Sadaļas Sadaļas

Pa straumei

«Pa straumei». Bērze

Pa straumei

Pa straumei. Roja

«Pa straumei». Plītnīca

Noslēpumainā Latgales upe Plītnīca. Laivo no ezera uz ezeru!

Diez vai kāds būs dzirdējis Plītnīcas vārdu, ja nu vienīgi saistot to ar žūpošanu un krogiem. Bet velti! Mazā upīte paslēpusies Latgalē, pašā Ludzas pievārtē. Plītnīca savieno divus ezerus – Zvirgzdenes ezeru un Mazo Ludzas ezeru. Ņemot vērā, ka Plītnīcas garums nesasniedz pat kilometru, šis nav stāsts par klasisku laivošanu, bet gan par piedzīvojumiem zilo ezeru zemē, kur jādodas laivot no ezera uz ezeru, nobaudīt vietējos labumus, iepazīt senos arodus un vienkārši ļauties krāšņās Latgales valdzinājumam.

ĪSUMĀ:

Ko apmeklēt upes krastos?

Kā laivot pa Plītnīcu?

Šis maršruts ideāli piemērots tiem, kuriem straujās un varenās upes liekas vēl nesasniedzams mērķis, jo nav uzkrāta gana liela laivošanas pieredze, kā arī tiem, kuri grib mierpilni atpūsties uz ūdens un iepazīt kultūrvēsturiskus objektus ūdenstilpņu krastos.

Savu Latgales piedzīvojumu var sākt Zvirgzdenes ezerā. Tā kā ezers ir salām bagāts, tad būs interesanti izlīkumot starp saliņām, appeldēt tām apkārt vai izkāpt krastā un sajusties kā pirmatklājējam. Tālāk jāmeklē rokā Plītnīca, kas aizvedīs uz Mazo Ludzas ezeru, no kura pēcāk var nokļūt Lielajā Ludzas ezerā un baudīt skaistas Ludzas ainavas.

Attēlā Plītnīcas upe. Ekrānuzņēmums no Google Maps.

Romantisko salu auklētājs

Zvirgzdenes ezers pie Ludzas robežas savos ūdeņos auklē vairākas mežiem klātas salas ar poētiskiem nosaukumiem. Te atrodama Liepu sala, Ozolu sala, Ievu sala, Lakstīgalu sala, kā arī Mīlestības sala.

Ozolu un Liepu salas izceļas ar īpaši raženiem platlapju mežiem, kā arī bagātīgu augu sugu klāstu – Liepu salā var saskaitīt ap 109 sugām, bet Ozolu salā – ap 103.

Zvirgzdenes ezera salās meklējama arī retā mataino grīšļu suga, kurai gan dzīvi mazliet traucē negantās puķu spriganes, kas salas grib pārņem savā varā. Zvirgzdenes ezerā zaļo niedres, meldri, lēpes, glīvenes, elodejas, kosas un elši, bet naski plunčājas un prom no makšķerniekiem bēg līņi, plauži, karūsas, līdakas, asari, karpas un zandarti.

Zvirgzdenes ezers ir caurteces ezers, tajā ietek Stauka no Cirma ezera, bet iztek Plītnīca.

Klīst leģendas, ka Zvirgzdenes ezera salas patiesībā esot puišu cepures. Pārgalvīgie jaunekļi ezerā noslīkuši, bet viņus ar savām burvestībām tomēr izglābusi kāda vietējā burve, taču cepures palikušas peldam ezerā. Cik bijis puišu, tik tagad salu.

Zvirgzdenes ezera krastā meklējams aktīvās atpūtas uzņēmums “Atpūta Ludzā”, kur saimnieko Dagnis Tihovskis, varenas latgaļu balss īpašnieks, kurš reiz ar mammu un māsu uzvarēja šovā “Dziedošās ģimenes”, bet arī tagad mēdz savus viesus priecēt ar muzikālu programmu. Ja esi ieradies Latgalē bez laivas, tad te vari iznomāt gan laivu, gan pūsli, gan plostu, gan vēl dažādus rīkus piedzīvojumiem tuvējos ezeros un upēs.

Latvijas senākās pilsētas noslēpumi

Ludza lepojas ar Latvijas senākās pilsētas titulu, tās vārds pirmo reizi minēts Kijevas Ipatijas hronikā 1177. gadā, tomēr Ludzas apkaimi par gana labu dzīvošanai uzskatīja jau senās latgaļu ciltis, kas tuvējās zemēs bija izveidojušas veselu lērumu pilskalnu.

Kurš gan negribētu dzīvot tik skaistā vietā? Ludza ir vienīgā pilsēta Latvijā, kuru ieskauj veseli pieci ezeri! Reiz Ludza bijusi varens tirgošanās centrs, krustceles starp Eiropu un Krieviju, kur visa veida andelēšanās situsi augstu vilni, te zēluši vairāki simti uzņēmumu un tirgotavu. 1938. gada ugunsgrēkā teju visa vecpilsētas koka apbūve gājusi bojā.

Jau izsenis Ludzas kolorīto seju veidojis pamatīgs kokteilis – latvieši, ebreji, krievu vecticībnieki, baltkrievi, ukraiņi un pat igauņi.

Par spīti ugunsgrēkiem un kariem, Ludzas vecpilsētai arī mūsdienās raksturīga koka apbūve ar īpatnējiem pagalmiņiem, krāsainām mājelēm un burvīgām verandām.

Klaiņojot pa šarmantajām ieliņām, var noķert lauku sajūtu pilsētā, bet vislabākajā nozīmē. Kad pati pilsēta izstaigāta krustām šķērsām, bet laivā sēsties vēl negribas, var doties arī mazliet garākā pastaigā, piemēram, apiet apkārt kādam ezeram.

Viens no Ludzas zināmākajiem simboliem ir Ludzas viduslaiku pilsdrupas, ko 1399. gadā pilskalnā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzslēja vācu krustneši. Pils celta no laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem, bet rotāta ar melni glazētiem ķieģeļiem. Kurš tikai nav centies vareno pili iekarot – gan Ivans Bargais, gan Stefans Batorijs, gan Gustavs Ādolfs.

Lai gan no kādreiz tik varenās mūra pils ar veseliem sešiem torņiem tagad pāri palikušas vien drupas, tieši te meklējama viskrāšņākā Ludzas un tuvējo ezeru panorāma.

Pilskalna pakājē mājo Ludzas Amatnieku centrs, kur laipni gaidīti visi, kurus aizrauj amatniecība, tautastērpi, vietējā vēsture un tradīcijas. Te var aplūkot un iegādāties krāšņus amatnieku darinājumus – keramiku, rotas, audumus, pinumus, kalumus, ādas un koka meistardarbus, kā arī izzināt latgaļu arodus un iepazīt tautastērpu vēsturi. Tiek piedāvāta iespēja pielaikot Latgales tautastērpu, lai sajustu, kā pašos dziļumos uzbango senču asinis.

Amatnieku centrs radīts ar misiju kopt senās latgaļu amatniecības tradīcijas un popularizēt latgalisko dzīvesziņu, tāpēc iespējams arī ielūkoties vairāku amatu noslēpumos, pašam iemācoties kaut ko izgatavot. Varbūt jau sen esi vēlējies apgūt keramikas, aušanas, celošanas, virvju vīšanas, peterņu pīšanas vai svilpaunieku gatavošanas pamatus? Te ir īstā vieta!

Vērts uzkavēties vēl mazliet, jo Ludzas Amatnieku centrā mājo arī Latgaļu kukņa, kur var gan apgūt seno latgaļu ēdienu un recepšu pagatavošanas noslēpumus, gan arī nobaudīt vietējos gardumus.

19. un 20. gadsimta mijā Ludza tika dēvēta par Latvijas Jeruzalemi – vairāk nekā puse no Ludzas iedzīvotājiem tolaik bija ebreji, turklāt Ludzas rabīni sarakstījuši svarīgus komentārus Torai un bijuši slaveni tuvu un tālu.

Ludzā cēli slējušies veseli pieci ebreju lūgšanu nami un trīs sinagogas, bet mūsdienās par šo Ludzas vēstures sadaļu atgādina vairs tikai Ludzas Lielā sinagoga, senākā sinagoga Baltijas valstīs, kuras vecums stiepjas pāri 200 gadiem. Vairākkārt pārbūvēta un pārcietusi vairākus ugunsgrēkus, pirms pāris gadiem tā piedzīvojusi restaurāciju un atguvusi savu varenību, kļūstot par mājām Ludzas Novadpētniecības muzeja filiālei. Apskates laikā pievērs īpašu vērību zvaigžņotajam debesjumam sinagogas griestos, kā arī restaurētajiem zīmējumiem un mēbelēm!

Sinagogā iekārtotās ekspozīcijas ļauj iepazīt ebreju kultūru un dzīvi Ludzā, bet īpaša ekspozīcija veltīta Franku ģimenei – dokumentālā kino meistaram Hercam un viņa tēvam fotogrāfam Vulfam. Vulfam Frankam Ludzā piederējusi fotodarbnīca ar stikla sienu un griestiem, kur viņš nodarbojies ar fotomākslas brīnumiem, pieejot šim arodam ar visu nopietnību. Savukārt Hercs Franks vēlāk kļuva par vienu no Latvijas poētiskā dokumentālā kino aizsācējiem un nozīmīgākajiem teorētiķiem.

Slapjais ķelles roktura nospiedums

Plītnīca ietek Mazajā Ludzas ezerā, kas gluži tāpat kā Zvirgzdenes ezers arī ir caurteces ezers, jo tālāk savienojas ar Lielo Ludzas ezeru.

Mazajā Ludzas ezerā braši aug niedres, elši, kalmes, meldri, glīvenes un lēpes, bet savas spožās zvīņas mirdzina raudas, līdakas, asari, plauži un līņi.

Par ezera rašanos vēsta kāds nostāsts. Vecas sievas klačojas, ka reiz senos laikos te dzīvojušas divas māsas – Lūcija un Rozālija. Ezeriem bagātā Ludzas apkārtne viņām dikti gājusi pie sirds, un abas izlēmušas sev uzcelt pa pilij. Māsas salasīja skaistākos laukakmeņus un ķērās pie darba. Nelaime tāda, ka abām māsām bijusi tikai viena ķelle, ko abas skaistules dalījušas, pēc kārtas sviežot otrai. Rozālija bijusi briesmīgi stipra jaunkundze, un vienā reizē viņa aizsvieda ķelli tik stipri, ka Lūcija tik tikko jaudājusi to izvilkt no zemes. Kur bijis ķelles rokturis, tur izveidojies Mazais Ludzas ezers, bet kur bijusi ķelles lāpstiņa – Lielais Ludzas ezers.

***

Atceries, ka visos apskates objektos sava ciemošanās iepriekš jāpiesaka!

Pa straumei

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt