Dienas ziņas

Tiesībsargs neatbalsta obligāto veselības apdrošināšanu

Dienas ziņas

Aizputē top čuguna bruņinieks

Atjaunota Ludzas Lielā sinagoga

Pēc restaurācijas Ludzā atklāj vecāko sinagogu Baltijā

Ludzas Lielā sinagoga ir unikāls ziemeļaustrumu Eiropas ebreju kultūras piemineklis. Koka ēka ir vismaz 200 gadus veca, un pēc restaurācijas atguvusi savu autentisko izskatu. Tai saglabājies oriģinālais veidols, koka pamatkonstrukcija, plānojums un interjers. Renovētajā sinagogā izveidotas arī vairākas ekspozīcijas par ebreju dzīvi Ludzā, kā arī kinodokumentālista Herca Franka un viņa tēva fotogrāfa Vulfa Franka darbu multimediālā ekspozīcija.

Valsts nozīmes kultūras piemineklis – Ludzas Lielā sinagoga atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā. Mazā ezera krastā to nevar nepamanīt sarkanās fasādes dēļ. Vairāk nekā gadu te noritēja vērienīgi restaurācijas darbi. 

Tagad, ieejot tikko kā atjaunotajā divsimtgadīgajā sinagogā, vēl nedaudz jūtama krāsas smarža. Tie, kuri cer, ka pēc restaurācijas ēka mirdzēs un laistīsies sudrabā un zeltā, būs vīlušies - telpas izskatās ļoti vienkārši, pat ikdienišķi. Taču aiz šīs vienkāršības arī slēpjas pati lielākā šīs ēkas bagātība – vēsture.

“Sinagogas galvenā telpa - te agrāk lūdzās vīrieši,” īsi pirms atklāšanas sinagogu izrāda Ludzas novadpētniecības muzeja speciālists Valērijs Dzevaltovskis.

“Telpas augšējā līmenī mēs varam redzēt telpas veco ornamentu. Arī griesti saglabāti gan autentiskā krāsā, gan autentiskajā izskatā. Te var redzēt, ka griesti bija aplīmēti ar avīzēm, un nelieli fragmenti ir speciāli atstāti. Restaurācijas procesā arī atklājās, ka zvaigznes, kuras sākotnēji bija dzeltenā krāsā, īstenībā sākumā bijušas sudraba krāsā,” klāsta Dzevaltovskis.

Ludzas Lielā sinagoga ir vecākā sinagoga Latvijā un Baltijas valstīs un uzskatāma par unikālu ziemeļaustrumu Eiropas ebreju kultūras pieminekli. 200 gadu pastāvēšanas laikā sinagoga vairākkārt pārbūvēta, pārdzīvojusi divus ugunsgrēkus, bet palikusi gandrīz neskarta Otrā pasaules kara laikā. Tā šobrīd ir no kopumā piecām vienīgā sinagoga, kas Ludzā saglabājusies.

Pēc restaurācijas te izveidota Ludzas novadpētniecības muzeja filiāle, kurā apskatāmas četras ekspozīcijas par Ludzas ebreju vēsturi.

Fotogrāfam Vulfam Frankam un viņa dēlam pasaulslavenajam kinodokumentālistam Hercam Frankam veltītā ekspozīcija kā stilizēta fotodarbnīca šobrīd savu vietu atradusi atjaunotās ēkas pirmajā stāvā - bijušajā sinagogas bibliotēkas telpā.

Citas ebreju vēsturei veltītās ekspozīcijas, kuru tapšanā visu aizvadīto gadu tika iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji, ziedojot muzejam ar Ludzas ebrejiem saistītos priekšmetus un fotogrāfijas,  izkārtojušās sinagogas otrajā stāvā.

“Mēs pašlaik atrodamies sieviešu pusē, kur tika izveidota ekspozīcija, kas veltīta ebreju kopienas vēsturei. Otrajā stāvā apmeklētājus gaida arī pārsteigums - ebreju bodīte ar nosaukumu ''Hasjas Zorde sīkpreču tirgotava'',” rāda Dzevaltovskis.

Ekspozīciju par ebreju tautas vēsturi Ludzā veidojuši mākslinieki Gunita un Andris Misāni, kas atklāj, ka darba gaitā maksimāli centušies pieturēties sinagogas stilam, radot pēc iespējas autentiskāku atmosfēru.

Atklāšanās dienā uz singogu bija eradušies gan ciemiņi, gan vietējie Ludzas iedzīvotāji. Lai ēku apskatītu bija jāstāv garā rindā. Restaurācijas laikā sinagoga maksimāli pietuvināta savam autentiskajam izskatam. Darbs bija sarežģīts, jo ēka atradās avārijas stāvoklī. "Šeit bija purvs. Te pastāvīgi stāvēja ūdens, te mācību telpā blakus, kur ir ekspozīcija, tur visu laiku stāvēja ūdens, kas  arī vasarā nekad neizžuva. Grīdu lejā vairs nebija. Tās jau sen bija sapuvušas. Šeit mētājās mēbeļu fragmenti, no griestiem gabaliem krita nost papīrs, kas tur bija uzlīmēts virsū," stāsta arhitekts Pēteris Blūms.

"Pirmajā stāvā atrodas lūgšanu vieta vīriešiem, atdalīti otrajā stāvā sievietēm. Vīrieši nedrīkst redzēt, sievietes lūgšanu laikā, jo tas viņus traucē saziņā ar Dievu. Tāpēc arī logu izvietoti augstu, jo apkārtējā pasaule nedrīkst traucēt, apkārt staigājošie cilvēki nedrīkst traucēt tos, kas atrodas šeit," paskaidro Blūms.

Sinagogas atjaunošana ir īpašs notikums visai ebreju kopienai Latvijā. "Divu okupācijas režīmu laikā vara gribēja sašķelt cilvēkus, sašķelt sabiedrību. Cilvēki dalījās pēc maka biezuma, pēc tautības, pēc reliģiskās piederības," saka Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Benjamins Kajems. "Sekas mēs zinām. Šodien ir ļoti pozitīva pazīme. Tieši otrādi, mēs esam pareizā virzienā, mēs ejam pa taisnu ceļu - ceļu uz saliedētību, kur mēs visi esam Latvijas pilsoņi, Latvijas tauta un tas ir ļoti pozitīvi," norāda Kajems.

Kopumā ēkas restaurācija izmaksājusi vairāk nekā 400 000 eiro, aptuveni puse no tā ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas līdzfinansējums.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt