"Es izanalizēju prezidenta runu. Pēc balss intonācijas tā bija skaļa, bet detalizēti – ļoti vāja. ZZS nepiekrīt šiem politiskajiem uzstādījumiem, kurus bija ietvēris prezidents kā prioritāros, absolūti ignorējot veselības aprūpi, sociālos jautājumus, pieminot viņus pašās beigās kā otrās šķiras jautājumus," sacīja Valainis. Uz aizrādījumu, ka veselība, sociālā un kultūras politika bija trīs lietas, kuras prezidents nosauca jau pašā runas sākumā, Valainis atbildēja, ka būtu gribējis par tām dzirdēt kaut ko plašāk un izvērstāk.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs arī pauda, ka prezidenta runa lielā mērā bija mēģinājums palīdzēt "Jaunajai Vienotībai" izveidot jauno Enerģētikas, klimata un vides ministriju. "Šodien mēs redzam, ka viņam tas ir izdevies, jo tas stratēģiskais akcents, piedodiet, bija zaļais kurss, būsim līderi, enerģētika Nr.1 jautājums. Man jautājums drusku savādāks: "Vai tā jaunā ministrija palīdzēs samazināt divkāršos rēķinus Rīgā, vai viņa palīdzēs samazināt tos rēķinus, kas ir Rēzeknē?" Vai nebūs tāpat kā ar Vakcinācijas biroju, kad izveidoja biroju un cerēja, ka tas atrisinās visas problēmas ar vakcināciju Latvijā. Nu, redzējām, ka diemžēl neatrisināja," secināja Valainis.
Raksturojot, viņaprāt, ļoti neveiksmīgo Krišjāņa Kariņa valdības darbu, jaunievēlētais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs demonstrēja grafiku ar visu triju Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi šajā laika periodā, kas parāda, ka Latvijā Covid-19 krīzes laikā bija vislielākais iekšzemes kopprodukta kritums.
"Te sākās Covid-19 krīzes menedžments – lielākais kritums Baltijas valstīs. Un te ekonomiskā attīstība – zemākā izaugsme Baltijas valstīs. Tāds ir Kariņa valdības redzējums,un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs uzskatām, ka tieši Kariņš nevar šo krīzes vadību turpināt. Viņš to ir darījis ļoti vāji. Te ir acīmredzams salīdzinājums.
Šie ir fakti, un viņi nav patīkami. Es piekrītu, ka tie nav patīkami jums, bet tie ir fakti. Un tas ir jūsu reformu rezultāts. Acīmredzams rezultāts!" uzsvēra Valainis.
Turpretim "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis aicināja Valaini nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem un piedāvāt, piemēram, Saeimas Tautsaimniecības komisijā risinājumus par to, "kādā veidā mēs piesaistīsim tās pašas privātās investīcijas, nevis tikai vienkārši pārdalīsim Eiropas vai fondu naudu".
"Mēs to esam darījuši, jūs vienmēr to esat noraidījuši. Diemžēl bez diskusijām," atbildēja Valainis. Latkovska aizrādījumus par to, ka ZZS premjera kandidāts ir iekļauts ASV sankciju sarakstā un ka tiesiskuma jautājumi lielā mērā ir saistāmi ar privātajām investīcijām, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs nodēvēja par populismu.
"Un tāpēc mums ekonomiskā izaugsme atpaliek? Tas, es domāju, no jūsu puses tāds populisms. Jums nav, ko atbildēt šajā brīdī!"
Partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers pauda, ka jaunajai valdībai vajadzētu realizēt reformu plānu simt dienu laikā: "Ja simt dienās reformas neveiks, tuvosies nākamās vēlēšanas. Tam jānotiek ātri. Ziemā būs bankroti un maksātnespējas." No Valsts prezidenta Šlesers drīzāk sagaidītu palīdzību bankrotu novēršanā, nevis kādas reformas.
Uz piezīmi, ka prezidenta runā nebija detalizētāk apskatītas kādas konkrētas reformas, "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens atbildēja, ka no prezidenta teiktā par energoneatkarību izriet uzreiz divas reformas – energobilances reformēšana un aiziešana no Krievijas energoresursiem. Pēc viņa domām, tā būs fundamentāla reforma. "Mēs redzējām, ka pat priekšvēlēšanu laikā šī nespēja no Ekonomikas ministrijas menedžēt situāciju "Latvijas Gāzē", kaut kādā mērā arī "Latvenergo", situāciju šķeldas tirgū un tā tālāk. Protams, ka tur ir vajadzīgas fundamentālas reformas," uzsvēra "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs. Vēl viena liela tēma, pēc viņa teiktā, ir pāreja uz izglītību latviešu valodā, jo mums ir skolotāji, kas nespēj savus mācību priekšmetus pasniegt latviski.
Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece atzīmēja, ka par reformām var dēvēt arī jau iepriekš uzsāktās un vēl turpināmās lietas, piemēram, Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu un skolu tīkla sakārtošanu. Viņa arī aicināja nemēģināt atrast visas problēmlietas topošās koalīcijas memorandā, jo visaptverošāki dokumenti būs valdības deklarācija un valdības rīcības plāns.
