"Mana ikdiena – galds, dators. Tad man vēl, protams, ir dezinfekcijas līdzeklis, kuru es visur pūšu. Dīvāns, kurā guļu," stāsta Mārtiņš Jēkabsons. Viņš uz Barselonu devās darba darīšanās, bet atgriezās saslimis. Pagājušas jau 11 dienas karantīnā, un simptomu vairs nav. Mazliet palicis vien sagurums.
"Es lietoju ģimenes ārsta noteiktos medikamentus, kas bija pavisam parasti un ko katrs no mums dzer, kad mēs esam apslimuši, un, protams, ķiplokus ēdu, tējas dzēru un darīju visu ko, lai uzturētu savu imunitāti kārtībā," klāstīja Mārtiņš.
Tagad atlicis vien uzzināt, vai vīruss aizvien mājo jaunā vīrieša organismā un vai viņš neapdraud citus. Mārtiņš gaida atkārtotās analīzes.
"Gaidu. Es piezvanīju pirmdien, un man teica, ka nav zināms, kad, jo ir gara rinda. Kad pienāks mana kārta, tad arī būs."
Dažas stundas pirms sarunas beigām mediķi ieradušies noņemt analīzes. Rezultātu sola diennakts laikā.
Savās sajūtās dalās arī Oskars Cukmačs, kurš ārstējas Rēzeknes slimnīcā. "Joprojām esmu slimnīcā. Jūtos aptuveni tāpat. No rīta temperatūras tā kā nav, bet pa dienu [temperatūra] ap 37,2 turas katru dienu."
Mazliet dedzina krūtīs. Pirmajās dienās ārsti klausījušies trokšņus plaušās un mērījuši asinsspiedienu. Ar to viss ir kārtībā.
Vaicāts, kāpēc viņu tur slimnīcā, jo daudzi ārstējas mājās, Oskars saka: "Es saprotu, ka tāpēc, ka es piektdien biju izsaucis ātro palīdzību, jo man sliktāk bija palicis tajā dienā.
Vairākas reizes dienā pacientu slimnīcā apmeklē ārsti biodrošības tērpos. Trīs reizes dienā atnes ēdienu un izmēra temperatūru. To fiksē uz papīra un iet prom.
"Viens pats te esmu izolēts. Re, kur ir mana gulta šeit. Principā mazā istabiņā esmu izolēts un nekur nedrīkstu iet. Vispār neesmu izgājis no istabas, kopš es šeit atbraucu. Jebkurā gadījumā esmu zināms cilvēks tagad pilsētā un savā rajonā," saka Oskars.
Mārtiņš Magrecs dzīvo un strādā Vācijā, tur inficējās un tur arī palika ārstēties. "Šis ir diezgan centrāls rajons un var redzēt, ka faktiski nav cilvēku uz ielas un nav mašīnu, transporta. Nekas nenotiek."
14 dienas karantīnā aiz muguras un arī jāgaida atkārtotās analīzes. Taču pats un epidemiologi uzskatot, ka esot vesels. Simptomu nav. Viņam pat atļauts aiziet līdz pārtikas preču veikalam.
Jautāts, kā ārstējās – vai dzēra kādus medikamentus, tējas, Mārtiņš saka: "Daudz tējas, daudz miega, atpūtas. Lielākoties neko nedarīju. Jau kādas dienas sešas es diezgan labi jūtos. Es jau 16 dienas mājās kopumā pavadījis."
Vairāk nekā vīruss sirdzējus nogurdinājusi bezdarbība un izolācija vienatnē, bet tā šajās dienās ir izšķirīgi svarīga un jāiztur.
