ĪSUMĀ:
- Pasniedza balvas 21 kategorijā.
- Pasniedza arī vairākas specbalvas, tai skaitā portāla LSM.lv skatītāju balvu filmai "Dvēseļu putenis".
- Par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā godināja kinooperatoru Kalvi Zalcmani.
- Filmas "Dvēseļu putenis" komanda saņēma kopā 6 balvas – kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma, par labāko spēlfilmas režiju, par labāko operatora darbu spēlfilmā, par labāko grima mākslinieka darbu, par labāko mūziku un par labāko montāžas režiju.
- Kopā četras balvas saņēma režisora Viestura Kairiša spēlfilmas "Pilsēta pie upes" komanda – par labāko scenāriju, par labāko aktierdarbu gan pirmā, gan otrā plāna lomās, kā arī par labāko skaņu režiju.
- Katra pa divām balvām saņēma lentes "Ko zina Klusā Gerda" (par labāko mākslinieka darbu un labāko kostīmu mākslinieka darbu), "Valkātājs" (balva labākajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai un balva par labāko operatora darbu dokumentālajā filmā) un "Mans mīļākais karš" (Balva labākā animācijas filmai un balva par labākā animācijas filmas režiju).
- Balvas saņēma arī filmas "Pirmais tilts" (balva labākajai īsmetrāžas dokumentālajai filmai), "Maiņa" (balva labākajai debijas filmai), "Klātbūtne" (balva par labāko dokumentālās filmas režiju), "Gulbju jaunava" (balva par labāko animācijas mākslinieka darbu), "Divas strīpiņas" (balvai labākajai studentu filmai).
"Lielā Kristapa" laureāti
Labākā debijas filma
Kā pirmo ceremonijā paziņoja aizvadītās kino sezonas labāko debijas filmu. Balvu saņēma režisora Reiņa Kalviņa krimināldrāma "Maiņa", kas stāsta par vienu bīstamu nakti taksista Mareka dzīvē.
Nominanti:
- Dainu kamermistērija "Es, karā aiziedams..." – režisors Aleksandrs Okonovs, "Lauska", producente Aiga Bokanova
- "Maiņa" – režisors Reinis Kalviņš, "Mistrus Media", producents Gints Grūbe, kopprod. "Picture House"
- "Skaistai būt" – režisore Andra Doršs, "Epata Studio", producente Antra Gaile, kopprod. Latvijas Televīzija
Labākais operatora darbs dokumentālajā filmā
Balvu par labāko operatora darbu dokumentālajā filmā “Lielā Kristapa” žūrijas pārstāvis un kinooperators Kaspars Braķis pasniedza Haraldam Ozolam un Ivaram Zviedrim par darbu filmā "Valkātājs".
Nominanti:
- Gints Bērziņš ("Pirmais tilts")
- Aleksandrs Grebņevs ("Klejotāji")
- Viktors Grībermans, Aivars Lubānietis ("Katra diena simtgadē. Gadalaiki")
- Haralds Ozols, Ivars Zviedris ("Valkātājs")
Labākā dokumentālās filmas režija
Savukārt balvu par labāko dokumentālās filmas režiju saņēma Liene Linde un Armands Začs par filmu "Klātbūtne".
Žūrijas pamatojumā atzīmēts, ka balva piešķirta "par dziļi personīgiem un vienlaikus ļoti izjustiem stāstiem, kas pasniegti ar pārliecinošu vienkāršību, kas iespējama tikai ar lielu uzticēšanos filmas veidotājiem.”
Nominanti:
- Liene Linde, Armands Začs ("Klātbūtne")
- Matīss Kaža ("Klejotāji")
- Laila Pakalniņa ("Pirmais tilts”)
- Ivars Zviedris ("Afigenna")
Labākais animācijas mākslinieka darbs
Žūrijas pārstāve Ieva Viese-Vigula atklāja laureātus animācijas filmu kategorijās. Balvu par labāko animācijas mākslinieka darbu saņēma Kārlis Vītols par darbu filmā "Gulbju jaunava".
Nominanti:
- Kristīne Jurjāne, Toms Burāns ("Māsiņas Puteklītes")
- Sveins Nīhuss / Svein Nyhus, Krišjānis Ābols, Laima Puntule ("Mans mīļākais karš")
- Kārlis Vītols ("Gulbju jaunava")
Labākā animācijas filmas režija
Par labāko animācijas filmas režiju balvu saņēma Ilze Burkovska-Jakobsena par filmu "Mans mīļākais karš".
Nominanti:
- Ilze Burkovska-Jakobsena ("Mans mīļākais karš")
- Nils Skapāns, Anna Zača ("Visi mani draugi ir miruši")
- Kārlis Vītols ("Gulbju jaunava")
Labākā studentu filma
Tradicionālo lukturi, kas kalpo kā atzinība labākajai studentu filmai, šogad ieguva režisore Alise Zariņa par filmu “Divas strīpiņas”.
Nominanti:
- "Divas strīpiņas" – režisore Alise Zariņa, Latvijas Kultūras akadēmija
- "Novirze" – režisore Kate Rasa Ozola, Latvijas Mākslas akadēmija
- "Sapņu pavasaris" – režisore Rūta Znotiņa, Latvijas Kultūras akadēmija
- "Suspensija Prima" – režisors Georgs Harijs Āva, Latvijas Mākslas akadēmija
- "Šambala" – režisors Kristaps Opincāns, Latvijas Kultūras akadēmija
Labākā skaņu režija
Par labāko skaņu režiju laurus šogad plūca Ludvīks Bohadlo un Roberts Slezaks par darbu pie filmas "Pilsēta pie upes".
Nominanti:
- Ernests Ansons ("Mans mīļākais karš")
- Ludvīks Bohadlo / Ludvík K. Bohadlo, Roberts Slezaks / Robert Slezák ("Pilsēta pie upes")
- Anrijs Krenbergs ("Ko zina Klusā Gerda")
- Aleksandrs Vaicahovskis ("Dvēseļu putenis")
Labākā montāžas režija
Par labāko montāžas režiju balvu saņēma Gatis Belogrudovs (filma "Dvēseļu putenis”).
Nominanti:
- Gatis Belogrudovs ("Dvēseļu putenis")
- Armands Začs ("Pilsēta pie upes")
- Madara Didrihsone, Andra Doršs, Arta Ģiga, Armands Zvirbulis ("Katra diena simtgadē. Gadalaiki")
Labākais scenārijs
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma paziņoja, ka balvu par labāko scenāriju žūrija šogad piešķīra Viesturam Kairišam – filmas "Pilsēta pie upes” scenārija autoram.
Nominanti:
- Ilze Burkovska-Jakobsena (“Mans mīļākais karš”)
- Boriss Frumins, Dzintars Dreibergs ("Dvēseļu putenis")
- Viesturs Kairišs ("Pilsēta pie upes”)
Specbalvas
Starptautiskās kino kritiķu un žurnālistu federācijas FIPRESCI balvu šogad saņēma režisoru Lienes Lindes un Armanda Zača filma “Klātbūtne”.
Laikraksta “Diena” specbalvu piešķīra divām filmām – Lailas Pakalniņas filmai “Pirmais tilts” un Annas Začas un Nila Skapāna filmai “Visi mani draugi ir miruši”.
Izdevuma “Kino Raksti” specbalva aizceļoja pie filmas “Ko zina Klusā Gerda” operatora Andreja Rudzāta.
Operators Andrejs Rudzāts par filmu “Ko zina Klusā Gerda” saņēma arī "Lielā Kristapa" žūrijas specbalvu – atzinības rakstu. Žūrija atzinību piešķīra “par oriģinālu gaismas un krāsu pielietojumu, radot jaunu, zaigojošu pasauli, kas skatītāju pārceļ netveramā vietā starp sapni un īstenību.”
“Rīgas namu” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika “Rīgas namu” specbalvu pasniedza 2020. gadā kinoteātrī “Splendid Palace” skatītākajai filmai – “Dvēseļu putenis”.
Labākā mūzika
Žūrijas pārstāvis, bijušais Lietuvas kinocentra vadītājs Rolandas Kvietkauskas paziņoja laureātu kategorijā “Labākā mūzika” – balvu saņēma filmas "Dvēseļu putenis" komponiste Lolita Ritmanis.
Nominanti:
- Kārlis Auzāns ("Mans mīļākais karš”)
- Juste Janulīte / Justė Janulytė, Juris Vaivods ("Pilsēta pie upes")
- Lolita Ritmanis ("Dvēseļu putenis”)
Labākais grima mākslinieka darbs
Par labāko grima mākslinieka darbu šogad laurus plūca filmas "Dvēseļu putenis” grima māksliniece Dzintra Bijubena.
Nominanti:
- Dzintra Bijubena ("Dvēseļu putenis")
- Beata Rjabovska ("Pilsēta pie upes")
- Ilze Trumpe ("Ko zina Klusā Gerda")
Labākais kostīmu mākslinieka darbs
Balvu par labāko kostīmu mākslinieka darbu saņēma Keita par darbu pie filmas "Ko zina Klusā Gerda".
Nominanti:
- Liene Dobrāja ("Maiņa")
- Keita ("Ko zina Klusā Gerda")
- Rūta Kuplā, Agne Rimkute / Agnė Rimkutė ("Pilsēta pie upes")
- Sandra Sila ("Dvēseļu putenis”)
Labākais mākslinieka darbs
Kategorijā “Labākais mākslinieka darbs” laurus plūca filmas "Ko zina Klusā Gerda” mākslinieks Jurģis Krāsons.
Nominanti:
- Ieva Jurjāne ("Pilsēta pie upes")
- Jurģis Krāsons ("Ko zina Klusā Gerda”)
- Juris Žukovskis ("Dvēseļu putenis”)
Labākais operatora darbs spēlfilmā
Balvu par labāko operatora darbu spēlfilmā saņēma filmas "Dvēseļu putenis” operators Valdis Celmiņš.
Žūrijas pamatojumā uzsvērts: “Filmas vizualitāte ļauj sajust kara aukstumu un nežēlību, kā arī apliecina cilvēka dvēseles neizsīkstošo spēku.”
Nominanti:
- Gints Bērziņš ("Pilsēta pie upes")
- Valdis Celmiņš ("Dvēseļu putenis”)
- Džordžs Čipers-Lillemarks / George Chiper-Lillemark ("Maiņa")
- Andrejs Rudzāts ("Ko zina Klusā Gerda”)
Balva par mūža ieguldījumu
“Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā šogad saņēma kinooperators, pedagogs, Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesors Kalvis Zalcmanis.
Par šī gada laureātu viņa kolēģi raksta: “Dokumentālajā filmā operatora jūtīgai saskarei ar pasauli un spējai saskatīt mākslinieciskos tēlus dzīves realitātē ir īpaša specifika, bet ne visiem profesijas pārstāvjiem šī spēja piemīt vienādā mērā. Nereti par leģendāru saucam Rīgas dokumentālā kino skolu – īpašu periodu Latvijas kino vēsturē, kad vienotā un līdzvērtīgā stilā strādāja vesela domubiedru kopa, radot ne tikai Latvijas mērogā nozīmīgas filmas. Viens no šīs grupas stabilākajiem balstiem ir kinooperators Kalvis Zalcmanis, kuram nemanot piezagusies nozīmīga jubileja un balva par mūža ieguldījumu ir patiešām pelnīta.”
Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma
Aizvadītās kino sezonas labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu nosauca lietuviešu kinorežisors, “Lielā Kristapa” žūrijas pārstāvis Arūns Matelis.
Balvu saņēma režisores un producentes Lailas Pakalniņas filma "Pirmais tilts", kas uzņemta uz 1997. gadā pirktas un 2018. gadās nejauši atrastas kinolentes.
Žūrijas savā pamatojumā atzīmēja: “Spēcīgs vizuālais stāsts, kas atspoguļo mirkļa skaistumu.”
Nominanti:
- "Afigenna" – "Dokumentālists", producents Ivars Zviedris
- "Mans mīļais Don" – "Raccoon Hands Productions", producents Pauls Dombrovskis
- "Pārgājiens'44" – "Tritone Studio", producente Zane Sietniece, kopprod. Latvijas Televīzija
- "Pirmais tilts" – "Kompānija Hargla", producente Laila Pakalniņa
Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma
Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu atzīta režisora un producenta Ivara Zviedra filma "Valkātājs", kas vēsta par dzīvi Latvijas pierobežā un kādas jaunas, savdabīgas profesijas piekopējiem, kas iedēvēti par “valkātājiem”.
Žūrijas savu izvēli pamatoja, sakot: “Filma, kas uzmanīgi seko tās personāžu sociālajām un politiskajām dienaskārtībām to drūmākajos posmos un aplūko izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras pierobežā dzīvojošie, sniedzot iespēju sadzirdēt to cilvēkus, kuriem ne vienmēr tiek dota iespēja izteikties.”
Nominanti:
- "Katra diena simtgadē. Gadalaiki" – "Sibīrijas Bērni", producente Dzintra Geka
- "Klātbūtne" – "Ego Media", producents Guntis Trekteris
- "Valkātājs" – "Dokumentālists", producenti Ivars Zviedris, Marta Bite
Labākā animācijas filma
Labākās animācijas filmas titulu ieguva režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas animētais dokumentālais stāsts par pieaugšanu aukstā kara laikā "Mans mīļākais karš".
Žūrijas balvu piešķīra “par oriģinālu veidu kā dalīties ar personīgo pieredzi, pārnesot uz ekrāna bērna skatījumu uz pasauli aiz dzelzs priekškara, atsvaidzinot to ar vieglu ironijas devu.”
Nominanti:
- "Gulbju jaunava" – "Air Productions", producente Līga Gaisa
- "Mans mīļākais karš" – "Bivrost Film, Ego Media", producenti Trond Jacobsen, Guntis Trekteris
- "Visi mani draugi ir miruši" – "VFS Films", producents Uldis Cekulis
Skatītāju balva
No 22. oktobra līdz 12. novembrim sabiedrisko mediju portālā LSM.lv notika skatītāju balsojums, kurā par skatītāju balvu šogad sacentās 13 kino darbi, ko par labākajiem spēlfilmu, animācijas filmu un dokumentālo filmu kategorijās bija atzinusi atlases komisija. Skatītāju balvas ieguvēju "Lielā Kristapa" ceremonijā atklāja LTV žurnāliste un raidījumu vadītāja Henrieta Verhoustinska.
Gandrīz pusi no visām skatītāju balsīm ieguva un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv skatītāju balvu par gada labāko veikumu kinomākslā saņēma filma “Dvēseļu putenis”.
Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā
Šogad atlases komisija neizdalīja atsevišķi labākos sieviešu un vīriešu aktierdarbus, jo filmās tikpat kā neesot bijis galveno lomu sievietēm. Tā vietā pasniedza balvas vienotās nominācijās "Labākais aktierdarbs galvenajā lomā" un "Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā".
Par labāko aktierdarbu otrā plāna lomā balvu saņēma Brigita Cmuntova par Ziseles lomu filmā "Pilsēta pie upes".
Nominanti:
- Gundars Āboliņš ("Pilsēta pie upes")
- Jozs Budraitis / Juozas Budraitis ("Pilsēta pie upes")
- Brigita Cmuntova / Brigita Cmuntová ("Pilsēta pie upes")
- Gatis Gāga ("Ko zina Klusā Gerda")
- Inese Pudža ("Ko zina Klusā Gerda")
Labākais aktierdarbs galvenajā lomā
Balvu par labāko aktierdarbu galvenajā lomā saņēma Dāvis Suharevskis par Anša lomu filmā "Pilsēta pie upes".
Nominanti:
- Oto Brantevics ("Dvēseļu putenis")
- Agnese Cīrule ("Pilsēta pie upes")
- Andris Keišs, Jānis Skutelis, Egons Dombrovskis (nominēti kā ansamblis; “Kino un mēs”)
- Edgars Ozoliņš ("Maiņa")
- Dāvis Suharevskis ("Pilsēta pie upes")
Labākā spēlfilmas režija
Laurus par labāko spēlfilmas režiju šogad plūca Dzintars Dreibergs par vēsturisko kara drāmu "Dvēseļu putenis".
Žūrija norādīja, ka balva piešķirta "par vēsturiskas latviešu filmas pacelšanu jaunā mākslinieciskajā līmenī, par drosmīgiem radošiem lēmumiem, kas rada skatītājam līdzpārdzīvojumu valsts izveidošanas procesam.”
Nominanti:
- Dzintars Dreibergs ("Dvēseļu putenis")
- Viesturs Kairišs ("Pilsēta pie upes)
- Jevgeņijs Paškēvičs ("Ko zina Klusā Gerda")
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma
Ceremonijas noslēgumā vakara lielāko intrigu raisošākās balvas saņēmēju nosauca kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Labākās pilnmetrāžas spēlfilmas titulu saņēma režisora Dzintara Dreiberga vēsturiskā kara drāma "Dvēseļu putenis", kas pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadus senā pagātnē un stāsta par sešpadsmitgadīgo Artūru, kurš dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama.
Žūrijas balvu piešķīra "par būtisku Latvijas vēstures notikumu atainojumu, ļaujot mums tos izjust un noticēt.”
Nominanti:
- "Dvēseļu putenis" – "Kultfilma", producenti Inga Praņevska, Dzintars Dreibergs
- "Ko zina Klusā Gerda" – "Nida Filma", producents Jevgeņijs Paškēvičs, kopprod. "Studija Lokomotīve"
- "Pilsēta pie upes" – "Ego Media", producents Guntis Trekteris, kopprod. "8Heads Productions" (Čehija), "Artbox" (Lietuva)
Ceremoniju vadīja aktrise Inga Alsiņa-Lasmane un aktieris Āris Matesovičs. Svinīgais vakars ar saukli “Lielais Kristaps pārdzīvo” šoreiz nevis ierastajā vietā – kinoteātrī, bet Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas telpās. Saziņu ar balvu laureātiem no četriem "kino štābiņiem" nodrošināja “Lielā Kristapa” korespondenti – aktieri Jānis Kronis, Reinis Boters, Ance Strazda un Klāvs Mellis.
Šogad “Lielajam Kristapam” bija pieteiktas 65 filmas, kā jau ierasts, tās vispirms vērtēja Nacionālās kino balvas atlases komisija, kas katrā kategorijā nominēja 3 līdz 5 filmas, bet laureātus izvēlējas starptautiskā žūrija, kurā darbojās kinorežisors Juris Poškus, operators Kaspars Braķis no Latvijas Kinooperatoru ģildes, aktrise un režisore Elita Kļaviņa, animācijas pētniece, “FIPRESCI Latvija” pārstāve Ieva Viese-Vigula, kinoproducente un Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāve Aija Bērziņa, kā arī bijušais Lietuvas kinocentra vadītājs Rolandas Kvietkauskas un lietuviešu kino režisors Arūns Matelis.
Šogad Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” tika pasniegta jau 32. reizi. Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju.
