Sliktā fasādes stāvokļa dēļ norobežota ēka Elizabetes ielā 2

Padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā stāvokli konstatēts, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, medijus informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits. VNĪ ēku norobežojis, apkārt ēkai izvietojot metālu žogu.

Uz attālinātu sēdi 16. decembrī sanāks arhitektūras un pilsētplānošanas ekspertu darba grupa nacionālās koncertzāles projekta attīstībai. Tajā plānots uzklausīt ''Valsts nekustamo īpašumu'' pasūtīto dendroloģisko izpēti īpašumam Elizabetes ielā 2, kas atrodas Kronvalda parka malā. Tāpat tiek veikta bijušās Centrālkomitejas ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kā arī padziļināta izpēte par pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem un par fasādes apdares tehnisko stāvokli, ar ko iepazīstinās darba grupas locekļus.

Kultūras ministrs Nauris PuntulisMāra Rozenberga

Pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) teiktā, šī izpēte atklājusi satraucošu ainu.

“Pētījums liecina, ka Elizabetes ielas 2 ēkas ārējā fasāde atrodas kritiskā stāvoklī, tā ir dzīvību apdraudoša, 54% no smagajām flīzēm ir tādā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var nogāzties. Tādēļ tuvākajā laikā Elizabetes ielas 2 ēka tiks norobežota, lai, nedod Dievs, nenotiktu kāda nelaime,” pauda ministrs.

Kā medijiem skaidroja VNĪ, Kultūras ministrijas uzdevumā pasūtītajā padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem, kā arī par fasādes apdares tehnisko stāvokli konstatēts –

ēkas būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons, ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī.

Vienlaikus izpētē tika veikta arī gruntsūdens parauga testēšana laboratorijā, secinot, ka gruntsūdens nav ķīmiski agresīvs pret betonu. Padziļināto izpēti veica neatkarīgie eksperti SIA ”Firma L4” sadarbībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu.

VNĪ skaidroja, ka arhīvos atrodamajā ēkas dokumentācijā minēts, ka pēc projekta risinājumiem ēkas dolomīta apdares plāksnes pie sienām stiprinātas ar metāla enkuru sistēmu, taču dabā ekspertu veiktajā ēkas fasādes apdares dekoratīvo dolomīta plākšņu adhēzijas jeb piesaistes (saķeres) stiprības novērtēšanā, plākšņu materiālu atraujot no pārējās dziļāk esošās ārsienu struktūras, konstatēts, ka padomju laika fasādes apdarē izmantotajām dolomīta plāksnēm apakšā ir javas kārta un paredzētā metāla enkuru sistēma nav pielietota. Izpētes aprēķini liecina, ka vidēji 54% fasādes apdares plākšņu ir ar tukšumu zem tām un objektā izlases veidā veikto 7 mērījumu noteiktā vidējā adhēzijas stiprība ir 0.50 MPa, kas ir trīs reizes zemāks par pieņemto 1,5 MPa rādītāju. Līdz ar to plāksnes ar tukšumiem zem tām šobrīd ir ieķīlējušās fasādes plāksnēs, kurām ir javas pamatne.

Konstatējot neapmierinošo fasādes apdares stāvokli, lai mazinātu jebkādus riskus iespējamā plākšņu atdalīšanās gadījumā, VNĪ nekavējoties ēku norobežojis, apkārt ēkai izvietojot metālu žogu.

“Izvērtējot iespējamos rīcības scenārijus dotajā situācijā, metāla žoga izvietošana gar ēku atzīta kā drošākais un saimnieciski pamatotākais risinājums. Tika vērtēta arī ēkas iekonservēšanas vai flīžu demontāžas scenārijs, taču bez tālākas ēkas attīstības vīzijas tas nebūtu saprātīgākais risinājums, jo tas radītu vēl papildus riskus, kas saistīti ar ietekmi uz atklātajām ēkas konstrukcijām pēc flīžu demontāžas. Turklāt ēkas konservācijas izmaksas ar saudzīgu flīžu demontāžu, tās marķējot un uzglabājot, lēšamas ļoti apjomīgas – virs 300 tūkstošiem eiro," norādīja Jānis Ivanovskis-Pigits.

Šobrīd paralēli tiek veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kuras rezultātā tiks apzinātas ēkas galvenās arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, kā arī apdraudētie un remontējamie apdares un konstruktīvie elementi, t.sk., objekta telpiskā struktūra un konstrukcijas, fasāžu un iekštelpu apdare un detaļas – ziņas par apdares materiāliem, būvdetaļām. Izpētē tiks iegūti arī dati par ēkas un tās detaļu saglabātības stāvokli. Tāpat pašlaik tiek veikta arī topogrāfiskā uzmērīšana, kuras dati būs zināmi 2021. gada februārī.

KONTEKSTS:

Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.

Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.

Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.

Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".

Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.

KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku.

Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres pagaidām neatsakās.

Ministrs arī vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, taču devis arī izvēli līdz 1. martam nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu. Arhitektu savienības vadītājs šādu izaicinājumu ir gatavs pieņemt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt