Spilgtākos notikumus kultūras gada apskatā piedāvā LTV Kultūras redakcijas personības.
- Par nozīmīgo mūzikā stāsta Maija Amoliņa.
- Uz piedzīvoto teātrī atskatās Līga Gaigala.
- Spilgtāko vizuālajā mākslā izceļ Anete Lesīte.
- Būtisko literatūrā apkopo Jolanta Muižniece.
- Latvijas kino ainu atklāj Jānis Lācis.
- Par kultūras jaunumiem Latvijas Televīzijā stāsta Linda Veinberga.
- Ar notikumiem, kas raisījuši asākās diskusijas, iepazīstina Zane Brikmane.
Latvijas Nacionālais teātris 2019. gadā atzīmēja savu simtgadi. Šis bija arī pirmais gads, kurā jaunais direktors Jānis Vimba veidoja repertuāru, un "Spēlmaņu naktī" tieši Nacionālā teātra izrāde “Pūt, vējiņi!” ieguva visvairāk balvu. Savukārt Nacionālā teātra bijušais direktors prognozēja, ka šis gads nesīs jaunas vēsmas un jaunas teātra apvienības.
Jaunie un nepieradinātie
Teātra trupa “Kvadrifrons” atdzīvināja Rīgas cirka telpu gan ar izrādēm pieaugušajiem, gan pusaudžiem, gan detektīvu izrādi maziem skatītājiem – “Perturbons”.
Teātrī “Dirty Deal Teatro” četri jaunie skatuves mākslinieki patiesos notikumos balstītu stāstu par piedzīvoto, apmeklējot bērnu namu, apkopoja iestudējumā “Pelmeņi un cigaretes”.
Savukārt Ģertrūdes ielas teātrī Franca Kafkas darba “Krustojums” iespaidā jaunais režisors un horeogrāfs Rūdolfs Gediņš iestudēja personisku stāstu par savas izcelsmes apzināšanos izrādē “Dievišķs fakts”.
Neierastā vidē Tallinas ielas kvartālā režisors Dmitrijs Petrenko iestudēja krimināldrāmu ar asprātīgu ironijas devu “Tēbu zeme”.
Pie teātra izteiksmes līdzekļu valodas eksperimentiem jāmin arī Krievijas viesrežisora Vsevoloda Ļisovska klusuma izrāde “Situāciju komēdija” Ģertrūdes ielas teātrī.
Vēsture teātrī un teātra vēsture
17. gadsimta Amerikas jaunu meiteņu sakāpinātas fantāzijas izvērsās līdzpilsoņu apsūdzēšanā burvestībās, un režisore Laura Groza-Ķibere izrādē “Salemas raganas” Dailes teātrī nešķīsteņu radītam postam pretstatījusi balto baleta pasauli. Pati izrāde trāpīja čekas maisu atvēršanas brīdī.
VDK kartotēkas publiskošana izraisīja diskusijas sabiedrībā. Savu skatījumu par šo procesu Jaunajā Rīgas teātrī piedāvāja Alvis Hermanis iestudējumā “Vēstures izpētes komisija”. Šī izrāde, kas ilgst piecas ar pusi stundas, varētu pretendēt uz gada garākās izrādes nomināciju.
Bet viena no visvairāk iestudētajām lugām – Viljama Šekspīra “Hamlets” jaunu un kritiķu slavētu skatuves dzīvi uzsāka Valmieras teātrī. Stāstu par atriebību, kas saindē dzīves, iestudēja režisore Indra Roga, galveno lomu uzticot Mārtiņam Meieram, kurš par to saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu.
Muzikāli iestudējumi
Savu versiju par atriebību Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī skatītājiem piedāvāja teātra mākslinieciskais vadītājs Sergejs Golomazovs. Franču klasiķa Aleksandra Dimā radītā grāfa Monte-Kristo dzīvesstāsts muzikālās drāmas formā iestudēts izrādē “Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess”.
Muzikāla izrāde ar komponista Kārļa Lāča mūzikas partitūru un Regnāra Vaivara režiju, libretu, dzeju, scenogrāfiju un horeogrāfiju tapusi arī Liepājas teātrī. Pēc latviešu klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem veidotā versija par Kristīnes un Edgara sarežģītajām attiecībām “Purva bridējs ugunī”, iestudēta mūzikla formā.
Virtuālā realitāte teātrī
Par brīnumainu piedzīvojumu jaunajiem skatītājiem un arī viņu vecākiem Nacionālajā teātrī izvērtās režisores Ingas Tropas iestudējums – Luisa Kerola “Alise Brīnumzemē”. To īpašu padarīja arī mākslinieka Ginta Gabrāna radītā izrādes virtuālā realitāte, kurā varēja nonākt, lejuplādējot īpašu lietotni savā telefonā.
Gada gaidītākā un nepieejamākā izrāde
Par gada gaidītāko, noslēpumaināko un nepieejamāko notikumu Latvijas teātra pasaulē izvērtās Alvja Hermaņa iestudētais “Baltais helikopters” ar slaveno baletdejotāju Mihailu Barišņikovu Romas pāvesta Benedikta XVI lomā. Režisors savu pētījumu par šī pāvesta atkāpšanos salīdzina ar vienpersonisku vēstures izpētes komisiju. Biļetes uz šo izrādi iegādāties joprojām izdodas vien retajiem.
