Tomēr saprotams, ka filmu kvalitāte nav atkarīga tikai no skatītāju patriotisma un piešķirtā finansējuma. Arī šogad netrūka materiāla kritikai.
Spilgtākos notikumus kultūras gada apskatā piedāvā LTV Kultūras redakcijas personības.
- Par nozīmīgo mūzikā stāsta Maija Amoliņa.
- Uz piedzīvoto teātrī atskatās Līga Gaigala.
- Spilgtāko vizuālajā mākslā izceļ Anete Lesīte.
- Būtisko literatūrā apkopo Jolanta Muižniece.
- Latvijas kino ainu atklāj Jānis Lācis.
- Par kultūras jaunumiem Latvijas Televīzijā stāsta Linda Veinberga.
- Ar notikumiem, kas raisījuši asākās diskusijas, iepazīstina Zane Brikmane.
Latvijas kino panākumi ārvalstīs
Šī gada oktobrī pie Latvijas skatītājiem nonāca Jura Kursieša sociālpsiholoģiskā drāma “Oļegs”. Filma par peļņas meklētāju Rietumeiropā un darba verdzību izrādījās ne tikai aktuāls diskusiju temats, bet arī profesionāli izpildīts kino darbs, kuru novērtēja virknē starptautiskos festivālos. “Oļegs” saņēma “Lielo Kristapu” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”, kā arī tika iekļauts Eiropas Kinoakadēmijas 46 labāko spēlfilmu vidū, kas Latvijas kino ir vērā ņemams sasniegums.
Festivālu laurus turpina plūkt arī Ginta Zilbaloža pilnmetrāžās animācijas filma “Projām”, kura oktobrī iekļuva ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” garajā sarakstā. To, vai tā iekļūs labāko pieciniekā un turpinās cīņu par zelta statueti, uzzināsim pavisam drīz – janvāra vidū.
Jaunie un mūžam jaunie skatītāji
Mēģinājumu uzrunāt esošo un pirms 30 gadiem bijušo jauniešu auditoriju visai veiksmīgi īstenoja režisors Jānis Ābele ar darbu “Jelgava '94”. Pēc Jāņa Joņeva grāmatas veidotā filma izpelnījās dalītu kritiku, tomēr tā neliedza režisoram saņemt “Lielo Kristapu” kategorijā “Labākais spēlfilmas režisors”.
Dokumentālais kino
Dokumentālajā kino jāizceļ Ginta Grūbes un igauņu režisora Jāka Kilmi emocionālais un vizuāli saistošais stāsts par padomju disidenta Imanta Lešinska meitu “Spiegs, kurš mans tēvs”.
Tāpat arī jāizceļ Vitālija Manska vairāku valstu kopražojumā veidotā lente “Putina liecinieki” par Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākšanu pie varas. Šī filma saņēma “Lielo Kristapu”, tā ir godalgota vairākos starptautiskos festivālos un bija viena no piecām, kas cīnījās par Eiropas Kinoakadēmijas balvu.
Spilgtas debijas
Pilnmetrāžas spēlfilmu kino jāizceļ divas debijas – Kārļa Lesiņa “Izmisums” un Alises Zariņas “Blakus”. Pēdējā saņēma “Lielo Kristapu” par labāko scenāriju.
Fenomens
Ja Latvijas kino tiktu pasniegta balva kategorijā “Fenomens”, tad šogad tajā neapstrīdams līderis būtu “Dvēseļu putenis”. Tā ir līdz šim dārgākā latviešu filma, un pirmo reizi mūsu kino vēsturē piecu nedēļu laikā to ir noskatījušies vairāk nekā 200 tūkstoši skatītāju. Salīdzinājumam – pērn visu filmu skatītāju skaits gadā bija 550 tūkstoši. Un, protams, šī Aleksandra Grīna romāna ekranizācija pagaidām ir labākais, kas latviešu kino ir radīts par kara tēmu un Brīvības cīņām.
Visbeidzot, šis gads turpināja apliecināt, ka daļa no Latvijas kino panākumiem ir meklējama kopražojumos. Īpaši starp Baltijas valstīm. To arī apliecina vairāku iepriekš minēto filmu starptautiskie panākumi.
