Pagājušajā piektdienā notikušās divpusējās sarunas starp "Jauno Vienotību" un "Apvienoto sarakstu" noslēdzās, tā arī nevienojoties par to, vai jaunajā valdībā jāveido Enerģētikas, klimata un vides ministrija. Par šādas ministrijas izveidi "Jaunā Vienotība" potenciālajiem koalīcijas partneriem rosinājusi vienoties memoranda projektā.
"Apvienotā saraksta" valdes loceklis, bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis pirmdien "Kas notiek Latvijā?" atzina: "Šī brīža situācija patiešām prasa sakoncentrēt visus spēkus uz enerģētikas un arī klimata jautājumu risināšanu, saprātīgi virzot mūsu attīstību tajā virzienā." Atšķiroties vienīgi redzējumi par to, kā to darīt.
"Ja piedāvājumā, kas ir memorandā ierakstīts, tiek piedāvāts veidot vēl vienu vertikālu ministriju, tad mēs sakām, ka vide ir pilnīgi visur," skaidroja Kučinskis, piebilstot, ka piektdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, "Apvienotā saraksta" politiķi no viņa saņēmuši arī "recepti" šo problēmu risināšanai. Proti, esot jāapsver "horizontāla" jeb valsts ministra posteņa izveide, šim ministram dodot īpašu pilnvarojumu no Ministru prezidenta "strādāt ar pilnīgi visiem".
Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijas dalībnieki – dažādu jaunveidojamās ministrijas aptveramo jomu lietpratēji atzīst, ka līdzšinējos gados tiešām sastapušies ar nozaru ministriju izvairīšanos no atbildības uzņemšanās. Raksturojot līdzšinējo praksi, Ārvalstu investoru padomes Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāja Dace Cīrule teica: "Vislielāko izcilību, meistarību šīs iestādes ir izkopušas tajā, ko sauc par pirkstiņu teātri, – visu laiku rādīt: tas par to atbild, es ne par ko un šitais par to, un tas vēl tur! Un, ja mums šobrīd tiek teikts, ka mēs uztaisīsim tajā pirkstiņu teātrī vēl vienu pirkstu, kurš pat nebūs īstais diriģents, tad mums tas tā, ka nē… Mums vajag rezultātu!" Īstas pārliecības, ka jaunas ministrijas izveide būs īstais risinājums, viņai neesot.
Arī biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga neslēpj – vides organizāciju vērtējumā, arī esošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vides jautājumi ir pabērna lomā, ko vēl vairāk pastiprina līdzšinējā politiskā prakse valdošajā koalīcijā. To varot raksturot kā attieksmi "nelieniet manā lauciņā".
"Vide un klimats kopumā ir tādi integrēti jautājumi, tas nav tikai enerģijas jautājums, arī satiksme, transports, lauksaimniecība, visa zemkopība. Tās ir tikpat problemātiskas lietas, varbūt vēl problemātiskākas nekā enerģētika."
"Klimata pārmaiņas un tehnoloģijas, kas ir radušās cīņā pret klimata pārmaiņām, ir pilnībā izdzēsušas agrāko strikto dalījumu starp sektoriem un ministrijām. Un pilnīga taisnība, nav vairs tādu dalījumu. Lauksaimnieki ir enerģijas ražotāji, piegādātāji, patērētāji, tas pats ar transportu. Labi būtu, ka tēma tiktu koncentrēta, un es nesteigtos ar pašas ministrijas izveidi," tā enerģētikas lietpratējs Juris Ozoliņš.
Viņaprāt, vispirms būtu jāvērtē dažādu ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošu iestāžu koncentrācijas iespējas, bet par jauna ministra posteņa izveidi var lemt arī pēc pusgada. Citādi pastāv risks, ka pirmo pusotru gadu jaunajam ministram būs jāpavada cīņā ar birokrātiju un tādējādi jaunā ministrija var tikt kompromitēta, brīdina Ozoliņš.
Arvils Ašeradens tikmēr uzsvēra – dažādu ministriju departamentus pārbīdīt kā "lego klucīšus" vēl esot vienkārši, savukārt diskusiju par to, kā šīs izmaiņas ietekmētu valsts kapitālsabiedrību, dažādu pakļautības iestāžu un aģentūru struktūru, ar topošajiem koalīcijas partneriem esot plānots apspriest trešdien.
Tikmēr Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss diskusijā vērsa uzmanību uz vēl vienu problēmu, proti, kompetentu speciālistu deficītu. "Nelaime ir tā, ka, tos departamentus sadzenot kopā no VARAM, Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas, ja tā pilnīgi godīgi, katrā departamentā ir divi, kas kaut ko sajēdz un spēj izdarīt. Un tagad, saliekot to visu kopā, mēs daudz kompetentāki nekļūsim," sprieda Klauss.
