Latvijas Universitātes Āzijas studiju absolvente Anastasija Puzankova "Pasaules panorāmai" virtuālā tūrē izrāda pansionātu vienā no Šanhajas rajoniem vēlā vakara stundā. Anastasija Ķīnā dzīvo 16 gadus un pēdējo pusotru no tiem ir šī pansionāta direktore. Pēc pirmajām ziņām no ziemeļiem par jauna vīrusa izplatīšanos Uhaņā arī viņas pansionātā nekavējoties tika ieviesti drošības pasākumi.
"Līdz tam brīdim radinieki varēja nākt ciemos un paskatīties, kā dzīvo viņu vecīši. Taču pēc epidēmijas izsludināšanas mēs savas durvis slēdzām, neviens nedrīkstēja ierasties.
Visiem darbiniekiem, kas šeit strādāja, vai nu bija jāpaliek pansionātā, vai arī jādodas mājās.
Darbā bija jānēsā maskas un tajā periodā arī cimdi, jāierobežo arī kontakts ar vecāka gadagājuma cilvēkiem. Piemēram, iepriekš mēs veicām dažādus pasākumus – veidojām dažādus rokdarbus, stādījām dārzeņus mūsu mazdārziņā, kā arī kopā dziedājām. Taču epidēmijas laikā to visu nācās pārtraukt un ierobežot situācijas, kurās daudzi cilvēki atrodas vienuviet," pieredzē dalās Anastasija.
Tagad daudzus no ierobežojumiem jau bijis iespējams atcelt. 24 miljonu apdzīvotajā Šanhajā jaunā koronavīrusa augstākajā izplatīšanās posmā, kas tika pieredzēts februāra vidū, tika reģistrēti mazāk nekā 2000 inficēšanās gadījumu. Anastasijas pansionātā nebija neviena saslimšanas gadījuma. Cik viņai zināms – arī vīrusa izcelsmes pilsētā Uhaņā vismaz krīzes izskaņā būtisku problēmu pansionātos nebija.
Ķīnas kultūrā rūpes par vecākiem kā bērnu pienākumu uzturējusi konfūcisma izpratne. Sociālās aprūpes iestādes ir salīdzinoši jauns ieviesums. Sākotnēji faktiski viss balstīts labdarībā, veltītā bez ģimenes atbalsta palikušajiem senioriem, taču tagad šādi mūsdienīgi pansionāti ir arī viens no daudzajiem Ķīnas jauniegūtās labklājības simboliem.
"Esmu bijusi šajos veco ļaužu namos, kas atvērās pirms kādiem 30 gadiem. Tajos var redzēt, ka viss ir diezgan nabadzīgi. Un skaidrs, ka tie veidoti cilvēkiem, kuriem vairs nav kur palikt. Taču pēdējos droši vien desmit gadus veidojas vairāk komerciālas iestādes, tādi pansionāti kā pie mums. Mūsu uzņēmumam, piemēram, ir arī vairāki glaunāki pansionāti, kas domāti bagātiem ļaudīm – kur ir augstākas cenas, taču arī apstākļi ir ļoti labi," stāsta Anastasija.
Pašlaik arvien intensīvāk Ķīnas mediji uzsver, ka viņu pansionātos ir labāk nekā citur.
"Mani intervēja pirms nedēļas avīze "Global Times", arī jautājot, vai zinu par slikto situāciju Amerikas pansionātos, un rādīja rakstu. Varēju tikai atbildēt, ka nezinu – taisnība tā ir vai ne, jo bieži vien ne visām ziņām var ticēt. Katrā ziņā pie mums Ķīnā pansionāti tiešām laikus ieviesa tādu stingru režīmu un noteikumus, kā rezultātā ar situāciju tikām galā," komentē Anastasija.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ. Pansionātu iemītnieki tiek uztverti par vienu no riska grupām un īpaši sargāti no Covid-19.
