Festivāla «Artdocfest/Riga» atklāšanā godinās Jura Podnieka un Alekseja Navaļnija piemiņu

Piektdien, 1. martā, sākas starptautiskais dokumentālo filmu festivāls "Artdocfest/Riga", ko organizē Kremļa kritiķis, režisors Vitālijs Manskis, kas pirms 10 gadiem no Krievijas pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Šogad žūrijā – poļu vēsturnieks, Roberta Kenedija Cilvēktiesību balvas laureāts Ādams Mihniks, Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs, no Krievijas emigrējusī Jaunā Rīgas teātra aktrise Čulpana Hamatova, ukraiņu kinokritiķis un kultūras žurnālists Dmitro Desjateriks.

Festivāla «Artdocfest/Riga» atklāšanā godinās Jura Podnieka un Alekseja Navaļnija piemiņu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Mūsu tikšanās brīdī "Artdocfest/Riga" prezidents Vitālijs Manskis uzzinājis, ka festivāla atklāšanas dienā noliktas arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina galvenā opozicionāra Alekseja Navaļnija bēres. Viņi bija labi pazīstami, Navaļnijs bija regulārs "Artdocfest" viesis, kad šo festivālu pirms Krievijas uzsāktā kara vēl atļāva rīkot Maskavā. Tad Vitālijs Manskis vēl nebija nonācis Krievijas ārzemju aģentu sarakstā, bet Navaļnijs – cietumā un pēc tam stingra režīma kolonijā, kur izdzisa viņa dzīvība. "Artdocfest" atklāšanā godinās arī šī režīma mocekļa piemiņu.

"Vispār represiju līmenis Krievijā… ziniet, man likās, ka es par to visu zinu un varu uzminēt, kas tālāk notiks Krievijā. Bet to, kas tur notiek, pat vairs nav iespējams uzminēt – tas jau pārspēj manas visdepresīvākās, negatīvākās un nepieļaujamākās prognozes,"

teic Vitālijs Manskis. "Navaļnija slepkavība cietumā… Vakar divarpus gadus cietumā dabūja viens no Nobela Miera prēmijas laureāta cilvēktiesību centra "Memoriāls" vadītājiem Orlovs – par feisbuka ierakstu, kurā viņš sacīja, ka Krievija atgādina fašistisko Vāciju."

Konkursa programmā nav iekļauta neviena Krievijas filma, uzsver Manskis. Kaimiņvalstī notiekošajā varēs ieskatīties ar ārzemju režisoru acīm, vai arī, vērojot tādu režisoru filmēto, kas ir emigrējuši no Krievijas, piemēram, Francijā montēto Vitālija Akimova "Pēdējo vasaru". "Tā ir jauno maskaviešu tusiņu dzīve, kur cilvēki bauda seksu, mīlestību, dejas un citas izklaides. Tur nav kara, neviens no šiem tusētājiem nedodas tālāk uz fronti. Bet tur karš kā tāds tārps ielien šajā ķermenī, šajā vidē, un izmaina to tik ļoti, ka visi saprot: tā ir viņu pēdējā brīvā vasara," par filmu saka Manskis.

"Artdocfest" šogad piedāvās arī telekanāla "Current Times" producētas filmas, kuras uzņēmuši jauni režisori Krievijā, kuriem nākas slēpt savus vārdus.

Kinodarbi grupēti divās konkursa programmās – "Baltic Focus" un "Artdocfest Open" – un arī trīs tematiskajās programmās. Viena no tām apvieno filmas, kas veltītas mākslai vai pašas veidotas izteikti mākslinieciski, otra – pretkara filmas, kas vēršas pret Ukrainā notiekošo, bet trešā – filmas tieši par Ukrainu. Konkursa programmu varēs skatīties kinoteātrī "Splendid Palace", bet tematiskās filmas – mākslas centrā "Zuzeum", kur tās būs pieejams bez maksas (ar iepriekšēju pieteikšanos).

"Baltic Focus" programmā paredzētas arī divu jaunu latviešu filmu pirmizrādes. Viena ir Ivara Zviedra filma "Kaprači" – autorkino par bēru kultūru Latvijā –, bet otra – Annas Vidulejas un Antras Cilinskas filma "Podnieks par Podnieku", balstīta leģendārā kinorežisora Jura Podnieka dienasgrāmatās par notikumiem pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Stāsta Antra Cilinska: "Tas ir absolūtas padomju stagnācijas laiks un Atmodas laiks, faktiski impērijas sabrukuma laiks, mēs jūtam, kā šie lielie jautājumi ir izgājuši cauri cilvēka dzīvei.

Pats paradoksālākais, mēs atkal esam nonākuši punktā, kad "krievu tanki" atkal ir visiem galvās, mēs redzam tos ekrānos. Mēs atkal varam sākt runāt par to pašu – par ļaunumu, par vēlmi pakļaut citus, iekarot citus."

"Artdocfest", lai arī tā darbi tapuši kara ēnā, tomēr nav tikai politisko filmu festivāls, atzīmē producente Vaiva Bauze: "Ir filmas, kā, piemēram, "Vika", kas ir dzīvespriecīga, tajā atspoguļota 84 gadus jauna dīdžejmeitene. Saprotam, ka smilšu pulkstenis rit ļoti strauji, bet attieksmi pret dzīvi, kāda viņai ir, – mums daudziem ir jāmācās no tā, jo mēs jau paši izvēlamies, kā novecot. Viņa braukā pa pansionātiem, motivē, izpurina no gultām, liek dejot ar sevi kopā tādiem pašiem sirmgalvjiem kā viņa."

Festivāls, ko rītvakar atklās ar filmu par Juri Podnieku, risināsies nedēļu – līdz 8. martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti