ĪSUMĀ:
- Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu.
- Vairāk kā 8000 ligzdu atrodas uz elektrības stabiem.
- Jau ceturto gadu LDF sadarbībā ar "Sadales tīklu" nodrošina tiešraidi no baltā stārķa ligzdas Tukuma novadā.
- Šogad notiek kārtējā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā aicināti piedalīties visi iedzīvotāji.
Plēsēji ar labu apetīti
Stārķu izplatības areāla ziemeļu robeža ir Igaunija. Zviedrijā un Somijā šie aptuveni četrus kilogramus smagie putni ar divmetrīgo spārnu plētumu un 20 centimetrus garo knābi ir retums. Bet mēs baltos stārķus varam redzēt kuplā skaitā. Pirmie stārķi atlido pie mums uz ligzdošanas vietām marta beigās, bet pēdējie, kas parasti ir mazāk pieredzējušie un jaunie putni – maijā.
"Barība ir pats varenākais ekoloģiskais faktors, kas nosaka jebkuras dzīvas būtnes skaitu un labklājību. Ja ir ko ēst, tad ir arī ēdāji," skaidroja baltā stārķa monitoringa vadītāja, ornitoloģe Māra Janaus.
Stārķu barība ir kukaiņi visdažādākajās attīstības stadijās, peļveidīgie grauzēji, kurmji, abinieki, rāpuļi, kā arī uz zemes ligzdojošo putnu mazuļi un pat zaķēni. Stārķi ir pamatīgi plēsēji ar visnotaļ labu apetīti. Kad izšķilsies mazuļi, tad barības ieguve būs jo īpaši svarīga.
Savukārt stārķu ligzda var pārsniegt pat vienas tonnas svaru, bet, ja tā nogāžas, stārķi ir gana čakli un ātri vien uzbūvē sev jaunu.
"Šobrīd viņi ļoti aktīvi nodarbojas ar mīlēšanos. Kāda būs nākotne tajā ligzdā, tie pamati tiek likti šobrīd," skaidroja ornitoloģe.
Pirmās olas stārķu ligzdā var parādīties ap aprīļa vidu vai aprīļa beigās. Pēc 33–34 dienu perēšanas izšķiļas mazuļi.
Jau ceturto gadu, Latvijas Dabas fondam sadarbojoties ar AS "Sadales tīkls", tiek nodrošināta tiešraide no baltā stārķa ligzdas, kas atrodas elektrības stabā. Ornitologs Jānis Ķuze pastāstīja, ka kamera pa ziemu ir aizaugusi ar netīrumiem un būtu jānotīra, taču šogad šis darbiņš mazliet nokavēts, jo stārķi jau atgriezušies.
"Tagad mums ir variants nedaudz pagaidīt, kad putni no ligzdas izlidos, un tad pie šīs kameras ar pacēlāju pacelties, lai to notīrītu, bet, ja putni izdomās sēdēt ligzdā un baudīt saulīti, tad mēs tīrīšanu vienkārši atcelsim," teica Ķuze.
Abi stārķi tomēr izlēma ligzdu pamest, lai dotos baroties, un dažu minūšu laikā kameras stikls tika nospodrināts. Ķuze norādīja, ka svarīgi, lai brīdī, kad cilvēks pietuvojas ligzdai, putni nebūtu blakus. Tīrīt kameru, putniem redzot, nebūtu laba izvēle.
Stārķi, stabi un pamatnes
Zīmīgi, ka pagājušā gadsimta 70. gados tikai 1% stārķu ligzdu atradās uz elektrības vai telefona stabiem. Tad cilvēki mēdza uzstādīt ratu riteņus koku galotnēs. Savukārt mūsdienās uz elektrības stabiem ir 80%, kas ir vairāk kā 8000 ligzdu.
"Stārķis ir liels putns, un viņš ligzdu taisa vietās, kur var ērti pielidot. Elektrības stabi, protams, ir diezgan ērta vieta, un, ja mēs skatāmies, varētu teikt, ka mums Latvijā ir stārķu lielsaimniecība. Bet jāsaka, ka tā nav pati drošākā ligzdošanas vieta gan stārķiem, gan nedaudz tas traucē infrastruktūrai. Būvējot ligzdas, var veidoties pārrāvumi, un arī diemžēl stārķi iet bojā, jo zem ligzdām ir vadi, pa kuriem iet elektrība," atzina AS "Sadales tīkls" Komunikācijas projektu vadītājs Jānis Aizpors.
Tāpēc ligzdas, kas atrodas uz elektrības stabiem, tiek pieskatītas, un, ja tās kļūst bīstamas un var nokrist, tad "Sadales tīkls" darbinieki kopā ar ornitologiem lemj par to noņemšanu. Tas, protams, tiek darīts laikā, kad ligzda nav apdzīvota.
Ja pie jūsu mājas atrodas elektrības stabs, uz kura ir stārķu ligzda, kas draud nokrist vai jau ir nokritusi, tad var lūgt uzstādīt speciālu mākslīgo pamatni. Savukārt, ja elektrības līnija tiek modernizēta un ierakta zemē, tad ar uzņēmumu var vienoties par simbolisku naudas summu atpirkt pašu elektrības stabu.
Tiesa, tad pamatne vecajā stabā būs jāpērk un jāuzstāda par saviem līdzekļiem, bet iespēja nopirkt gatavas pamatnes ir.
"Mēs jau esam uzstādījuši vairāk kā 6000 pamatnes. Visas vēl nav apdzīvotas, bet stārķiem laikam ir jāpierod. Un, ja uzliec pamatni, nav garantijas, ka pirmajā gadā stārķis nāks un dzīvos; ir jāpaiet pāris gadiem. Protams, mēs sekojam līdzi un cenšamies pāriet uz speciāli iekārtotām pamatnēm, lai nebūtu šie stabi," sacīja Aizpors.
Trīs sezonu laikā, kopš var vērot tiešraidi no stārķu ligzdas, notikumu bijis daudz. Divas no ligzdošanas sezonām šajā ligzdā bija sekmīgas, bet pirmajā gadā visi jaunie putni no ligzdas tika izmesti ārā. Iemesls šādai putnu rīcībai ir barības trūkums. Bet mēdz notikt arī iekšsugas konflikti, kad putnēnus no ligzdas izmet citi stārķi.
"Ir tādi, kas ir ļoti teritoriāli un necieš savā tuvumā nevienu stārķi. Bet tajā pašā laikā – ne tikai kaut kur Spānijā vai citur, bet arī pie mums – ir, kad viņi ligzdo kolonijās; pat vairākas ligzdas vienā kokā vai uz blakus ēkām, vai stabiem, un tur viņi sadzīvo tīri labi," norādīja baltā stārķa monitoringa vadītāja Māra Janaus.
Kā gan iespējams uzskaitīt 14 000 apdzīvotās balto stārķu ligzdas?
Jau kopš 1934. gada, kad notika pirmā starptautiskā balto stārķu uzskaite, periodiski iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties. Pēdējo reizi šāda uzskaite Latvijā notika 2014. gadā.
Kā skaitīt ligzdas
"Šogad tieši notiek 8. starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, un, protams, ka Latvija tajā piedalīsies tāpat kā visās iepriekšējās. Tāpēc mums ir lieliski dati, lai mēs varētu salīdzināt, kā bija, un izdarīt secinājumus par to, kas būs," norādīja baltā stārķa monitoringa vadītāja.
Informāciju, kas un kā ir jādara, var meklēt Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) un dabasdati.lv mājaslapās. Svarīgi ir atzīmēt ligzdas atrašanās vietu, kā arī ziņot, vai tā ir apdzīvota.
"Jānorāda arī tas, uz kā tā ligzda ir uzbūvēta – ēka, koks vai stabs. Ja var noteikt, tad – vai šai ligzdai ir mākslīgā pamatne, vai cilvēks ir izveidojis pamatnīti, uz kuras stārķis tālāk veido savu ligzdu. Un, protams, jūlijā ir jāapskatās, ja tas ir iespējams, vai šajā ligzdā ir izauguši bērni, un cik to ir," skaidroja Janaus.
Kaut arī stārķu populācija Latvijā ir augusi un stabila, tomēr ir bažas par to nākotni.
"Pasaules pieredze liecina, ka vietās, kur ainava ir ļoti mainījusies uz intensīvākas apsaimniekošanas pusi, tur stārķiem vienkārši nav, ko ēst, jo pazūd mitrzemes, pazūd vardes, pazūd lielie kukaiņi, kas viņiem ir nozīmīgi barības dzīvnieki, un tas nozīmē, ka viņi nespēj izbarot mazuļus," norādīja Ķuze.
Jāpiebilst, ka stārķi vairāk saglabā uzticību ne viens otram, bet gan ligzdai, proti, ja ligzdošana iepriekš ir bijusi sekmīga, tad arī viņu savstarpējā uzticība ir augstākā līmenī.
