties un cienot publiskajā telpā izskanējušo viedokļu dažādību, Latvijas Mūzikas padome otrdien, 30. jūnijā, notikušajā sēdē paudusi atbalstu vienotajam Ministru kabineta (MK) lēmumam akustiskās koncertzāles novietnei Rīgas centrā, Elizabetes ielā 2, medijus informē Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

“Savs laiks ir vietas meklējumiem, savs – rīcībai. Ir gandarījums, ka pēc vairāku desmitu gadu diskusijām ir pieņemts valdības lēmums par koncertzāles būvniecību. Mūzikas padomes virtuālajā sēdē Jāņa Dripes prezentētā arhitektu biroja “A+Sh” veiktā analīze pārliecina – vieta ir piemērota un atbilstoša ne tikai koncertzāles būvniecībai, bet arī nodrošina infrastruktūras un piekļūšanas iespējas. Savukārt par esošās ēkas kultūrvēsturisko vērtību kritiskus viedokļus ir pauduši gan kultūras mantojuma speciālisti, gan arhitekti.

Šis ir pirmais konkrētais un realizējamais projekts piecpadsmit gadu laikā kopš konkursa par koncertzāli uz AB dambja.

Šī, iespējams, arī ir vienīgā reālā iespēja tuvāko gadu laikā nevis turpināt desmitiem gadus ilgušās diskusijas par vietu, bet virzīties uz nākamo soli – konstruktīvu mūzikas un arhitektūras speciālistu sarunu par telpu programmu, apmeklētāju kapacitāti un akustiskajām vajadzībām, kā arī arhitektūras konkursu un koncertzāles būvniecību,” uzsvērts padomes sēdes protokolā.

Padome atgādināja arī koncertzāles jautājuma virzības ilgo vēsturi: “1988. gada 9. februārī laikraksts “Rīgas Balss” ziņoja, ka izlemts jautājums par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. To bija paredzēts uzsākt būvēt tuvāko piecu gadu laikā. Visus vingrinājumus un mēģinājumus to izdarīt 32 gadu laikā kopš šī lēmuma nav iespējams pārstāstīt. Ir pētītas, salīdzinātas, analizētas teritorijas, ieguvumi, kvadrātmetri, bet kailā realitāte ir tāda, ka arī pēc trim desmitgadēm nacionālās akustiskās koncertzāles Rīgā nav. 

 Demokrātiskā sabiedrībā diskusija ir neatņemams process. Ar dažādu intensitāti tā ir notikusi arī pēdējo desmit gadu laikā.

Mūzikas padome ar prieku atzīmē, ka pašreizējā diskusijā retas ir balsis, kuras ir pret akustisko koncertzāli Rīgā.

Tas ļauj domāt, ka akustiskā koncertzāle Rīgā ir ne tikai mūziķu, ne tikai ministru, bet arī sabiedrības vajadzība. Akustiskā koncertzāle nav tikai mūziķiem – tā ir skatītājiem un klausītājiem, kuri ir pelnījuši baudīt pilnvērtīgu izcilo Latvijas mūziķu sniegumu nacionālā akustiskā koncertzālē Rīgā. Tā ir nepieciešama Latvijai kā valstij. Tā ir nepieciešama Rīgai kā galvaspilsētai – tās attīstībai, tās iedzīvotājiem un viesiem.”

Ar Latvijas Mūzikas padomes 30. jūnija sēdes protokola tekstu var iepazīties šeit.

Latvijas Mūzikas padome ir Kultūras ministrijas konsultatīvā padome, kuras svarīgākais uzdevums ir, sniedzot priekšlikumus par mūzikas nozari, efektīvāk risināt ar šo jomu saistītus jautājumus, veicinot nozares attīstību un sekmējot kvalitatīvas kultūrvides veidošanu.

KONTEKSTS:

Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

Tikmēr vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. 

Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti